• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
03/05/2012, Kategorija: Bizness, Ekonomika

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma 3. un 4. maijā dosies vizītē uz Kipru, kas 2012. gada otrajā pusgadā būs Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts.

Straujuma tiksies ar Kipras lauksaimniecības, dabas resursu un vides ministru Sofokli Aetrarisu, lai skaidrotu Latvijas prasības jautājumā par tiešajiem maksājumiem ES nākamajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam un ES kopējās lauksaimniecības politikas nākotni, informē ZM preses nodaļa.

Kā zināms, Latvija ir ieinteresēta pēc iespējas tālākā ES kopējās lauksaimniecības vienkāršošanā, kas dotu iespēju efektīvāk izmantot ES un valsts atbalstu lauksaimniekiem un paātrinātu šās nozares attīstību Latvijā. Tiekoties ar Kipras kolēģi, zemkopības ministre Laimdota Straujuma arī uzsvērs, ka Kopējā lauksaimniecības politikā pēc 2013. gada ir jāstiprina Lauku attīstības politikas nozīmīgums, kā arī jāsaglabā tirgus regulēšanas instrumenti.

„Tā kā Kipra ir nākamā Eiropas Savienības prezidējošā valsts, ir svarīgi šīs valsts politiķiem skaidrot Latvijas prasības par taisnīgiem tiešajiem maksājumiem pēc 2013. gada ieviešanas nepieciešamību, jo patlaban lauksaimnieki nostādīti ļoti nevienlīdzīgos konkurences apstākļos attiecībā pret citu dalībvalstu lauksaimniekiem. Mēs uzskatām, ka ir nepieciešamas kardinālas izmaiņas tiešo maksājumu sistēmā un finansējuma sadalē starp dalībvalstīm. Tiešie maksājumi ir jāizlīdzina, paredzot, ka visas dalībvalstis saņem ap 80 procentus no Eiropas Savienības tiešmaksājumu vidējā līmeņa. Turklāt jaunajai tiešo maksājumu sistēmai ir jāstājas spēkā pēc iespējas ātrāk bez gariem pārejas periodiem – jau 2014. gadā,” skaidro zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Latvija arī iebilst pret obligātu ekoloģiskās jeb „zaļās” komponentes ieviešanu, tai paredzot 30 procentus no tiešo maksājumu apjoma. dalībvalstīm, kurām ir salīdzinoši zems tiešo maksājumu līmenis un līdz ar to arī zems ienākumu atbalsts. Latvija uzskata, ka nedrīkst uzspiest tik lielas papildu prasības saistībā ar vides uzlabošanu, dalībvalstīm ir jādod tiesības izvēlēties no konkrētiem zaļās komponentes lauksaimniecības prakses pasākumiem piemērotākos.

Avots: nra.lv

299 skatījumi




Video

Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem

30/04/2025

Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...

Lasīt tālāk
Video

FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem

30/04/2025

Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...

Lasīt tālāk
Video

Pārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu

29/04/2025

2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...

Lasīt tālāk
Video

Radīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu

29/04/2025

Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...

Lasīt tālāk
Video

LBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem

28/04/2025

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...

Lasīt tālāk
Video

Ministrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem

25/04/2025

Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...

Lasīt tālāk
Video

Navigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību

24/04/2025

Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...

Lasīt tālāk
Video

2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP

24/04/2025

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...

Lasīt tālāk
Video

Pētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū

24/04/2025

40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...

Lasīt tālāk
Video

Zelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?

24/04/2025

Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...

Lasīt tālāk