ZM pārstāve biznesa konferencē: Covid-19 pandēmijas ekonomiskā ietekme uz pārtikas un lauksaimniecības nozari būs īslaicīga
Pārtikas ražotāji un lauksaimnieki Covid-19 krīzi pārvarēs, un jau šogad sagaidāma ekonomikas atveseļošanās, biznesa konferencē “Pārtika un lauksaimniecība 2022” norādīja Zemkopības ministrijas Valsts sekretāra vietniece Pārsla Rigonda Krieviņa.
23. septembrī tiešsaistē norisinājās biznesa konference “Pārtika un lauksaimniecība 2022”, kurā tika runāts par aktuāliem izaicinājumiem abās nozarē, Covid-19 un citu apstākļu ietekmi uz to attīstību, kā arī to, kas pārtikas un lauksaimniecības jomu sagaida nākamgad.
Konferencē uzstājās vairāki jomas eksperti, runājot par to, kāda ir sabiedrības attieksme pret Latvijā ražotājiem produktiem, vai viegli mūsdienās ir būt pārtikas ražotājam, kādas tendences novērojamas Latvijas lauksaimniecības un pārtikas nozarē, kā pandēmiju pārcieta putnkopības nozare, kādi būs nākamie izaicinājumi un kādas pārmaiņas atnesīs 2022. gads.
Zemkopības ministrijas Valsts sekretāra vietniece Pārsla Rigonda Krieviņa konferencē uzsvēra, ka eksporta vērtība ik gadu palielinās. 2020. gadā eksports ir palielinājusies par +5%. Pēc viņas teiktā, pērn nozīmīgās preces Latvijas kopējā eksportā bijušas pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produkti. Raugoties uz produktu kategorijām, cūkgaļas un kviešu eksports veicināja eksporta pieaugumu, bet Latvijas piena ražošanas nozare tika vissmagāk skarta pandēmijas pirmajos mēnešos.
Runājot par Covid-19 ietekmi, eksperti norādīja uz to, ka gadu gaitā esam tikuši pāri daudziem apgrūtinājumiem – tā, piemēram, 2012. gadā turpinājās piena ražošanas nozares koncentrācija. Daļa mazo saimniecību pārtrauca darbību piena nozarē, jo to ganāmpulkos bija grūtības nodrošināt zemu piena pašizmaksu un pietiekami augstu piena kvalitāti. Laika posmā no 2014.–2016. gadam nozare piedzīvoja būtisku izlaides kritumu Krievijas noteiktā embargo ietekmē. Embargo ietekmē samazinājās piena iepirkuma cenas, kā arī veidojās piena pārprodukcija.
2018. gadā samazinājies gan piena govju ganāmpulku, gan slaucamo govju skaits, kā arī kopējais saražotā piena apjoms. Daļai saimniecību bija grūtības pietiekamā apjomā savākt lopbarību, jo lielā daļā Latvijas bija ļoti mazs nokrišņu daudzums.
Līdz ar to, pēc viņas sacītā, piena sektors ātrāk pielāgojās izmaiņām. COVID-19 nav atstājis būtisku un ilgstošu ietekmi uz piena un piena produktu nozari. “Piena nozare ir bijusi samērā izturīga Covid-19 pandēmijas laikā,” sacīja Krieviņa.
Citāda situācija bijusi cūkgaļas sektoram, “Cūkgaļas sektoram šis laiks ir visgrūtākais – sākoties Covid-19 pandēmijai, kā arī saglabājoties Āfrikas cūku mēra negatīvajai ietekmei, bija dramatiska cūkgaļas iepirkuma cenas pazemināšanās – 41%,” atzina ministrijas pārstāve.
Arī liellopu sektors bija starp tiem, kas cieta salīdzinoši vairāk no COVID-19 pandēmijas ietekmes nekā citas nozares. “Liellopu gaļas cenas lejupslīdi un pieprasījuma samazināšanos tieši izraisīja Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumu ietekmē izveidojies pārsātinājums Eiropas Savienības tirgū, tostarp Latvijā,” norādīja Krieviņa.
Savukārt, runājot par mājputnu gaļas nozari, tā šogad varētu saskarties ar negatīvām sekām, ko visam Eiropas Savienības (ES) tirgum radīs putnu gripas izplatības dēļ eksporta tirgos ieviestie importa ierobežojumi no ES, un līdz ar to, piedāvājuma pieaugums iekšējā tirgū.
Kopējās prognozes gan par nākotni neesot tik sliktas. OECD prognozes liecina, ka COVID-19 pandēmijas ekonomiskā ietekme būs īslaicīga un galvenokārt ietekmēs gaļas nozari. Pēc sākotnējās ekonomiskās lejupslīdes no COVID-19 šoka OECD prognozes paredz, ka 2021. gadā sagaidāma ekonomikas atveseļošanās.
Saskaņā ar PTO jaunākajiem aprēķiniem, paredzams, ka 2021. gadā globālā tirdzniecība pieaugs par 8% un 2022. gadā par 4%. OECD prognozē, ka 2021. gadā atjaunosies gaļas cenas liellopu gaļai, cūkgaļai un mājputniem, jo pieprasījums valstīs ar augstiem ienākumiem atgūsies no COVID-19 pandēmijas. Dzīvnieku izcelsmes produktu un citu augstvērtīgu pārtikas produktu (piemēram, augļu un dārzeņu) patēriņa pieaugums tomēr paliks ierobežots.
Vēl par tēmu:
Pilnībā “atslēgties” no darbiem vai daļēji būt pieejamam – par ko liecina mūsu atvaļinājuma paradumi?
[caption id="attachment_35407" align="alignnone" width="300"] Beautiful business woman looking at papers she holding in her arms while working on computer at her office[/caption] Vasara ir atvaļinājumu...
Lasīt tālākMazumtirdzniecībā maijā aug pieprasījums pēc IT iekārtām un elektroprecēm
2025. gada maijā, salīdzinot ar 2024. gada maiju, mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 2,0 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri koriģētie dati...
Lasīt tālākLux Express izskata iespēju vērsties tiesā pret valsti
Baltijas reģionā lielākais autobusu pārvadājumu uzņēmums Lux Express izskata iespēju vērsties tiesā pret valsti, jo pretēji Satiksmes ministrijas (SM) vēlmei atrisināt ieilgušo problēmu...
Lasīt tālākLDDK: sabiedrība neizjūt valdības centienus mazināt birokrātiju
83% iedzīvotāju bieži novēro birokrātijas negatīvās izpausmes un uzskata, ka pēdējā gada laikā situācija ar birokrātiju valsts un pašvaldību iestādēs nav mainījusies (53%) vai ir...
Lasīt tālākVienkāršoti noteikumi inovāciju un izaugsmes atbalstam uzņēmumiem
[caption id="attachment_35992" align="alignnone" width="300"] Business men shaking hands after an agreement during a meeting[/caption] Ministru kabinets šodien apstiprināja Ekonomikas ministrijas...
Lasīt tālākIzstrādās noteikumus pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīkam
Patēriņa preču cenu izsekojamībai, caurskatāmībai un monitoringam, tostarp pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīkam nepieciešamo informāciju, no mazumtirgotāja ievāks un apstrādās...
Lasīt tālākAptauja: latvieši, lietuvieši un igauņi šovasar dos priekšroku vietējam tūrismam
Baltijas iedzīvotāji šovasar visvairāk plāno apceļot paši savu valsti, kā arī apmeklēt tuvējās kaimiņvalstis, liecina “Booking Group Corporation” piederošā automašīnu nomas brokera...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina atbalstīt vietējos ražotājus un svētku galdā likt Latvijas produktus
“Latvijas lauksaimniekiem šis ir grūts gads. Netipiski vēsais un mitrais pavasaris un vasaras sākums radījis izaicinājumus virknei lauksaimniecības sektoru un lielai daļai saimniecību. Tieši...
Lasīt tālākPārtikas preču cenām jābūt caurskatāmām un ērti salīdzināmām, uzsver Tautsaimniecības komisija
Patēriņa preču cenu izsekojamībai, caurskatāmībai un monitoringam, tostarp pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīkam nepieciešamo informāciju, no mazumtirgotāja ievāks un apstrādās...
Lasīt tālākPlauktos būs vairāk Latvijas preču
LatvijasTirgotāju asociācija (LTA) š.g. 16. jūnijā plkst. 14.00 uz tikšanos bija aicinājusi Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi, biedrību...
Lasīt tālāk