• Tweet

Šodien, 7.oktobrī, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti sēdē izskata likumprojektu „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”, kas paredz lauksaimniecībā izmantojamo zemju apmežošanu, meža, koku, krūmu audžu, kokaugu plantāciju ieaudzēšanu, izņemot augļu kokus, ogu krūmus un daudzgadīgus ogulājus. Biedrība „Zemnieku saeima” kategoriski iebilst pret šādu tuvredzīgu ierosinājumu un aicina Saeimas deputātus virzīt apstiprināšanai Saeimā 3.lasījumā tautsaimniecībai izdevīgākus zemes apsaimniekošanas nosacījumus.

Kā skaidro Zemnieku saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš , Latvijas lauksaimniecības sektoram, par spīti neseniem ekonomiskiem procesiem, ir liels attīstības potenciāls. Piemēram, Zemkopības ministrijas stratēģiskais mērķis ir 2020.gadā lauksaimnieciskai ražošanai jābūt izmantotiem 2 miljoniem hektāru. Šim apjomam arī pakāpeniski tuvojamies, taču varam lauksaimnieciskajā ražošanā iesaistīto platību paplašināt par vismaz pa 300 – 400 tūkst. hektāriem.

“Šobrīd skumji redzēt, ka lēmumu pieņēmēji varētu šo procesu pavērst pretējā virzienā, pakļauties mežsaimnieku, kuri bieži pārstāv ārvalstu investoru intereses, spiedienam. Tie virza ideju, ka vajadzētu būt iespējai apmežot pat labu lauksaimniecības zemi. Tādu zemi, kur veiktas milzu investīcijas meliorācijai, ievietojot zemē drenas. To kategoriski atbalstīt nevaram, jo šīs šobrīd ražošanās neiesaistītās zemes ir Latvijas iespēja izaugsmei – saražot produktu, iegūt nodokļus, nodrošināt lauku apdzīvotību, turklāt nevis pēc gadiem 15 vai 70, bet jau tuvākajos gados, tādējādi dot tiešu ieguldījumu valsts ekonomikā. Apmežojot platības, lielās investīcijas meliorācijā tiktu neglābjami zaudētas, turklāt labums ekonomikai no zemes būtu gaidāms tikai pēc daudziem gadiem.” norāda Lazdiņš.

Jau šobrīd Latvijā vairāk nekā puse no zemes ir klātas ar mežiem, vēlme tālāk palielināt mežu platības uz lauksaimniecības zemju rēķina nav saprotama. Ja apmežošana kādās platībās ir jāveic, tad tur, kur veiktas kailcirtes, taču pat tur saimnieki nereti bezatbildīgi attiecas pret saviem īpašumiem, skaidro Lazdiņš.

Organizācija atgādina, ka apzināta valsts galvenā resursa – lauksaimniecības zemes – apmežošana ir tuvredzīgs un nepārdomāts mērķis, kas var radīt zaudējumus visai Latvijas sabiedrībai un ekonomikai. Pašlaik lielas lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības tiek atgrieztas atpakaļ ražošanā, kas nodrošina jaunas darbavietas lauku reģionos un lauksaimniecības produkcijas pārstrādes nozarēs, kā arī uztur lauku apdzīvotību. Ja lauksaimniecībā izmantojamā zeme tiks apmežota, tas radīs pretēju efektu, kā rezultātā zaudētāja būs visa Latvijas tautsaimniecība.