• Rīga
    Clear
    5°C
     
20/09/2021, Kategorija: Politika

Politiķim Aivaram Lembergam veltītie likuma grozījumi līdzinās viduslaiku soda metodēm, intervijā “Neatkarīgajai” uzsvēra Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, Latvijas Universitātes profesors, Dr. iur. Ringolds Balodis.

Kā zināms, Saeimas Juridiskā komisija pagājušajā nedēļā pirmajam lasījumam atbalstīja likuma grozījumus, kas liegs bijušajiem Saeimas un Augstākās padomes deputātiem, kuriem noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas, apmeklēt Saeimas ēkas, būt klāt parlamenta sēdēs un piedalīties tā rīkotajos pasākumos. Latvijā gan ir tikai viens cilvēks, kuram piemērotas ASV sankcijas – par Latvijas valsts neatkarību balsojušais bijušais Augstākās padomes deputāts Aivars Lembergs.

Pēc Baloža teiktā, likuma grozījumi dažu politiķu naida dēļ pret oponentu ir pretrunā ar tiesiskas valsts likumdošanas pamatprincipiem un ir nepārprotams likumdevējas varas signāls tiesu varai, kā tai jāspriež lietas saistībā ar konkrētu personu.

“Runājot par šiem likuma grozījumiem, vēlos abstrahēties no konkrētās personas Aivara Lemberga. Runa tomēr ir par labu likumdošanu, un tā mums ir sāpīga tēma. Uz to ir vairākkārt norādījusi Satversmes tiesa un vairāki Valsts prezidenti. Ja runājam par ilgtspējīgu tiesiskā regulējuma pieņemšanu, kas turklāt atbilstu vēl labai likumdošanai, tad nedrīkst pieņemt likuma grozījumus, kas domāti vienai personai. Es piekrītu Saeimas Juridiskajam birojam, ka varēja noteikt, piemēram, Saeimā ierašanās liegta tiem deputātiem, kuri notiesāti par tīšiem noziegumiem vai kuri, izrādās, bijuši čekas maisos. Būtu pareizi noteikt kādas konkrētas grupas. No vienas puses, attiecībā uz politiskiem apsvērumiem likumdevējam ir plaša rīcības brīvība, taču, no otras puses, šī brīvība nav neierobežota. Likumdevējs var, bet viņam nevajadzētu savu rīcības brīvību izmantot, lai kādu vienu konkrētu personu represētu vai liegtu viņam privilēģiju. Runājot Satversmes tiesas vārdiem, labas likumdošanas principa ievērošana sekmē to, ka sabiedrībā veidojas pārliecība par pieņemto lēmumu tiesiskumu,” norādīja advokāts.

Pēc viņa teiktā, šeit savukārt ir skaidrs, ka likuma grozījums ir vērsts pret vienu vienīgu personu, kas tikai netiek saukta vārdā. “Stilistika man ļoti atgādina filmu par Hariju Poteru, kur, līdzīgi mūsu deputātiem, burvji, runājot par Tumšo burvi Voldemortu, parasti viņu sauca nevis vārdā, bet par “paši zināt ko”, jo viņa vārdu nosaukt baidījās. Ja būtu dūša rīkoties no spēka pozīcijām, tad, apzinoties Saeimas deputātu balsis un politisko spēku likumā, vajadzēja rakstīt: “Nelaist Saeimā Aivaru Lembergu.” Var iet vēl tālāk, izdodot atsevišķu likumu, vai vismaz pieņemt Saeimas paziņojumu par pilnīgu šī cilvēka nosodījumu. Līdzīgi viduslaikos rīkojās baznīca, kura izsludināja Anatēmu – baznīcas lāstu ar izslēgšanu no draudzes un kristiešu kopienas kā tādas.”

Uz jautājumu, vai likuma grozījumu iesniedzēji nav pārkāpuši robežu, kad grozījumiem tiek atvērti likumi ar mērķi sodīt arī citus bijušos Augstākās padomes deputātus, kuri 1990. gada 4. maijā balsoja par Latvijas neatkarību, Balodis atbildēja: “Var to vērtēt arī šādā veidā. Bet pieļauju, ka iesniedzēji par to pat nav padomājuši.”

Runājot par Saeimas pozīcijas deputātu zemo juridiskās izglītotības līmeni un to, ka, visticamāk, vairākums nobalsos par kārtējiem Lembergam veltītajiem likuma grozījumiem, “Neatkarīgā” vaicāja, kādas konsekvences gaidāmas pēc grozījumu spēkā stāšanās. Balodis skaidroja: “Tiek veidota nelāga prakse, kad, balstoties uz patiku vai nepatiku pret kādu personu, veidojam likumus. Tas nav pareizi no likumdošanas veidošanas viedokļa. Mēs paši zinām, ka mūsu likumdošana nav laba. To mēs redzējām arī administratīvi teritoriālās reformas sakarā. Aizvien biežāk aktualizējas jautājums par to, ka deputātu likumdošanas ierosmēm netiek sniegts skaidrojums. Konkrētā gadījumā nav šaubu, ka grozījumi gatavoti, lai sariebtu un ierobežotu konkrētu personu. Likumdevējs tā nedrīkst rīkoties. Likumdevējam jāskatās plašāk, domājot par tālākām konsekvencēm. Piemērs: 1998. gadā tika veikti Saeimas kārtības ruļļa grozījumi. Toreiz nacionālajiem spēkiem nepatika Jura Boldāna atrašanās viņu rindās, jo krimināltiesiskā kārtā celtās apsūdzības par vēlēšanu laikā izdarītājām nelikumībām meta ēnu uz visu frakciju. Rezultātā tika grozīts Saeimas kārtības rullis – ja deputātam izvirzīta kriminālapsūdzība, viņam nav tiesību strādāt par parlamenta deputātu. Vienpadsmit gadus vēlāk Juris Jurašs šo grozījumu pārsūdzēja Satversmes tiesā. Tā lēma, ka 1998. gadā veiktie grozījumi neatbilst Satversmei. Tādējādi vairāki deputāti, ieskaitot Jurašu, kuri tika krimināli apsūdzēti, varēja turpināt darbu Saeimā. Šos gadījumus, kad tiek grozīts likums vienam cilvēkam, var salīdzināt. Iepriekš minētajā piemērā tika noteikts aizliegums strādāt profesijā. Otrajā gadījumā, kuru mēs iztirzājam, ir runa par privilēģiju atņemšanu tautas priekšstāvim, kurš Augstākajā padomē balsoja par Latvijas neatkarību. Abos gadījumos likums tiek grozīts, balstoties uz vienu un to pašu principu – nepatiku pret vienu cilvēku. Saeimas juridiskajam birojam ir pamatots aizrādījums, ka ir jārunā par grupām, piemēram, par tiem, kuri notiesāti par tīšiem noziegumiem vai par smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem. Vai tad tas ir mazāk svarīgi, ja pa Saeimu pastaigājas bijušie Augstākās padomes deputāti, kuri notiesāti par smagiem noziegumiem, nekā deputāts, uz kuru attiecinātas sankcijas?”

“Bet viss izskatās tieši tā, kā jau pieminētajā Harijā Poterā. Visi zina, par ko ir runa, bet vārdā nesauc. Sāk ieviesties nelāga prakse – izveidosies cits politisko spēku samērs, atkal uzradīsies jaunas netīkamas personas, atkal vajadzēs veikt likuma grozījumus. No šādam lietām vajadzētu izvairīties,” uzskata Balodis.

Vaicāts, vai, raugoties uz grozījumiem plašākā tvērumā, varam būt droši, ka tie nav vērsti pret Latvijas valstiskumu, tādēļ, ka tie paredzēti, lai sodītu tos, kuri balsojuši par Latvijas neatkarību, Balodis teica: “Nedomāju, ka uz to tā var raudzīties. Tas būtu pārāk plaši. Drīzāk domāju, ka šis likumdevēja solītis, kurš nav pat solis, bet tikai solītis, ir zīme tiesu varai. Ja jau likumdevējs personai uzliek “Kaina zīmogu”, ka šis cilvēks nav pieņemams, ar šādu solīti likumdevējs rāda virzienu, kā būtu jārīkojas tiesu varai. Tiesu sistēma pilda savu funkciju, likumdevējs savu, bet šādā veidā likumdevējs var cilvēkus iezīmēt. To var darīt arī ar Saeimas paziņojuma palīdzību. Ar grozījumiem likumā, kuri veltīti vienam cilvēkam, tiek skaidri norādīts, kā jārīkojas attiecīgajām tiesu varas instancēm. Šāds likumdevēja solītis tiesu instancēm noteikti nevar palikt nepamanīts.”

Foto: F64

1,084 skatījumi




Video

Tiesa piekāpjas – Lemberga lieta tomēr tiks skatīta mutvārdu procesā

22/10/2021 | Autors: Labdien.lv redakcija

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģija apmierinājusi t.s. Lemberga krimināllietas dalībnieku daudzos iebildumus pret tiesneses Sandras Amolas lēmumu lietu apelācijas kārtībā izskatīt...

Lasīt tālāk
Video

Klementjevs: Piespiest cilvēkus vakcinēties nedrīkst

21/10/2021 | Autors: Jānis Lācis, Labdien.lv

Nekādā gadījumā nevaram runāt par obligātu vakcināciju, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" pauda Saeimas Prezidija loceklis, deputāts Andrejs Klementjevs (S). "Nekādā gadījumā...

Lasīt tālāk
Video

Kariņš: Nevakcinētajiem cilvēkiem pēc mājsēdes gaidāmi stingrāki ierobežojumi

21/10/2021 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

No 21. oktobra līdz 14. novembrim Latvijā uz četrām nedēļām izsludina mājsēdi jeb stingrus iedzīvotāju pārvietošanās ierobežojumus, lai būtiski bremzētu Covid-19 infekcijas izplatību....

Lasīt tālāk
Video

Tiesas lēmums joprojām netiek pildīts – arestētā manta no Meroni nav pārņemta

20/10/2021 | Autors: Labdien.lv redakcija

Kaut arī pagājis jau vairāk nekā vesels gads kopš Rīgas apgabaltiesa atcēlusi bijušo Šveices advokātu Rūdolfu Meroni no t.s Lemberga lietā arestētās mantas pārvaldīšanas un uzlikusi...

Lasīt tālāk
Video

Kariņš: Ja esi nevakcinēts, sēdi mājās, kamēr vakcinēsies

20/10/2021 | Autors: Renāte Logina, Labdien.lv

Rudenī politiķu pretestība pret stingrākām prasībām un ierobežojumiem ir sākusi "izkust", jo ir kļuvuši skaidri redzami piespiedu apstākļi, šorīt intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes"...

Lasīt tālāk
Video

Bendiks: Kariņš ir un paliek tāds valdības vadītājs, kuram patīk padomāt

20/10/2021

Mūsu kredīts premjeram Krišjānim Kariņam ir beidzies, intervijā "Neatkarīgajai" sacīja politisko procesu vērotājs, sabiedrisko attiecību speciālists, “sorosologs” un fotogrāfs Mārcis...

Lasīt tālāk
Video

Iespējams, ka ierobežojumu kontrolē iesaistīs arī policijas kadetus un zemessargus

20/10/2021 | Autors: Jānis Lācis, Labdien.lv

Visticamāk, valdība šovakar apstiprinās visus plānotos "lokdauna" ierobežojumus, trešdien LTV "Rīta panorāmā" prognozēja iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP). "Policija ir gatava kontrolēt,...

Lasīt tālāk
Video

Daudze: Vara nav pratusi saprasties ar cilvēkiem

19/10/2021

Ierobežojumus vajadzēja agrāk, intervijā "Neatkarīgajai" sacīja ārsts, Saeimas deputāts Gundars Daudze (Zaļo un zemnieku savienība). "Situācija ar katru dienu kļūst sarežģītāka....

Lasīt tālāk
Video

Lembergam pat tiesības balsot vēlēšanās ir jāiegūst caur tiesu

18/10/2021

Saeima neatzīst Latvijas Satversmē garantētās pilsoņu tiesības vēlēt, norāda politiķis Aivars Lembergs. “Latvijas valsts, pretēji Latvijas Republikas (LR) Satversmē garantētajām...

Lasīt tālāk
Video

Lemberga lieta: Tiesa ierosina lietu par apelācijas iesniegšanas termiņiem

15/10/2021

Pēc politiķa Aivara Lemberga iesnieguma Satversmes tiesa ierosinājusi lietu par apelācijas iesniegšanas termiņiem. Lembergs lūdzis izvērtēt Kriminālprocesa likuma normu par apelācijas sūdzības...

Lasīt tālāk