• Tweet

Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti paziņojuši, ka neatbalsta šobrīd valdības uzsākto skolu tīkla reformu, aicinot diskusijās ar pašvaldībām un, uzklausot iedzīvotāju intereses, rast labākos risinājumus, kā ikkatram Latvijas bērnam nodrošināt kvalitatīvu un pieejamu izglītību. Arī vairākas Latvijas mazās skolās protestē pret iecerēto pedagogu algu reformu, kas tiešā veidā ietekmēs arī skolu tīklu.

Saskaņā ar reformu, no 1. septembra iecerēts nepiešķirt valsts finansējumu pilnā apmērā pamatskolām, kur skolēnu skaits, ministrijas ieskatā, ir nepietiekams, bet vidusskolām ar mazu skolēnu skaitu valsts naudu mērķdotācijām nepiešķirs vispār. Tas nozīmē, ka skolu finansēšanu nāksies uzņemties pašvaldībām vai arī sekos lēmumi par šo skolu slēgšanu.

ZZS deputāti uzskata, ka valdībai un atbildīgajai ministrijai ir rūpīgi jāieklausās pašvaldību viedokļos, izvērtējot situāciju katrā novadā un pilsētā. Patlaban skolu tīkla reformas pamatā ir kvantitatīvi kritēriji par vēlamo skolēnu skaitu izglītības iestādē, bet maz domāts par izglītības kvalitāti un to, vai konkrētā izglītības iestāde to nodrošina.

ZZS aicina īpašu uzmanību pievērst pierobežas reģioniem, kur izglītības pieejamība ir skatāma valsts drošības kontekstā. Piemēram, šobrīd izvirzītajiem kritērijiem par skolēnu skaitu Ludzas novadā neatbilst Kārsavas un Zilupes vidusskolas, kas būtu saglabājamas, lai pierobežā bērniem nodrošinātu pieejamību izglītībai.

ZZS ir svarīgi mobilitātes jautājumi jeb tas, kā skolēniem ērti nokļūt izglītības iestādēs, netērējot tam nesamērīgi ilgu laiku. Sadarbībā ar pašvaldībām jādiskutē, vai autoceļu tīkls un tā faktiskais stāvoklis un sabiedriskā transporta infrastruktūra nodrošina šādas iespējas.

Līdzīgu viedokli pauž arī ZZS sadarbības partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, norādot, ka tas, kas pašreiz izskan no Izglītības un zinātnes ministrijas ir idiotisms.

“Kučinska valdība noteica, ka 2028. gadā drīkstēs pastāvēt tikai vidusskolas, kur centralizētā eksāmena rezultāts nav zemāks par 60%. Švakākais rezultāts vienmēr ir matemātikā. Iepazinos ar statistiku par 2022. gada centralizētā eksāmena rezultātiem matemātikā. 30 vidusskolās no 281 ir virs 60%. Visās pārējās ir zem šī normatīva. Pie tam, jo tuvāk [augšgalam], jo mazāks skolēnu skaits. Labākais rezultāts ir Rīgas Tehniskās universitātes vidusskolai, kurā ir tikai 20 skolēnu. 2. vietā ir Rīgas 1. ģimnāzija, kurā eksāmenu kārtoja pāri par 180 skolēniem. Tam nav nekāda sakara ar to, cik skolēnu klasē. Visbeidzot – piemēram, bērns dzīvo Ugāles pagastā un grib mācīties vidusskolā. Lai aizbrauktu no Ugāles līdz Ventspilij, viņam vēl jānokļūst Ugālē. Ja dzīvo 10 kilometrus no Ugāles, ar ko viņš tur nokļūs? Kājām? Ar sabiedrisko transportu, kas tur neiet? Tas ir nāves spriedums Latvijai ārpus Lielrīgas,” norādīja Lembergs.

Politiķa ieskatā gan, skolu tīkla sakārtošana nekādā gadījumā nenodrošina izglītības kvalitāti. “Izglītības kvalitāti nodrošina pedagogu kvalitāte un, protams, infrastruktūra. Mēs ļoti labi redzam, ka neliela skola var sasniegt ļoti labu rezultātu, bet liela skola var dot arī ļoti vāju rezultātu,” pauda Lembergs.

Arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs paudis, ka veidojot skolu reformu, jāņem vērā visu iesaistīto viedoklis: “Cilvēku bažas nedrīkst noraidīt kā nepamatotas, negudras vai tumsonīgas, uz tām ir jāatbild. Jāmeklē risinājumi pēc būtības. Daudz dzirdam par to, kā nebūs. Taču pārāk maz tiek skaidrots tas, kas būs. Vai lielākajās skolās būs gana daudz labu pedagogu? Un ja nu ne? Vai būs transports un šoferi, lai bērnus vestu uz tālākām vidusskolām? Un ja nu ne? Vai ziemā būs tīri un droši ceļi, lai autobuss kur vispār varētu aizbraukt? Ja nu ne? Vai skolai, kurā tagad mācīsies slēgtās skolas bērni, būs kapacitāte kvalitatīvi uzņemt šos jaunos bērnus? Un ja nu ne? Kas notiks ar visiem “ja nu ne”?”