ZZS: Edmunda Sprūdža pašvaldību referendumu likumprojekts draud saasināt etniskos konfliktus
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža vadībā ir izstrādāts Vietējo pašvaldību referendumu likumprojekts, par kuru pašvaldībās notiek plašas diskusijas.
Zaļo un Zemnieku savienība (turpmāk – ZZS) uzskata, ka pašvaldības referendums ir būtisks un nepieciešams instruments demokrātijas stiprināšanai vietējās pašvaldībās. Tomēr sasteigts un nepārdomāts tiesiskais regulējums pašvaldību referendumu ieviešanai var radīt neatgriezeniskas sekas pašvaldību normālai ikdienas darbībai, apdraudot sniegto pakalpojumu kvalitāti.
Vakar pēc Ministru prezidenta V.Dombrovska tikšanās ar ZZS frakcijas deputātiem, arī premjera viedoklis par valdības ministra E.Sprūdža sagatavoto likumprojektu bija negatīvs.
E.Sprūdža likumprojektā tiek pieļauta iespēja pašvaldībās rīkot referendumus par jautājumiem, kas var vēl vairāk saasināt etnisko spriedzi. Piemēram, likumprojektā nav noteikti ierobežojumi rīkot referendumus par svešvalodu plašāku izmantošanu vietējo pašvaldību darbā, pieļauta tendencioza ielu nosaukumu maiņas iespējamība, kā arī jaunu un pretrunīgu pašvaldībās svinamu svētku paredzēšana.
ZZS norāda, ka likumprojekts pārkāpj Eiropas vietējo pašvaldību hartā noteikto par ierobežojumu pašvaldībām noteikt jaunus pienākumus, neparedzot to finansēšanas avotus. Tāpat bez uzmanības ir atstāts jautājums par referendumu iniciētāju finanšu avotiem, kas joprojām ir būtisks jautājums notikušā valodas referenduma gadījumā. Arī reklāmas jautājumi likumprojektā ir atstāti bez ievērības.
Turklāt likumprojektā paredzēts pašvaldības referendumus rīkot par tādiem jautājumiem, par kuriem jau šobrīd tiesību aktos paredzētas publiskās apspriešanas procedūras, piemēram, par pašvaldību attīstības stratēģiju un par jaunu objektu būvniecību. Tāpat kā panākumu E.Sprūdžs nosauc lemjošo pašvaldības referendumu ieviešanu, kaut arī pašvaldības jau šobrīd var noteikt savos nolikumos gadījumus, kad publiskās apspriešanas rezultāts ir ar pašvaldības lēmuma spēku.
Pašvaldības domes atlaišanas procedūra, ko paredz izstrādātais likumprojekts, jau šobrīd ir noteikta pašvaldības likumā un darbojas.
Par pašvaldības referendumu likumprojektu nav panākta vienošanās ar Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Lielo pilsētu asociāciju.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Darbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākValsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālāk