• Tweet

Pirms Saeimas vēlēšanām kārtējo reizi pieaudzis koalīcijā esošās Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) reitings. Pēc SKDS jaunākās aptaujas datiem, ZZS reitings decembrī kāpis par procentpunktu, sasniedzot 15,3%, tādējādi to apsteidzot vien sociāldemokrātiskai partijai “Saskaņa”, kura ar 20,4% joprojām ir reitingu līdere. Lai arī ZZS stabili turas savās pozīcijās un nevar žēloties par vēlētāju atbalsta trūkumu, uzvaru tai svinēt vēl ir pāragri.

Ja atkāpjamies no partiju reitingiem un paskatāmies uz Zaļo un Zemnieku savienības sniegumu priekšvēlēšanu laikā, īpašai līksmībai nav pamata – partija joprojām atrodas it kā ziemas miegā un nav nedz stiprinājusi savu stratēģiju, nedz nākusi klajā ar skaidru vīziju un programmu nākamajam periodam, kamēr tās politiskie konkurenti šajā ziņā nav atslābuši un jau vairākus mēnešus pirms vēlēšanām aktīvi metušies cīņā par vietu parlamentā.

Tā piemēram, citas partijas nākušas klajā ar vairākām iniciatīvām, ko nepieciešams valstī mainīt un uzlabot, kamēr ZZS šajā ziņā ir klusējusi. Tas pats attiecas uz partijas programmu. Tā vien šķiet, ka politiskā apvienība vēlas paļauties vien uz iepriekšējiem sasniegumiem un ekspertu apgalvojumiem, ka iedzīvotāju noskaņojums šogad uzlabosies. Iespējams pēc nodokļu reformas ZZS ir ieslīgusi pašapmierinātībā, tāpēc arī jaunus nākotnes plānus neesam dzirdējuši.

Tāpat arī citas partijas ir gana aktīvi piesaistījušas jaunus biedrus, savukārt par zaļzemniekiem šāda informācija nav pārāk plaši izskanējusi. Vēl vairāk – partijām šķeļoties, ZZS pat nav lieki pūlējusies izmantot iespēju pierādīt sevi, ka stabilu partiju ar skaidru ideoloģiju, kas ap sevi var pulcināt jaunus domubiedrus un sabiedriski aktīvus cilvēkus, kuri vēlas iesaistīties politikā. Jā, ir atsevišķi veiksmes stāsti ar jaunu biedru iesaistīšanos no reģioniem un Saeimas, taču to nav pietiekami daudz tādai premjera partijai kā ZZS.

Taču galvenā ZZS problēma joprojām ir izteikta līdera trūkums. Ja Nacionālajai apvienībai tas ir Raivis Dzintars, bet “Vienotībai” ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, ZZS par līderi izvirzījusi ne pārāk izteiksmīgo Armandu Krauzi, kura vārds nav zināms lielākai daļai sabiedrības. Ik pa brīdim gan publiskajā telpā uzpeld dažādi zaļzemnieku līderi, tai skaitā Ministru prezidents Māris Kučinskis, partijas Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, Ventspils mērs Aivars Lembergs, Latvijas Zaļās partijas līderis Edgars Tavars, taču kopumā ZZS nav viens izteikti spilgts līderis, kurš varētu aizstāvēt partijas idejas un pasniegt sevi ka spēcīgu un harizmātisku personību.

Vienlaikus redzams, ka citas partijas izmanto jaunas metodes, kā piesaistīt vēlētāju uzmanību – ik pa brīdim tiek rīkotas dažādas aktivitātes, kamēr ZZS klusi stāv malā, paļaujoties uz esošajiem panākumiem. Noteikti nevar apgalvot, ka zaļzemnieki valdībā strādājuši slikti – tā nav, taču, vai ar to ir pietiekami, lai pieteiktu sevi kā spēcīgu smagsvaru Saeimas vēlēšanās?

Pašlaik galvenā ZZS priekšrocība, kas palīdz augt tās reitingiem, ir spēcīgi un atpazīstami līderi reģionos, kā arī partijai par labu spēlē tā saucamais Lemberga faktors. Tomēr, vai politiķiem nebūtu pēdējais laiks iesaistīties cīņā un atmosties no ziemas miega? ZZS šogad pavasara darbi ir jāiesāk agrāk, jo citādi līdzšinējie politiskie panākumi var palikt arī bez turpinājuma.