Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle (Nacionālā apvienība) skeptiski vērtē Eiropas Savienības (ES) un Lielbritānijas “Brexit” sarunu norisi.
Kā intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” pauda Zīle, nevar gaidīt, ka “Brexit” sarunas ritēs viegli un tās būs raitas. Viņš pieļāva, ka savu krēslu zaudēs Lielbritānijas premjere Terēza Meja. To gan lielā mērā sekmēs nesenās vēlēšanas, kurās viņas vadītie konservatīvie neguva tik lielus panākumus kā cerēts.
Viņš norādīja, ka Lielbritānijas izstāšanās zaudējums ir apmēram 11 miljardi, vienlaikus norādot, ka “tā nav tāda summa, ko ES nevar kompensēt.”
Eiroparlamenta deputāts neslēpa, ka uz sarunām skatās pesimistiski. Jau to pirmajā raundā abas puses nespēja pavirzīties jautājumā par pilsoņu tiesībām.
“ES un Lielbritānijā pilsoņu tiesības ir samērā līdzīgas. Līdz ar to, ja jau sarunās par tām iezīmējas grūtības, tad sarunās par naudu, tās vēl tikai pieaugs,” uzskata politiķis.
Jau vēstīts, ka pirms nedēļas Beļģijas galvaspilsētā Briselē aizsāktas vēsturiskas sarunas par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības. Abas puses vienojušās par sarunu tālāko gaitu un prioritātēm.
Lielbritānija marta beigās iesniedza Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam premjerministres Terēzas Mejas parakstīto vēstuli par Lisabonas līguma 50.panta iedarbināšanu, oficiāli uzsākot izstāšanās procedūru no Eiropas Savienības. Tas aizsāks divu gadu garu “Brexit” procesu – līdz 2019. gada 29. martam jāpanāk vienošanās par pilnīgu izstāšanās pabeigšanu.
Jau vēstījām, ka saistībā ar “Brexit” vienošanās jāpanāk ar daudziem jautājumiem, tostarp par turpmāko sadarbību ekonomikas un drošības jomā. Lielbritānijas premjere Terēze Meja iecerējusi pamest Eiropas Savienības vienoto tirgu, bet panākt jaunu vienošanos par savstarpējās tirdzniecības iespējām. ES uzstāj, ka jaunu tirdzniecības līgumu starp abām pusēm būs iespējams parakstīt vienīgi pēc tam, kad Lielbritānija 2019.gadā būs no bloka izstājusies, tomēr nav izslēgta iespēja uzsākt sarunas par nākotnes attiecību “ietvaru” jau agrāk. Savukārt kā prioritāte sarunās tiek minēta Lielbritānijā dzīvojošo citu ES dalībvalstu pilsoņu un kontinentā mītošo britu tiesiskā statusa atrisināšana, aicinot saglabāt visas viņu tiesības, kas iegūtas pirms Lielbritānijas izstāšanās no bloka.
Tāpat nozīmīgs jautājums būs finansiālās saistības – cik daudz Lielbritānija ir parādā Eiropas Savienībai. Jau izskanējis, ka tā dēvētā izstāšanās cena varētu būt 60 miljardi eiro. Vēl jāvienojas par Ziemeļīrijas un Īrijas robežas nākotni.
Jau vēstīts, ka Lielbritānijas pilsoņu vairākums šā gada 23.jūnijā notikušajā vēsturiskajā referendumā izšķīrās par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. “Brexit” atbalstīja 51,9%, pret bija 48,1% balsstiesīgo iedzīvotāju.
Foto:HypnoArt/https://pixabay.com/en/users/HypnoArt-202249//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
969 skatījumi
