Žurnālistu ētikas kodekss lētu sensāciju un nepārbaudītas informācijas priekšā. Ar ko īsti nodarbojas sabiedriskie mediji?

Sensācijas un klajš negatīvisms arvien biežāk nonāk sabiedrisko mediju skatītāju uzmanības lokā un tā vien šķiet, ka žurnālistu galvenais uzdevums ir ziņot par kaut kādām krāpnieciskām shēmām, zagšanu un ļaunumu, pat tad, ja sekojošajos stāstos tam nav nekāda pamata, kā rezultātā rodas pamatots jautājums, – vai žurnālistiem tiek maksāts par šādu sižetu veidošanu? Ja nē, kāpēc žurnālisti labprātīgi vērpj intrigas un ražo sensacionālus stāstus, tādējādi otrajā plānā atstājot žurnālistikas pamatprincipus, kas ir aizstāvēt cilvēktiesības un garantēt sabiedrībai patiesas un pārbaudītas informācijas saņemšanu?
Laikā, kad žurnālistiem būtu kritiski jāizvērtē informācijas avots un tas jāpārbauda, arvien biežāk dzirdam par gadījumiem, kuros žurnālisti, nepārbaudot visus faktus, palaiduši ēterā kārtējo apšaubāmo sižetu, kurā informācija tiek sagrozīta un atspoguļota viņiem izdevīgā gaismā!
Ar kārtējo eksperimentu šoreiz izcēlies LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens”, kas īpaši pēdējā laikā, pamatoti nokļuvis skatītāju uzmanības lokā ar saviem diskutabli vērtētajiem sižetiem! Šoreiz par eksperimenta upuri kritusi interneta lapa “Baltijas Telemārketinga centrs”, kuras īpašnieks saņēmis zvanu ar jautājumu, kāpēc tas piedāvājot politiskajām partijām dažādas datu bāzes.
Kā stāsta lapas “Baltijas Telemārketinga centra” īpašnieks, vispirms viņš saņēmis zvanu no kādas it kā politiskās partijas pārstāves Ilzes, kura interesējās par centra piedāvātājiem pakalpojumiem, lai ar telemārketinga palīdzību uzrunātu savus vēlētājus. Tas nekas, ka t.s. Baltijas Telemārketinga centrs patiesībā sastāv tikai no interneta domēna un vietnes ar pakalpojumu aprakstu – tās izveides mērķis ir paaugstināt interneta meklētāju (Google, Yandex u.c.) reitingā attiecīgo domēnu, kas tiek piedāvāts pārdošanai. Lai arī šis “centrs” savā pastāvēšanas vēsturē nav sniedzis nevienu pakalpojumu, tam nav neviena operatora, nevienas datu bāzes, tas nav izvietojis nevienu reklāmu par saviem pakalpojumiem, partijas pārstāve Ilze, šķiet, ir bijusi gatava izmantot tā piedāvātos pakalpojumus.
Nākamais zvans, kuru nekavējoties saņem interneta lapas “Baltijas Telemārketinga centrs” īpašnieks, nāk no žurnālista, kurš, nenoskaidrojot to, kurš ir reāls pakalpojumu sniedzējs un kurš – tikai izkārtne vai starpnieks, kā uzdevums ir savienot uzņēmumu, kam nepieciešami telemārketinga pakalpojumi, ar reālo pakalpojuma sniedzēju, pārmet, ka centrs piedāvā politiskajām partijām dažādas datu bāzes.
Tātad, saliekot šo ainu kopā, ko mēs varam gaidīt no nākamā “Aizliegtais paņēmiens” sižeta? Zemas kvalitātes pētniecisko raidījumā, kurā, nenoskaidrojot faktus līdz galam, mums tiks piedāvāts kārtējais sensacionālais sižets, kurā no konteksta izrauti fakti un kurā žurnālists acīmredzot pārstāv jebkādas citas intereses, izņemot sabiedrības tiesības zināt precīzu notikumu gaitu un patiesību! Kur tad paliek žurnālistu ētikas principi un mediju kvalitāte?
Vēl par tēmu:
Braže: ar ES budžeta komisāru panākta kopīga izpratne par nepieciešamību stiprināt atbalstu Latvijas drošībai
2026. gada 12. jūnijā ārlietu ministre Baiba Braže un satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis Rīgā tikās ar Eiropas Savienības (ES) komisāru budžeta, krāpšanas apkarošanas un publiskās pārvaldes...
Lasīt tālākĀrējās robežas infrastruktūras uzturēšanai ieviesīs 30 metru aizsargjoslu
Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tās infrastruktūras uzturēšanu, gar Latvijas ārējo sauszemes robežu plānots noteikt 30 metru aizsargjoslu, paredz Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākLatvijas Nacionālajā dabas muzejā norisināsies izstāde “Peonijas 2026”
Latvijas Nacionālajā dabas muzejā no 18. līdz 21. jūnijam norisināsies izstāde „Peonijas 2026”. Izstādē būs eksponētas turpat 200 šķirņu peonijas, kas lielā rūpībā izaudzētas Elitas...
Lasīt tālākBūtiski pieaudzis sabiedrības novērtējums par Latvijas tiesu sistēmas neatkarību
Eiropas Komisija šā gada 4. jūnijā publicēja 2026. gada pārskatu par tiesiskuma rādītājiem Eiropas Savienības dalībvalstīs (EU Justice Scoreboard), kas izdots jau četrpadsmito reizi. Šajā...
Lasīt tālākUzmanību: telefonkrāpnieki uzdodas par Rīgas Sociālā dienesta darbiniekiem
Rīgas Sociālais dienests informē, ka iedzīvotāji saņēmuši zvanus no personām, kas uzdodas par dienesta darbiniekiem un krievu valodā mēģina iegūt personas un bankas datus. Rīgas Sociālais...
Lasīt tālākĀrējās robežas infrastruktūras uzturēšanai plāno ieviest 30 metru aizsargjoslu
Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tās infrastruktūras uzturēšanu, gar Latvijas ārējo sauszemes robežu plānots noteikt 30 metru aizsargjoslu, paredz Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākKomisija atbalsta grozījumus bibliotēku lomas stiprināšanai mūsdienu sabiedrībā
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešdien, 3. jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus Bibliotēku likumā, kas paredz to pielāgot mūsdienu sabiedrības vajadzībām...
Lasīt tālākCilvēktiesību komisija: sabiedriskajā medijā plānots stiprināt valsts valodas lomu
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti trešdien, 27. maijā, konceptuāli atbalstīja izmaiņas Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā...
Lasīt tālākPiešķir finansējumu “112.lv” tehniskās kapacitātes stiprināšanai krīzes situācijās
Otrdien, 26. maijā, Ministru kabinets nolēma piešķirt Iekšlietu ministrijai līdz 660 000 eiro no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai segtu izdevumus saistībā...
Lasīt tālākĀrkārtas apstākļu dēļ skolēnus varēs atbrīvot no eksāmenu kārtošanas
Valdība otrdien, 26. maijā, apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos Ministru kabineta noteikumu grozījumus, kas paredz tiesisku regulējumu skolēnu atbrīvošanai...
Lasīt tālāk