• Tweet

Ceturtdien, 16. oktobrī, Ministru prezidente Laimdota Straujuma un valsts pārvaldes vadošie darbinieki tikās ar Zolitūdes traģēdijā cietušajiem, cietušo pārstāvjiem un valsts pārvaldes un tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, lai pārrunātu Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas procesa gaitu un uzklausītu atbildīgo iestāžu ziņojumus par līdz šim paveikto, informē Ministru kabineta preses dienests.

Laika posmā no 2013.gada 21.novembra līdz 2014.gada 1.oktobrim valsts pārvaldes iestādes ir strādājušas, lai sniegtu būtisku ieguldījumu gan cietušo un viņu tuvinieku atbalsta nodrošināšanā, gan izstrādājušas nozīmīgas izmaiņas tiesību aktos, kas turpmāk paredzēs lielāku kontroli, augstāku kvalitāti un atbildību būvniecības procesā iesaistītajām pusēm.

Valsts piešķirtais finansiālais ieguldījums traģēdijas seku novēršanā mērāms ~ 4, 2 milj. eiro apmērā, no kuriem pabalstos izmaksāti ~ 2,7 milj. eiro, sociālās rehabilitācijas un veselības aprūpes nodrošināšanai atvēlēti attiecīgi ~232 tūkst. eiro un ~112 tūkst. eiro, savukārt ar kriminālprocesu saistītās izmaksas sastādījušas 1,3 milj. eiro.

Cietušajiem, bojāgājušo tuviniekiem unģimenēm bija iespēja saņemt psiholoģisko atbalstu, juridisko palīdzību, kā arī bija pieejams advokātu saraksts, kuri bez maksas piedāvāja savas konsultācijas.

Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks A.Grišins ziņojot par kriminālprocesa virzību informēja, ka Valsts policijā ir uzsākts kriminālprocess par būvkonstrukciju nobrukumu, kura rezultātā cietuši 53 cilvēki, bojā gājuši 54 cilvēki, par

cietušajiem atzīti 104 bojāgājušo tuvinieki. Tāpat kriminālprocess ir uzsākts pret Sia „Maxima Latvija”, kur pēc konstatētiem darba aizsardzības noteikumu pārkāpumiem noticis nelaimes gadījums darbā ar četriem bojāgājušajiem. A.Grišins norāda, ka Valsts policijas izmeklēšanas grupa strādā pilnā apjomā un ekspertīze ir sasniegusi noslēguma fāzi, tomēr amatpersona arī norādīja, ka būtiski ir ieguldīt darbu pie rūpīgas, korektas un pamatotas kriminālprocesa formālās puses nodrošināšanas, jo nedrīkst pieļaut nekvalitatīvu juridisko dokumentu izstrādi.

Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša klātesošos informēja par veiktajiem grozījumiem Būvniecības likumā, no kuriem par būtisku jauninājumu uzskatāma Būvniecības valsts kontroles biroja izveide. Grozījumi Būvniecības likumā paredz noteiktu būvniecības procesā iesaistīto personu atbildību, būvobjektu kontroli vēl būvniecības stadijā, būvspeciālistu kompetences pārbaudi ne retāk kā reizi 5 gados, kā arī paaugstinātu atbildību par būvniecības un ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanu, ja tās rezultātā bojā gājuši vismaz divi cilvēki, piemērojot brīvības atņemšanu līdz 8 gadiem līdzšinējo 4 gadu vietā.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (turpmāk VUGD) Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Baltmanis informēja par padarīto civilās aizsardzības stiprināšanas jomā, ziņojot, ka izstrādātais Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likumprojekts ir būtisks solis, lai maksimāli nodrošinātu cilvēka, vides, infrastruktūras, īpašuma drošību un aizsardzību. Savukārt veiktie papildinājumi Civilās aizsardzības plānā nosaka jaunu iespējamo apdraudējumu – ēku un būvju sabrukšanu.

Biedrības „Zolitūde 21.11.” vadītāja R.Ločmele- Luņova sanāksmes beigās izteica pateicību par valsts pārvaldes darbinieku ieguldīto darbu, izsmeļošas informācijas sniegšanu un centieniem atbildēt uz ikvienu biedrības pārstāvja jautājumu. R.Ločmele- Luņova izteica gandarījumu, ka paveikts darbs ne tikai pie likumdošanas un tiesību aktu izmaiņām, bet panākta arī konkrēta vienošanās ar VUGD par darba spējām atbilstoša amata piedāvāšanu traģēdijas glābšanas darbos traumu guvušam darbiniekam. Tāpat tika gūts ģenerālprokurora atbalsts jautājuma risināšanā par uzsākto tiesvedību, kurā civilsieva pretendē uz daļu no kompensācijas, sakarā ar civilvīra bojāeju Zolitūdes traģēdijas seku likvidēšanā.

Ģenerālprokurors tikšanās beigās pateicās visiem sanāksmes dalībniekiem, īpaši uzsverot biedrības „Zolitūde 21.11.” biedru nesavtīgo darbu, kas ieguldīts konkrētu problēmu apzināšanā un tiesību aktu izpētē, kopīgi izdarot secinājumus un sniedzot risinājumu priekšlikumus, lai nākotnē līdzīgu traģēdiju atkārtošanās nebūtu iespējama.