ZZS: Nākamā gada valsts budžetā jārisina nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku jautājumi
Valsts iekšējās drošības stiprināšanai 2025.gada valsts budžetā svarīga prioritāte ir pasākumi nabadzības riska un ienākumu nevienlīdzības mazināšanai, uzskata Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), iestājoties par papildus līdzekļu piešķiršanu ģimeņu materiālajam atbalstam, ārpusģimenes aprūpes pasākumiem, vardarbības mazināšanai un sociālo pakalpojumu uzlabošanai.
ZZS valdes loceklis un labklājības ministrs Uldis Augulis uzsver “Labklājības nozares prioritārie pasākumi valsts materiālā atbalsta pilnveidošanai ietekmē nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto grupu ienākumu līmeni. Jāņem vērā, ka nepietiekama atbalsta gadījumā var pasliktināties šo iedzīvotāju grupu dzīves līmenis, kā arī pieaugt sociālās problēmas, radot pastiprinātu sociālo spriedzi. Nākamgad ir nepieciešami papildus līdzekļi pensiju indeksācijai, ģimeņu materiālajam atbalstam, ārpusģimenes aprūpes pasākumiem, vardarbības mazināšanai un sociālo pakalpojumu uzlabošanai, kas nodrošinātu personu iekļaušanos sabiedrībā un darba tirgū. Daļa no piedāvātajiem pasākumiem ir kritiski nepieciešami, lai netiktu vājināta valsts spēja nodrošināt ikvienam kvalitatīvu dzīvi visā valsts teritorijā.”
Ģimeņu materiālajam atbalstam no 2025.gada 1.aprīļa paredzēts paaugstināt bērna kopšanas pabalstu līdz bērna pusotra gada vecumam, lai tas sasniegtu 377 eiro. Savukārt no 2025. gada 1. februāra iecerēts pārskatīt bērna piedzimšanas pabalsta apmēru par 72%, proti, tā apmērs plānots 724 eiro. Tāpat nepieciešams paaugstināt bērna ar invaliditāti īpašas kopšanas pabalstu līdz 413,43 eiro, paaugstināt ģimenes valsts pabalstu par vienu bērnu no 25 eiro uz 50 eiro, kā arī īstenot vēl virkni citu pasākumu ģimeņu ar bērniem atbalstam.
Papildus līdzekļi nepieciešami arī ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu atbalstam, pārskatot pabalstu aizbildnim par bērna uzturēšanu (pabalsta apmērs par bērnu līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai būtu 350 eiro mēnesī, par bērnu vecumā no septiņiem gadiem – 420 eiro mēnesī), bērna adopcijas pabalstu (līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai būtu 175 eiro mēnesī, par bērnu vecumā no septiņiem gadiem – 210 eiro mēnesī), atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi, atlīdzību par bērna adopciju.
ZZS uzskata, ka nepieciešams arī pilnveidot ārpusģimenes aprūpes pakalpojumus, nodrošinot specializētajām audžuģimenēm atbalstu, piemēram, civiltiesisko apdrošināšanu, atelpas brīža pakalpojumu, atbalsta personas pakalpojumu, un līdzsvarojot pieejamo pakalpojumu kopumu ārpusģimenes aprūpes atbalsta centros, neatkarīgi no tā, vai bērns ir audžuģimenē vai pie aizbildņa, vai arī ir adoptēts. Finansējums pieprasīts arī specializēto audžuģimeņu atlīdzības palielināšanai.
Lai pilnveidotu atbalstu vardarbībā cietušām un vardarbību veikušām personām, papildu finansējums paredzēts, lai izveidotu sociālās rehabilitācijas pakalpojumus nepilngadīgām vardarbību veikušām personām (analogi kā pilngadīgām personām), apmācībām bērnu aprūpes iestāžu darbiniekiem par intervences iespējām, lai novērstu un reaģētu uz bērnu agresiju, ieviestu diennakts bezmaksas atbalsta tālruni vardarbībā cietušām sievietēm 116016, kā arī citiem pasākumiem.
Arī sociālo pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai ZZS ieskatā nepieciešami papildu līdzekļi, lai varētu nodrošināt esošo pakalpojumu apjomu, kā arī turpināt iesāktās iniciatīvas bērniem ar autiskā spektra traucējumiem un viņu ģimenes locekļiem, kā arī, lai veicinātu minimālā sociālo pakalpojuma groza ieviešanu pašvaldībās.
Šī mērķa sasniegšanai tiek plānots valsts līdzfinansējums atelpas brīža pakalpojuma nodrošināšanai ģimenēm, kuru aprūpē ir bērns ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem un ģimenes asistenta pakalpojumam (ģimenes asistenta pakalpojums tiek piešķirts personām un ģimenēm, īpaši ģimenēm ar bērniem un bērniem pēc ārpusģimenes aprūpes, kurām trūkst sociālās, finanšu pratības un bērnu aprūpes prasmes).
ZZS 2025.gada budžeta sarunās iestājas arī par finansējumu pensiju indeksācijas pilnveidei, kas ļautu no 2025. gada pārskatīt tās pensijas vai to daļas apmēru, kas nepārsniedz 100% no iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī.
Vienlaikus ZZS rosina paaugstināt ar iedzīvotāju ienākumu nodokli neapliekamo minimumu pensionāriem no 500 eiro uz 700 vai 1000 eiro. Ne mazāk svarīgas nākamgad ir izmaiņas minimālo ienākumu zemākajam slieksnim, invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveidei bērniem, speciālistu zināšanu pilnveidei bērnu tiesību aizsardzības jomā, atbalstam brīvprātīgā darba projektu īstenošanai un meiteņu higiēnas preču brīvas pieejamības nodrošināšanai izglītības iestādēs.
Papildus ir nepieciešamas izmaiņas minimālo ienākumu sistēmā, lai nodrošinātu Satversmes tiesas 2023. gada 5. oktobra sprieduma izpildi, palielinot garantētā minimālā ienākuma līmeni, kā arī atlīdzības par apgādnieka zaudējumu minimālo apmēru un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru.
Vēl par tēmu:
Joka pēc ierakstīts maksājuma mērķis var bloķēt maksājuma izpildi
Caur bankām tiek veikti tūkstošiem naudas pārskaitījumu, bet vairāki simti maksājumu ik dienu tiek aizturēti uz papildu pārbaudi, veicot darījumu uzraudzību atbilstoši normatīvo aktu prasībām....
Lasīt tālākPārtikas atkritumu apjoms Latvijā joprojām liels – visvairāk to rodas mājsaimniecībās
Latvijā 2024. gadā radīti vairāk nekā 269 tūkstoši tonnu pārtikas atkritumu. Gadā vidēji viens iedzīvotājs saražo 144 kg pārtikas atkritumu. Jaunākie pētījuma dati liecina, ka vislielākais...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika stagnē, kamēr kaimiņi aug: arī 2025. gadā Latvijai prognozē zemāko IKP pieaugumu Baltijā
Pieaugoša ģeopolitiskā nenoteiktība un spriedze pasaules tirdzniecībā iezīmē arī 2025. gada ekonomisko ainavu Baltijā, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākais...
Lasīt tālākSprindžuks: Rīgas osta ir neatņemama pilsētvides un ekonomikas daļa
Rīgas osta ir pilsētas ekonomikas un infrastruktūras stūrakmens, kas stiprina Latvijas saikni ar pasauli. Sadarbība starp valsti, Pierīgas pašvaldībām, uzņēmējiem un ostas vadību ir būtiska,...
Lasīt tālākFaktiskā bezdarba līmenis jūnijā bez izmaiņām
2025. gada jūnijā faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,8%, un tas ir palicis nemainīgs, gan salīdzinot ar šā gada maiju, gan 2024. gada jūniju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes...
Lasīt tālākMaijā tūristu mītnēs par 9,4% vairāk viesu nekā pirms gada
2025. gada maijā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 250,3 tūkstoši ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 9,4% pieaugumu pret 2024. gada maiju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Viesi...
Lasīt tālākAS “Augstsprieguma tīkls” tarifa izmaksas saglabāsies nemainīgas; tarifs elektroenerģijas lietotājiem nepieaugs
Trešdien, 16. jūlijā, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis tikās ar AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) vadības pārstāvjiem, lai pārrunātu AST tarifu projektu 2026.–2028. gadam....
Lasīt tālākPlānotās izmaiņas skaidras naudas regulējumā neskars godprātīgos nodokļu maksātājus
Lai stiprinātu valsts spēju ierobežot ēnu ekonomiku, veidotu skaidras naudas aprites caurskatāmību un veicinātu labprātīgu nodokļu nomaksu, no 2025. gada 1. janvāra Latvijā stājās spēkā...
Lasīt tālākLTRK indekss: Optimisms uzņēmēju vidū pieaug, cerības par uzņēmējdarbības vides uzlabošanos nedrīkst sagraut
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izvērtējot jaunākos LTRK indeksa datus par uzņēmēju noskaņojumu šī brīža ekonomiskajos apstākļos,...
Lasīt tālākLaikapstākļi pārbauda lauksaimniekus – kā pielāgoties?
Pēdējo mēnešu laikapstākļi būtiski apdraud vasarāju ražas – kā liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra informācija, Zemgalē un Kurzemē situācija ir labāka, bet...
Lasīt tālāk