• Tweet

Kā atbildi ANO Drošības padomes pieņemto ASV izstrādāto rezolūciju par jaunām sankcijām, Ziemeļkoreja sola pastiprināt savas raķešu un kodolprogrammas attīstību.

ASV prezidents Donalds Tramps, turpinot ieturēt stingru nostāju, jaunās ANO sankcijas nosauca par „ļoti mazu soli”, kam ir jānoved pie stingrākiem mēriem, savukārt Ziemeļkorejas Ārlietu ministrija jaunās sankcijas nosauca par nelegālām un ļaunām, norādot, ka tas tikai apliecināja, ka ceļš, ko izvēlējās iet Ziemeļkoreja, bija pilnīgi pareizs.

Izolētās valsts Ārlietu ministrija jau iepriekš informēja, ka, ja Vašingtona panāks nelegālu un nelikumīgu rezolūciju, Phenjana gādās, lai ASV samaksā par to, jo neļaus nevienam apdraudēt viņu valsts suverenitāti un tiesības pastāvēt.

„Visa pasaule pieredzēs to, kā Korejas Tautas Demokrātiskā Republika savalda ASV gangsterus ar virkni pasākumu, kas bargāki nekā viņi jebkad ir paredzējuši,” draud Ziemeļkoreja.

Jau ziņots, ka cenšoties kaut nedaudz apturēt Ziemeļkoreju no agresijas un draudu izrādīšanas pasaulei un lūgt to sēsties pie sarunu galda, ANO Drošības padome vienbalsīgi pieņēma ASV izstrādāto rezolūciju par jaunām sankcijām pret Ziemeļkoreju.

Par jaunajām sankcijām balsoja visas 15 Drošības padomes dalībvalstis, arī Krievija un Ķīna.

Jaunā rezolūcija paredz aizliegumu importēt Ziemeļkorejas tekstilizstrādājumus, piegādāt tai dabasgāzi, nosaka griestus pārstrādāto naftas produktu piegādēm un ierobežo naftas piegādi pašreizējā apjomā. Tāpat aizliegts izsniegt jaunas darba vīzas ziemeļkorejiešu viesstrādnieku nodarbināšanai, kā arī aicināts valstīm ziņot par datumu, kad Ziemeļkorejas viesstrādnieki vairs netiks nodarbināti.

Sankcijas ietver arī kuģu pārmeklēšanu, ja pastāv aizdomas, ka tie transportē kravu, ko aizliegušas Apvienotās Nācijas. Tomēr vispirms ir jāgūst kuģa karoga valsts piekrišana. Sākotnējais rezolūcijas projekts paredzēja šādu kuģu pārmeklēšanu ar spēku, tomēr turpmāko sarunu gaitā šī prasība tika atmesta.

Kopš Ziemeļkoreja 2006.gadā pirmo reizi veica atombumbas izmēģinājumu, šī ir jau astotā reize, kad tai piemērotas sankcijas.

Reģiona valstu aplēses par ūdeņraža bumbas izmēģinājuma jaudu atšķiras – Dienvidkoreja lēš, ka tās bija 50 kilotonnas, bet Japāna, ka 160. ASV speciālisti Džona Hopkinsa universitātes tīmekļa vietnē “38 North” tagad paziņojuši par vēl daudz lielākām jaudas aplēsēm – 250 kilotonnām. Tā ir 16 reizes lielāka jauda nekā ASV Hirošimai uzmestā atombumba 2.pasaules kara noslēgumā.

Foto:(stephan)/https://www.flickr.com/photos/fljckr//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/