Zibenīgi nomaina banku uzraugus
Kristīne Černaja-Mežmale vakar saņēma 52 Saeimas deputātu balsis, lai drīkstētu pārņemt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadīšanu uz nenoteiktu laiku līdz pilnīgai komisijas vadītāju sastāva nomaiņai.
K. Černaju-Mežmali varētu pielīdzināt barjerskrējējai, kas bez jebkāda ieskrējiena vienā piegājienā tikusi pāri trijām barjerām. Vakar no rīta viņa atspērās no FKTK Monetāro finanšu iestāžu darbības analīzes daļas vadītājas vietas un vēlā pēcpusdienā piezemējās FKTK pagaidu priekšsēdētājas krēslā. Vienas dienas laikā viņu par cienīgu vadīt FKTK atzina Latvijas Bankas padome, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija un Saeimas plenārsēdes dalībnieki. Visticamāk, ka viņa kļuvusi par vienīgo amatpersonu visā Latvijas Republikas pastāvēšanas vēsturē, kuras iecelšanai amatā tika sasaukta vienas dienas laikā trešā Saeimas ārkārtas sēde. Šīs sēdes sasaukšanas godu viņai gan nācās dalīt ar FKTK tagad jau bijušajiem vadītājiem Pēteru Putniņu un Guntu Razāni, kuru atlaišanai no darba tāpat bija vajadzīgs Saeimas balsojums.
Saeimas jaudu apsveikšanas rituālu veikšanā izrādījās izsmēlusi Valsts prezidenta Egila Levita stāšanās amatā, kam tika veltīta Saeimas pirmā ārkārtas plenārsēde. Otrajā sēdē ziedi vēl bija atlikuši Saeimas uzticību ieguvušajam kultūras ministram Naurim Puntulim, bet trešajā plenārsēdē viss notika bez ziediem un pat bez aplausiem. Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars no Saeimas tribīnes publiskoja deputātu vēlēšanos uzzināt, kā nākamā FKTK vadītāja izskatās. M. Bondara risinājums bija parādīt ar pirkstu virzienā, kur skatīties, lai plenārsēžu zālē esošo K. Černaju-Mežmali ieraudzītu. Ar to arī pietika viņas kļūšanai par FKTK vadītāju. Pret šo iecelšanu balsoja četri, bet atturējās 27 deputāti.
Pie vārda viņa tika laista Budžeta komisijas sēdē, kur viņas teikto aģentūra LETA citē sekojoši: «Pilnībā apzinos situācijas nopietnību, esmu iepazinusies ar Moneyval ziņojumu. Man ir FKTK darbinieku atbalsts, galvenais uzdevums ir nodrošināt šīs organizācijas darba turpināšanu.» Patlaban viņa nav izskatījusi iespēju piedalīties konkursā uz vietām FKTK nākamo, pastāvīgo, vadītāju komandā.
No Saeimas dokumentu aprites kļuva zināms, ka K. Černaja-Mežmale dzimusi 1981. gadā un maģistra grādu finanšu vadībā ieguvusi Banku augstskolā 2004. gadā. No 2006. līdz 2017. gadam viņa strādājusi Swedbank dažādos amatos kredītriska kontroles jomā. FKTK iekļāvusies 2017. gada augustā un drīz vien paaugstināta no Monetāro finanšu iestāžu darbības analīzes daļas vadītājas vietnieces par vadītāju.
K. Černajas-Mežmales zibenīgā nonākšana FKTK vadītājas lomā apstiprināja pieņēmumu, ka koalīcijai vairs nebija nekādu manevru iespēju pēc Saeimas 13. jūnija balsojuma par atkāpšanās naudas maksāšanu P. Putniņam un G. Razānei. Tagad atlika balsot par vienalga ko, lai tikai nedotu opozīcijai laiku un Saeimas tribīni, no kuras atkārtot, ka FKTK vadītāju nomaiņa ir absurds pasākums: ja amatpersonas strādā labi, tad nav pamata tās atlaist, bet, ja strādā slikti, tad nav pamata apbalvot ar Latvijas apstākļos vērā ņemamu naudas summu. Līdz ar K. Černajas-Mežmales nonākšanu amatā šādas debates izsmeltas vismaz uz laiku līdz balsojumiem par nākamajiem FKTK vadītājiem.
Pieredze nedod atbildi uz jautājumu par amatos strauji paaugstinātu cilvēku sekmēm. Ir piemēri, kad viņi jānomaina jau pēc pāris mēnešiem, bet ir arī pretēji piemēri, kad no pieticīgiem amatiem savākti cilvēki augstos amatos izrādās ļoti efektīvi un nostiprinās tajos uz ilgu laiku.
Foto: Publicitātes / Ieva Ābele
Vēl par tēmu:
Naktī uz 11. novembri Latvijas gaisa telpā ielidojuši trīs bezpilota lidaparāti
Naktī uz 11. novembri Latvijas gaisa telpā ielidoja trīs bezpilota lidaparāti, no kuriem divi īslaicīgi (1–2 minūtes) šķērsoja valsts Austrumu robežu un viens – šķērsoja Latvijas teritoriju...
Lasīt tālākLatvijā gripas aktivitāte saglabājas iepriekšējās nedēļas līmenī
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un citu akūtu elpceļu infekciju monitoringa dati liecina, ka Latvijā gripas aktivitāte joprojām saglabājas zemā līmenī. Aizvadītajā nedēļā...
Lasīt tālākOktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākKulbergs piedāvā četru gadu plānu valsts finanšu sakārtošanai un ekonomikas izaugsmei
Ministru prezidents Andris Kulbergs piedāvā valsts finanšu sakārtošanas un ekonomikas izaugsmes plānu 2027.–2030. gadam. Tas paredz izdevumu pārskatīšanas un ieņēmumu pasākumus ar kopējo...
Lasīt tālākTiesībsardze: sabiedriskā transporta finansējuma problēmas nedrīkst risināt uz bērnu un cilvēku ar invaliditāti rēķina
Tiesībsardze Karina Palkova iebilst pret ieceri samazināt sabiedriskā transporta braukšanas maksas atvieglojumus bērniem un cilvēkiem ar invaliditāti un uzsver, ka valsts budžeta problēmas nedrīkst...
Lasīt tālākAtsevišķās naktīs gaidāms neliels sals, vietām arī slapjš sniegs
Novembra pirmās nedēļas izskaņā lokāli austrumu rajonos novērotas pirmās slapja sniega pārslas un reģistrēta zemākā gaisa temperatūra novērojumu stacijās šosezon – Skrīveros naktī...
Lasīt tālākBrīvdienās laiks būs mierīgs, jaunnedēļ kļūs mazliet vēsāks
Novembra pirmā nedēļa ir iesākusies ar visai mierīgu laiku - vietām novērojām sīkus nokrišņus, atsevišķas naktis aizvadītas ar nelielu salu, vienīgi darba nedēļas beigās vējš piekrastē...
Lasīt tālākFM iesniegusi valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem
Finanšu ministrija (FM) saskaņā ar valsts budžeta sagatavošanas grafiku iesniegusi izskatīšanai valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem....
Lasīt tālākAptauja: katrs otrais Latvijas iedzīvotājs nav pārliecināts par spēju segt negaidītus tēriņus
Pieaugot dzīves dārdzībai, samazinās Baltijas valstu iedzīvotāju pārliecība par spēju segt neparedzētus izdevumus. Latvijā un Igaunijā neparedzētiem tēriņiem nav gatava gandrīz puse sabiedrības...
Lasīt tālāk
