• Tweet

Šis gads rupjās lopbarības jeb siena un skābbarības ražošanai un tās rezervju veidošanai bijis daudz labāks par pagājušo, ziņo biedrība “Zemnieku saeima”. Lai gan atsevišķos reģionos, piemēram, Ziemeļvidzemē un Latgalē, bija vērojams sausums, kopumā laikapstākļi ir bijuši pateicīgi, un saimniecības jau veikušas vairākus pļāvumus rupjās lopbarības sagatavošanai.

“Šobrīd no saimniecībām nedzirdam bažas par to, ka kāds nevarētu sagatavot rupjo lopbarību ziemai. Arī lopbarības tirgū, salīdzinot ar situāciju pērn, aktivitāte ir zemāka. Tā ir laba ziņa, un tas nozīmē, ka saimniecības lopbarību ir savākušas pašas. Jo lielāks ir lopbarības iztrūkums, jo augstāka ir tās cena tirgū,” norāda Raimonds Jakovickis, lopkopības eksperts biedrībā ”Zemnieku saeima”.

Rupjās lopbarības ražošanu lielā mērā ietekmē laikapstākļi. Pēdējos gados ļoti bieža parādība Latvijā ir lokālie nokrišņi, kas būtiski ietekmē zālāju ražību. Nokrišņu atšķirības vērojamas ne tikai Latvijas novados, bet pat pagastu robežās. Piemēram, ja kādā vietā pamatīgi līst, tad burtiski dažu desmitu kilometru attālumā situācija var būt pretēja. No jūnija beigām līdz jūlija vidum ne visur bija iespējams laicīgi veikt otros zālāju pļāvumus tieši lokālo nokrišņu dēļ, taču šobrīd saimniecības var ķerties jau pie trešajiem un pat ceturtajiem pļāvumiem. Pēdējo mēnešu griezumā nokrišņi ir bijuši pietiekamā apmērā, laiks kopumā ir silts, tādēļ mitrums ir pietiekams, un zāle labi aug.

Kukurūzai būs liela raža

Piensaimniecības sektorā skābbarības sagatavošanai tiek audzēta arī kukurūza. “Karstums un mitrums, kas bija jūlija beigās un augusta sākumā, devis grūdienu kukurūzas augšanai –dažviet tā izaugusi pat trīs metru augstumā. Kukurūzas ražu sāk ievākt septembra beigās un oktobrī, un šī brīža aplēses liecina, ka kukurūzai būs liela raža,” pauž R. Jakovickis.

Kopumā saražotais lopbarības apjoms Vidzemē ir stipri lielāks kā iepriekšējos gados un būs pietiekams, lai varētu pārziemot. “Lai gan Ziemeļvidzemē bija vērojams sausums, šis gads rupjās lopbarības ražošanai ir bijis daudz pateicīgāks nekā iepriekšējie divi, trīs gadi. Līdz ar to ir jāmēģina veidot krājumi un jāvāc viss, kas ir, lai raitāk varētu atjaunot barības bāzi un rezervi. Iepriekšējie gadi arī ir devuši nepieciešamību pielāgoties apstākļiem, un šogad vērojams, ka daļa saimniecību ir mēģinājusi nedaudz upurēt lopbarības kvalitāti, lai saražotu lielāku apjomu un veidotu rezerves,” stāsta Jānis Ločmelis, ZS “Mazdzērvītes” vadītājs un KS “Piena loģistika” padomes priekšsēdētājs.

Arī Latgali bija piemeklējis izteikts sausums, tādēļ pirmajā zālāju pļāvumā tika savākta aptuveni puse no cerētā apjoma. Otrais pļāvums jau bijis daudz labāks – salīdzinot ar pagājušo gadu, pat trīs reizes labāks. Šobrīd tiek gaidīts trešais pļāvums, un saimniecības ziņo, ka kopējā situācija ir labāka nekā pērn, taču attiecībā pret Kurzemi, kur pirmajos zālāju pļāvumos tika ievākti lieli apjomi, Latgalē tik laba situācija neesot.

Kurzemes saimniecībās ar lopbarības ievākšanu veicas labi, apjomiem esot lielākiem nekā 2023. gadā. SIA “Pampāļi” vadītājs un biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis Mārtiņš Vaļko norāda, ka “trijos zāles pļāvumos esam novākuši visa gada vajadzību, un drīzumā veiksim arī ceturto pļāvumu. Ja rudens būs pietiekoši silts, varēsim īstenot arī piekto pļāvumu. Par lopbarības trūkumu šogad nevaram sūdzēties. Kurzemē kopumā situācija ir laba. Iespējams, atsevišķās vietās, kur bijis lokāls sausums vai ir smilšaināka zeme, ar lopbarības ievākšanu veicas mazliet sarežģītāk, taču, kopumā vērtējot, šogad nokrišņi ir bijuši pietiekamā apmērā, lai piensaimnieki varētu savākt nepieciešamo barības apjomu. Arī kukurūzas ražai jābūt ļoti labai siltā un mitrā laika dēļ.”

Rupjās lopbarības ražošana turpināsies vēl aptuveni divus mēnešus. Saimniecības informē, ka pašizmaksa pašražotai lopbarībai ievērojami nav kritusies, un pozitīvi ir tas, ka labvēlīgu laikapstākļu dēļ lopbarību lielākoties ir iespējams saražot uz vietas saimniecībā, neizdodot finanšu resursus uz āru. Šobrīd individuālo saimniecību līmenī vēl aizvien ir aktuāls jautājums – kā finansēt lopbarības krājumu veidošanu un uzturēšanu.