• Tweet

Oficiālā statistika liecina, ka desmit gadu laikā no Latvijas izbraukuši aptuveni 213 tūkstoši cilvēku. Eksperti gan lēš, ka reālais izceļotāju skaits ir daudz lielāks, bet nākotnes vīzija – tikpat neiepriecinoša: atkarībā no demogrāfijas scenārija un ekonomiskās attīstības līdz 2018. gadam Latvija varētu zaudēt vēl aptuveni 50 līdz pat 70 tūkstošus strādājošo, kas Ekonomikas ministrijai beidzot licis aizdomāties par reemigrācijas pasākumiem.

Šobrīd Latvijā ir 1,028 miljoni ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, no kuriem nodarbināti 861 600, bezdarbniekos ir 166 600. Kā secina Ekonomikas ministrija, tuvāko gadu laikā strādājošo nodokļu maksātāju skaits turpinās samazināties, kam par iemeslu būs gan negatīvās demogrāfijas tendences, gan arī joprojām augstais darba emigrācijas rādītājs. Ministrijas aplēses liecina, ka līdz 2020. gadam nozīmīgākais darbaspēka samazinājums paredzams vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem. Pamatā tas saistāms ar 1990. gadu zemās dzimstības izraisīto demogrāfisko bedri. Nākamajā desmitgadē minētās demogrāfijas tendences atstās jūtamu ietekmi uz darbaspēka piedāvājumu vecuma grupā no 35 līdz 44 gadiem.

Tiesa, neraugoties uz zemo dzimstību un lielo aizbraucēju skaitu, bezdarba rādītāji līdz pat 2015. gadam noturēsies samērā augstā līmenī, jo jau šobrīd Latvijā sāk pietrūkt kvalificētu darbinieku specifiskās nozarēs. Arī EM prognozē, ka līdz 2020. gadam pieprasījums pēc darbiniekiem pamatā augs trīs nozarēs – apstrādes rūpniecībā, tirdzniecībā un komercpakalpojumos. Nākotnē pakāpeniski augs pieprasījums arī pēc darbaspēka būvniecības nozarē.

Raksturojot Latvijai draudošo darbaspēka trūkumu, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts norāda: demogrāfiskās tendences liecina, ka Latvijā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits samazināsies. Savukārt darba tirgus prognozes liecina, ka, turpinoties ekonomikas attīstībai un pārorientācijai uz eksportspējīgajām nozarēm, līdz ar strukturālā bezdarba problēmām var veidoties arī darbaspēka deficīts. Šie jautājumi jau patlaban ir aktuāli vairākās nozarēs, piemēram, metālapstrādē, būvniecībā u.c. Līdz šim visplašāk ir apspriesti imigrācijas pasākumi jeb darbaspēka ievešana no citām valstīm, taču šo pašu problēmu var risināt, arī sekmējot reemigrāciju jeb radot Latvijā tādus apstākļus, lai prom aizbraukušie vēlētos te atgriezties. «Emigrējušo iedzīvotāju atgriešanās Latvijā ir ne vien ekonomisks, bet arī valsts nācijas ilgtermiņa pastāvēšanas jautājums,» uzskata ekonomikas ministrs. «Šiem cilvēkiem ir jāzina, ka viņi ne vien ir gaidīti atpakaļ Latvijā, bet ka viņiem ir arī iespējas šeit atrast darbu, skolot bērnus, saņemt pienācīgu atalgojumu un kvalitatīvus valsts pakalpojumus. Latvijas valsts piederīgajiem visā pasaulē ir jādod skaidrs vēstījums, ka nākotne ir Latvijā.» Kā vienu no pirmajām labajām ziņām, kas daļai aizbraucēju varētu likt apdomāt atgriešanos mājās, ministrs min faktu, ka nākamajos gados Latvijā ik gadu tiks radīts 15 000 jaunu darba vietu.

Latvijas Darba devēju konfederācijas Izglītības un nodarbinātības erksperte Anita Līce uzsver, ka «ministra apņēmība veltīt spēkus darba vietu rašanās veicināšanai ir ļoti apsveicama, taču 15 000 darba vietu gadā ir ļoti ambiciozs plāns. Esam skeptiski, ka to izdosies realizēt, taču atbalstām, ka uz to vajadzētu tiekties. Pirmais uzdevums, kas būtu jāīsteno – darbaspēka nodokļu samazināšana. Tāpat būtu jāveicina alternatīvas darba formas, piemēram, daļējas slodzes darbs. Zīmīgi, ka uz esošo eksportētāju un ražotāju pamata lielo darba vietu apjomu būs grūti sasniegt. Tādēļ nepieciešams attīstīt arī citas jomas un stiprināt iekšējo pirktspēju, lai varētu veiksmīgi attīstīties pakalpojumu sektors, kas darba vietu ziņā ir visietilpīgākais.

«Ņemot vērā, ka emigrācija sevī ietver plašu jautājumu loku – darba vietas, mājokļu politiku, sociālo sistēmu, reģionālo attīstību, identitāti, kultūru, infrastruktūru, izglītības sistēmu –, jāveido ļoti plaša reemigrācijas pasākumu programma, kuras radītāju komandu plānots izveidot līdz jūlija beigām,» uzsver ministrs D. Pavļuts. «Savukārt pats reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns jāsagatavo līdz šā gada beigām, un tam jāparedz gan ilgtermiņā veicami uzdevumi, gan tūlīt īstenojami pasākumi.»

***

UZZIŅAI

Pēteris STRAUTIŅŠ, DnB NORD bankas ekonomikas eksperts:

– Viena no galvenajām problēmām ir tā, ka ienākumu līmenis Rietumeiropā joprojām ir nesalīdzināmi augstāks nekā Latvijā. Taču Latvija iepretim tādām valstīm kā Īrija vai Anglija var solīt stabilu, prognozējamu un augšupejošu dzīvi bez lieliem ekonomiskajiem satricinājumiem. Rietumeiropā cilvēki jau šodien dzīvo labāk, taču šo valstu ekonomikas tuvākajā nākotnē piedzīvos daudzas nepatīkamas problēmas. Latvijā dzīves līmenis ir zemāks, taču ar prognozējami aušupejošu tendenci. Tāpat aizbraucējiem varam solīt patīkamu dzīves vidi, jo, samazinoties iedzīvotāju skaitam, tam ir ne tikai mīnusi, bet arī zināmi plusi – mazāka iekšējā konkurence, rāmāka apkārtējā vide u.tml.

Uldis OSIS, ekonomists:

– Diemžēl neviens plāns un neviens ministrs nespēs mainīt to, ka Rietumeiropā pat mazkvalificēti strādnieki saņem nesalīdzināmi augstāku atalgojumu nekā Latvijā. Daudzi aizbraucēji labprāt vēlētos atgriezties Latvijā, taču viņiem nav ne mazāko cerību, šeit strādājot, samaksāt milzīgos kredītus, ar kuriem tie ir saistījušies.

Raita KARNĪTE, ekonomiste:

– Divi galvenie signāli, kas būtu jāraida reemigrācijas stimulēšanai, ir prognozējama attīstība nākotnē un darba vietu esamība. Ja cilvēki zinās, ka Latvija ir paredzama, stabila valsts, kurai nedraud lieli satricinājumi, kā arī ka šeit ir iespējas atrast darbu, aizbraucēji labprāt atgriezīsies, jo vairākums no viņiem tomēr vēlas pārbraukt mājās.

Avots: nra.lv