ZZS neatbalsta sasteigto plānu pievienoties eirozonai bez iedzīvotāju vairākuma atbalsta
Iepazīstoties ar šodienas Ministru kabineta sēdes darba kārtības jautājumiem, Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) pauž sašutumu par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta ieceri uzsākt atsevišķu pasākumu finansēšanu, kas saistīti ar Latvijas pievienošanos eirozonai.
Rīkojuma projekts “Par finansējuma piešķiršanu ministrijām euro ieviešanas izdevumu segšanai”, kas nosaka ministriju specifisko informācijas sistēmu pielāgošanu eiro valūtai par kopējo summu līdz 3,3 miljoniem latu, nepārprotami norāda uz tiesiskuma koalīcijas vēlmi iestartēt ekonomiski nestabilā vienotās valūtas tirgū jau 2014.gada 1.janvārī, pieņemot lēmumu par to jau nākamā gada sākumā.
ZZS uzskata, ka ir jāturpina darbs pie valsts makroekonomiskās situācijas uzlabošanas un virzība uz Māstrihtas kritēriju izpildi, taču lēmumu, KAD Latvijai būtu jāpievienojas eirozonai, valdība nedrīkst pieņemt voluntāri, bez sabiedrības vairākuma atbalsta un, neieklausoties pretrunīgos ekonomikas ekspertu viedokļos.
ZZS norāda, ka eiro ieviešana nevar būt valsts mērķis. Tas var kalpot vienīgi kā instruments mērķu sasniegšanai. Mērķim ir jābūt konkrēta dzīves līmeņa standarta sasniegšanai. Un ja atrašanās eirozonā veicinās Latvijas sociāli ekonomisko mērķu sasniegšanu, tikai tad eiro un tā ieviešana kļūs par būtisku argumentu vai nosacījumu.
Valdība joprojām nav spējusi sniegt argumentētu skaidrojumu, kāpēc dalība eirozonā Latvijai jāuzsāk laikā, kad pieaug sabiedrības skepse pret eiro un, piemēram, Polija un Bulgārija atteikušās pievienoties eirozonai, kamēr ekonomika tiks sagatavota kopējam tirgum ar Eiropas bagātākajām valstīm, savukārt, viena no Austrumeiropas teicamniecēm Slovākija, kas ātri iestājās eirozonā, gatavojas lūgt ekonomisko palīdzību.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam plāno piešķirt arī Valsts prezidentam
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18. jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas sagatavotos grozījumus, kas paredz paplašināt tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam,...
Lasīt tālākSaeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālāk