• Tweet

Sensācijas un klajš negatīvisms arvien biežāk nonāk sabiedrisko mediju skatītāju uzmanības lokā un tā vien šķiet, ka žurnālistu galvenais uzdevums ir ziņot par kaut kādām krāpnieciskām shēmām, zagšanu un ļaunumu, pat tad, ja sekojošajos stāstos tam nav nekāda pamata, kā rezultātā rodas pamatots jautājums, – vai žurnālistiem tiek maksāts par šādu sižetu veidošanu? Ja nē, kāpēc žurnālisti labprātīgi vērpj intrigas un ražo sensacionālus stāstus, tādējādi otrajā plānā atstājot žurnālistikas pamatprincipus, kas ir aizstāvēt cilvēktiesības un garantēt sabiedrībai patiesas un pārbaudītas informācijas saņemšanu?

Laikā, kad žurnālistiem būtu kritiski jāizvērtē informācijas avots un tas jāpārbauda, arvien biežāk dzirdam par gadījumiem, kuros žurnālisti, nepārbaudot visus faktus, palaiduši ēterā kārtējo apšaubāmo sižetu, kurā informācija tiek sagrozīta un atspoguļota viņiem izdevīgā gaismā!

Ar kārtējo eksperimentu šoreiz izcēlies LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens”, kas īpaši pēdējā laikā, pamatoti nokļuvis skatītāju uzmanības lokā ar saviem diskutabli vērtētajiem sižetiem! Šoreiz par eksperimenta upuri kritusi interneta lapa “Baltijas Telemārketinga centrs”, kuras īpašnieks saņēmis zvanu ar jautājumu, kāpēc tas piedāvājot politiskajām partijām dažādas datu bāzes.

Kā stāsta lapas “Baltijas Telemārketinga centra” īpašnieks, vispirms viņš saņēmis zvanu no kādas it kā politiskās partijas pārstāves Ilzes, kura interesējās par centra piedāvātājiem pakalpojumiem, lai ar telemārketinga palīdzību uzrunātu savus vēlētājus. Tas nekas, ka t.s. Baltijas Telemārketinga centrs patiesībā sastāv tikai no interneta domēna un vietnes ar pakalpojumu aprakstu – tās izveides mērķis ir paaugstināt interneta meklētāju (Google, Yandex u.c.) reitingā attiecīgo domēnu, kas tiek piedāvāts pārdošanai. Lai arī šis “centrs” savā pastāvēšanas vēsturē nav sniedzis nevienu pakalpojumu, tam nav neviena operatora, nevienas datu bāzes, tas nav izvietojis nevienu reklāmu par saviem pakalpojumiem, partijas pārstāve Ilze, šķiet, ir bijusi gatava izmantot tā piedāvātos pakalpojumus.

Nākamais zvans, kuru nekavējoties saņem interneta lapas “Baltijas Telemārketinga centrs” īpašnieks, nāk no žurnālista, kurš, nenoskaidrojot to, kurš ir reāls pakalpojumu sniedzējs un kurš – tikai izkārtne vai starpnieks, kā uzdevums ir savienot uzņēmumu, kam nepieciešami telemārketinga pakalpojumi, ar reālo pakalpojuma sniedzēju, pārmet, ka centrs piedāvā politiskajām partijām dažādas datu bāzes.

Tātad, saliekot šo ainu kopā, ko mēs varam gaidīt no nākamā “Aizliegtais paņēmiens” sižeta? Zemas kvalitātes pētniecisko raidījumā, kurā, nenoskaidrojot faktus līdz galam, mums tiks piedāvāts kārtējais sensacionālais sižets, kurā no konteksta izrauti fakti un kurā žurnālists acīmredzot pārstāv jebkādas citas intereses, izņemot sabiedrības tiesības zināt precīzu notikumu gaitu un patiesību! Kur tad paliek žurnālistu ētikas principi un mediju kvalitāte?