Zemākais algas nodokļu plaisas īpatsvars kopš 2020. gada

Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais algas nodokļu – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) – plaisas novērtējums par 2024. gadu liecina, ka algas nodokļu plaisas īpatsvars ir būtiski samazinājies.
“Maiņa no policejiskas pieejas uz Valsts ieņēmumu dienestu kā uz klientu servisu orientētu iestādi dod rezultātu. Kopš 2021. gada darbaspēka nodokļu nomaksa uzlabojas un ēnu ekonomika pakāpeniski, bet stabili turpina sarukt. Tas ir labs signāls, kas liecina par Latvijas ekonomikas, darba tirgus un nodokļu kultūras briedumu. Mazāk “ēnas” nozīmē godīgāku konkurenci uzņēmējiem un lielākas iespējas valsts attīstībai. Redzam, ka ieguvēji ir visi – gan darba ņēmēji, gan sabiedrība kopumā,” saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Nodokļu plaisa ir nedeklarētās un deklarētās, bet nesamaksātās nodokļu summas attiecība pret potenciālo nodokļu masu, kas tiktu aprēķināta un iekasēta ar nosacījumu, ka visi nodokļu maksātāji pilnā apmērā izpilda savas nodokļu saistības.
Novērtējot VSAOI un IIN plaisas īpatsvaru, vispirms tiek novērtēts arī nedeklarētās darba samaksas (“aplokšņu algas”) īpatsvars. Ja 2020. gadā nedeklarētās darba samaksas īpatsvars komercsektorā bija 17,8%, bet 2021. gadā – pat 18%, tad 2024. gadā tas ir sarucis līdz 13,8%.
Tas nozīmē, ka pēdējo gadu laikā nav novērots “aplokšņu” algas īpatsvara pieaugums. Šis rezultāts ir vērtējams pozitīvi, it īpaši ņemot vērā pēdējo gadu nelabvēlīgo ekonomisko situāciju, jo iepriekš bija novērota spēcīga nedeklarēto darba ienākumu īpatsvara sasaiste ar ekonomikas attīstības tempiem.
Līdzīgas tendences ir novērojamas arī algas nodokļu – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) – plaisas īpatsvaros.
2024. gadā ievērojami ir samazinājies IIN plaisas īpatsvars, sarūkot līdz 15,8%. Līdz ar to tas ir samazinājies par 5,5 procentpunktiem, salīdzinot ar 2020. gadu (2020. un 2021. gadā IIN plaisa veidoja 21,3%, 2022.gadā – 20,6%, 2023. gadā – 15,8%). Būtiski jeb par 4 procentpunktiem samazinājusies arī VSAOI plaisa. Ja 2020. gadā tā bija 17,8%, 2021. gadā – 18%, 2022. gadā – 17,5%, tad 2023. gadā – 14,6% un vēl mazāka 2024. gadā – 13,8%.
Vislielākie nedeklarētie darba ienākumi ir raksturīgi šādās nozarēs (atbilstoši NACE 2. redakcijai) kā mazumtirdzniecība (NACE 47), sauszemes un cauruļvadu transports (NACE 49), vairumtirdzniecība (NACE 46).
Plaisas īpatsvara samazināšanos sekmē dažādi makroekonomiskie faktori, tāpat arī pozitīvi to ietekmē uzņēmēju iniciatīva un aktīvā, uz pašsakārtošanos un iesaistīšanos cīņā ar ēnu ekonomiku vērstā rīcība. Vienlaikus plaisas īpatsvara samazinājums ir saistīts gan ar ievērojamo minimālas algas kāpumu (2023. gadā – no 500 eiro uz 620 eiro un 2024. gadā – uz 700 eiro), gan ar vidējas algas līmeņa pieaugumu valstī.
Vēl par tēmu:
Aptauja: kuri Baltijā dāvanas pērk ātrāk un kuri tērē vairāk?
Bankas Citadele aptaujas dati rāda, ka Ziemassvētku dāvanu pirkšanas tempi un budžeti Baltijā būtiski atšķiras – lietuvieši iepērkas visagrāk un tērē vairāk, latvieši visaktīvāk...
Lasīt tālākTikai 4% daudzdzīvokļu māju renovēti: Valsts kontrole atklāj šķēršļus un piedāvā risinājumus
Latvijā ir vairāk nekā 39 500 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku un atjaunošana nepieciešama vismaz 26 600 mājām, taču līdz šim renovēti vien ap 4 % no tām. Dzīvokļu iemītnieki ik gadu...
Lasīt tālākPakalpojumu un pārtikas cenu lejupslīde mazina inflācijas spiedienu
Novembrī patēriņa cenu samazinājums atbilda ierastajām sezonālajām tendencēm, ko parasti nosaka lētāki pakalpojumi. Tomēr šogad cenu kritumu īpaši pastiprināja pārtikas preču cenas,...
Lasīt tālākSaeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa: Šis ir labākais iespējamais budžets esošajos apstākļos
Vakar, 4. decembrī, 2. galīgajā lasījumā Saeimā tika apstiprināts 2026. gada valsts budžets. Kā norāda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, laikā, kad valsts kopējā prioritāte ir...
Lasīt tālākSaeima noteic lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem
Lai sniegtu lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem, no nākamā gada palielināsies vairāku valsts sociālo pabalstu apjoms. To noteic trešdien, 3. decembrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie...
Lasīt tālākSaeima rīt galīgajā lasījumā sāks skatīt nākamā gada valsts budžeta projektu
Saeima trešdien, 3. decembrī, sāks skatīt 2026. gada valsts budžeta projektu. Sēdes darba kārtībā otrajā – galīgajā – lasījumā ir likuma projekts “Par valsts budžetu 2026. gadam...
Lasīt tālākVidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1835 eiro
2025. gada 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1835 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālākFM: ražojošās nozares trešajā ceturksnī nodrošina ekonomiskās izaugsmes paātrinājumu
Latvijas ekonomikas izaugsme pēc krituma iepriekšējos divos gados šogad ir atjaunojusies un trešajā ceturksnī paātrinājusies līdz 2,5% pret pagājušā gada attiecīgo ceturksni, liecina...
Lasīt tālākPēc Ekonomikas ministrijas rosinājuma atsaukta AS “Rīgas siltums” padome
28. novembrī norisinājās AS “Rīgas siltums” (RS) akcionāru ārkārtas sanāksme, kurā tika pieņemts lēmums atsaukt visu padomes sastāvu. Vienlaikus akcionāru sapulcē tika nolemts samazināt...
Lasīt tālākLai iedzīvotājiem samazinātu izmaksas par centralizēto siltumapgādi Rīgā, neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem plānots noteikt regulētu tarifu
Lai Rīgas iedzīvotāji nepārmaksātu par siltumu, Saeima ceturtdien, 27.novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā. Tie paredz noteikt neatkarīgajiem siltumenerģijas...
Lasīt tālāk