ZM pārstāve biznesa konferencē: Covid-19 pandēmijas ekonomiskā ietekme uz pārtikas un lauksaimniecības nozari būs īslaicīga
Pārtikas ražotāji un lauksaimnieki Covid-19 krīzi pārvarēs, un jau šogad sagaidāma ekonomikas atveseļošanās, biznesa konferencē “Pārtika un lauksaimniecība 2022” norādīja Zemkopības ministrijas Valsts sekretāra vietniece Pārsla Rigonda Krieviņa.
23. septembrī tiešsaistē norisinājās biznesa konference “Pārtika un lauksaimniecība 2022”, kurā tika runāts par aktuāliem izaicinājumiem abās nozarē, Covid-19 un citu apstākļu ietekmi uz to attīstību, kā arī to, kas pārtikas un lauksaimniecības jomu sagaida nākamgad.
Konferencē uzstājās vairāki jomas eksperti, runājot par to, kāda ir sabiedrības attieksme pret Latvijā ražotājiem produktiem, vai viegli mūsdienās ir būt pārtikas ražotājam, kādas tendences novērojamas Latvijas lauksaimniecības un pārtikas nozarē, kā pandēmiju pārcieta putnkopības nozare, kādi būs nākamie izaicinājumi un kādas pārmaiņas atnesīs 2022. gads.
Zemkopības ministrijas Valsts sekretāra vietniece Pārsla Rigonda Krieviņa konferencē uzsvēra, ka eksporta vērtība ik gadu palielinās. 2020. gadā eksports ir palielinājusies par +5%. Pēc viņas teiktā, pērn nozīmīgās preces Latvijas kopējā eksportā bijušas pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produkti. Raugoties uz produktu kategorijām, cūkgaļas un kviešu eksports veicināja eksporta pieaugumu, bet Latvijas piena ražošanas nozare tika vissmagāk skarta pandēmijas pirmajos mēnešos.
Runājot par Covid-19 ietekmi, eksperti norādīja uz to, ka gadu gaitā esam tikuši pāri daudziem apgrūtinājumiem – tā, piemēram, 2012. gadā turpinājās piena ražošanas nozares koncentrācija. Daļa mazo saimniecību pārtrauca darbību piena nozarē, jo to ganāmpulkos bija grūtības nodrošināt zemu piena pašizmaksu un pietiekami augstu piena kvalitāti. Laika posmā no 2014.–2016. gadam nozare piedzīvoja būtisku izlaides kritumu Krievijas noteiktā embargo ietekmē. Embargo ietekmē samazinājās piena iepirkuma cenas, kā arī veidojās piena pārprodukcija.
2018. gadā samazinājies gan piena govju ganāmpulku, gan slaucamo govju skaits, kā arī kopējais saražotā piena apjoms. Daļai saimniecību bija grūtības pietiekamā apjomā savākt lopbarību, jo lielā daļā Latvijas bija ļoti mazs nokrišņu daudzums.
Līdz ar to, pēc viņas sacītā, piena sektors ātrāk pielāgojās izmaiņām. COVID-19 nav atstājis būtisku un ilgstošu ietekmi uz piena un piena produktu nozari. “Piena nozare ir bijusi samērā izturīga Covid-19 pandēmijas laikā,” sacīja Krieviņa.
Citāda situācija bijusi cūkgaļas sektoram, “Cūkgaļas sektoram šis laiks ir visgrūtākais – sākoties Covid-19 pandēmijai, kā arī saglabājoties Āfrikas cūku mēra negatīvajai ietekmei, bija dramatiska cūkgaļas iepirkuma cenas pazemināšanās – 41%,” atzina ministrijas pārstāve.
Arī liellopu sektors bija starp tiem, kas cieta salīdzinoši vairāk no COVID-19 pandēmijas ietekmes nekā citas nozares. “Liellopu gaļas cenas lejupslīdi un pieprasījuma samazināšanos tieši izraisīja Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumu ietekmē izveidojies pārsātinājums Eiropas Savienības tirgū, tostarp Latvijā,” norādīja Krieviņa.
Savukārt, runājot par mājputnu gaļas nozari, tā šogad varētu saskarties ar negatīvām sekām, ko visam Eiropas Savienības (ES) tirgum radīs putnu gripas izplatības dēļ eksporta tirgos ieviestie importa ierobežojumi no ES, un līdz ar to, piedāvājuma pieaugums iekšējā tirgū.
Kopējās prognozes gan par nākotni neesot tik sliktas. OECD prognozes liecina, ka COVID-19 pandēmijas ekonomiskā ietekme būs īslaicīga un galvenokārt ietekmēs gaļas nozari. Pēc sākotnējās ekonomiskās lejupslīdes no COVID-19 šoka OECD prognozes paredz, ka 2021. gadā sagaidāma ekonomikas atveseļošanās.
Saskaņā ar PTO jaunākajiem aprēķiniem, paredzams, ka 2021. gadā globālā tirdzniecība pieaugs par 8% un 2022. gadā par 4%. OECD prognozē, ka 2021. gadā atjaunosies gaļas cenas liellopu gaļai, cūkgaļai un mājputniem, jo pieprasījums valstīs ar augstiem ienākumiem atgūsies no COVID-19 pandēmijas. Dzīvnieku izcelsmes produktu un citu augstvērtīgu pārtikas produktu (piemēram, augļu un dārzeņu) patēriņa pieaugums tomēr paliks ierobežots.
Vēl par tēmu:
No 70 centiem līdz vienam eiro varētu pieaugt biļetes maksa Daugavpils sabiedriskajā transportā
No 2024. gada 1. janvāra valstī minimālā darba alga tiek paaugstināta līdz 700 eiro. Tas būtiski ietekmē uzņēmuma "Daugavpils satiksme" budžeta izdevumu apmēru. "Daugavpils satiksmē"...
Lasīt tālākLDDK aicina atbildīgās institūcijas pieaugušo izglītības attīstības stratēģiju pielāgot darba tirgum
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir nosūtījusi vēstuli ministru prezidentei Evikai Siliņai, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas (IKZK) priekšsēdētājai A.Zariņai...
Lasīt tālākPieaugusi iedzīvotāju nedrošība par iespējām darba tirgū
Gada laikā Latvijā samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri jūtas droši par savu darbavietu un pārstāvētā uzņēmuma stabilitāti. Vienlaikus vairāk kļuvis to cilvēku, kurus uztrauc iespējas...
Lasīt tālākRosina noteikt svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem PVN samazināto likmi 12% apmērā
Izskatot Saeimas deputātu priekšlikumu nākamgad piemērot (PVN) samazinātu likmi augļiem, ogām un dārzeņiem un ņemot vērā Sadarbības padomē diskutēto, nākamajā gadā plānots svaigiem...
Lasīt tālākTiesa ierosina lietu par Turcijas uzņēmumu apvienības izslēgšanu no Rail Baltica iepirkuma
Administratīvā rajona tiesa ir pieņēmusi Turcijas uzņēmumu apvienības "IC Ictas Insaat Sanayi Ve Ticaret A.S." un "Doguş Insaat Ve Ticaret A.S." (turpmāk – Apvienība) pieteikumu un ierosinājusi...
Lasīt tālāk2024. gada pirmajā dienā visi “Lidl” veikali Latvijā būs slēgti
Pirmo reizi savas darbības vēsturē Latvijā “Lidl” ir pieņēmis lēmumu dot iespēju visai savai komandai kārtīgi nosvinēt Jaunā gada atnākšanu kopā ar draugiem un tuvākajiem cilvēkiem,...
Lasīt tālākRostovskis: Latvijā ar Eiropas naudas investēšanu nesokas pietiekami labi
Eiropas Savienības (ES) naudas apguve nav tā, kas liktu ekonomikai attīstīties pilnvērtīgi, tāpēc Latvijā būtu jāpievēršas privātu investīciju piesaistei, šorīt intervijā LTV raidījumā...
Lasīt tālākMinistrs: Vairāki “Rail Baltica” scenāriji personīgi man nav pieņemami
Scenārijs, kas laika un naudas taupīšanas nolūkos pirmajā fāzē paredzētu "Rail Baltica" ātrvilciena pamatlīnijas izbūvi gar Rīgu, tajā neiebraucot, nav pieņemams, šorīt intervijā Latvijas...
Lasīt tālākTautsaimniecības komisija: Skultes termināļa aktualitāte ir zudusi
Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa aktualitāte ir zudusi, un valsts atbalsts tā izveidei vairs nav nepieciešams, otrdien, 21. novembrī, lēma Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides...
Lasīt tālākGauss: Vēl nebūs tiešo lidojumu uz ASV
Tiešais reiss no Rīgas uz ASV šobrīd ir ekonomiski neizdevīgs, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" norādīja Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" prezidents un izpilddirektors...
Lasīt tālāk