Žīgurs: patērētājiem Visaginas AES būs bez maksas
Kaut gan Latvijas līdzdalības vērtība ambiciozajā Visaginas atomelektrostacijas projektā ir ekvivalenta 20% jeb aptuveni miljardam eiro, patērētājiem par to maksāt nenāksies.
Iedzīvotājiem netiks uzlikts jauns nodoklis, un pagaidām necelsies arī elektrības tarifs. Tā Latvijas Radio paziņoja kompānijas Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs. Finansējuma avots pamatā būšot Japānas un Amerikas kredītaģentūras.
Tomēr Latvijas budžetu šis projekts, visticamāk, netieši ietekmēs, jo valsts vairs nevarēs brīvi izmantot Latvenergo nopelnīto naudu citu kredītu un iztrūkumu segšanai. Atomspēkstacijas būvē energokompānija plāno ieguldīt arī «pašu līdzekļus». Tā tad lielāka peļņas daļa turpmākajos deviņos gados tiks ieguldīta investīcijās.
Jāatgādina, ka pašreizējā sarunu fāzē iespējamais AES sadalījums izskatās šādi. Latvija varētu iegūt 20% daļu, Igaunija 22%, Lietuva – 38%, bet projekta investors un fiziskais īstenotājs Hitachi – arī 20%. Ā. Žīgurs gan norāda – sarunas vēl nebūt netuvojas finālam. Tiek veikti «sagatavošanās soļi, kas veiksmes gadījumā būs ar turpinājumu». Šāds sagatavošanās solis ir arī jaunas Latvenergo meitaskompānijas nodibināšana, par ko nule vienojusies valdība. Savukārt, kāpēc Polija, tikpat negaidīti kā iesaistījusies, tagad atkal izstājās no projekta, Latvenergo prezidentam neesot ne jausmas.
Šis pasaules enerģētikas nozarē ir pirmais projekts, kurā vienojas tik daudzi dalībnieki, un arī zemūdens akmeņu esot gana daudz. Tiem sarunu procesā piešķirts konfidencialitātes statuss. Kā ilustratīvu piemēru Ā. Žīgurs min gan valūtas riskus, gan neadekvātus politiskus lēmumus. Teorētiski pēc gadiem divdesmit Lietuva kā vadošais projekta īstenotājs varētu izlemt nacionalizēt jauno AES. Un, kā tādā gadījumā pārējiem partneriem tiks kompensēti zaudējumi, jāvienojas jau tagad.
Stratēģiskais mērķis, kādēļ atomstacija vispār jābūvē un kāpēc Latvija iesaistās projektā, tomēr nav lēta elektrība pašmāju tirgum. 2012. gada laikā Latvija iecerējusi pievienoties enerģijas biržai Nord Pool Spot, un pa jaunajiem savienojumiem Visaginas saražotā elektrība no Baltijas valstīm aizplūdīs uz milzīgo Skandināvijas tirgu. Iecerēts, ka jaunā AES sāks strādāt 2021. gadā. «Visi lietotāji, izņemot mājsaimniecības, kas vēl pagaidām ir aizsargātā statusā, pirks elektrību par šīs biržas cenām,» skaidro Ā. Žīgurs. Neatkarīgās bažas, ka līdzīgi, kā tas ir degvielas tirgū, cenu sāks diktēt ar ražošanu nesaistīti apstākļi – cīņa ar terorismu, vēlēšanas, dažādas sadomātas politiskas vai ekonomiskas bažas, Latvenergo vadītājs noraida: «Dienaskārtību noteiks Skandināvijas hidroelektrostaciju cena.» Un milzīgās turienes staciju ūdens rezerves to ļaujot prognozēt vairākus mēnešus uz priekšu.
Avots: nra.lv /Imants Vīksne
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk