Zemākais algas nodokļu plaisas īpatsvars kopš 2020. gada

Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais algas nodokļu – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) – plaisas novērtējums par 2024. gadu liecina, ka algas nodokļu plaisas īpatsvars ir būtiski samazinājies.
“Maiņa no policejiskas pieejas uz Valsts ieņēmumu dienestu kā uz klientu servisu orientētu iestādi dod rezultātu. Kopš 2021. gada darbaspēka nodokļu nomaksa uzlabojas un ēnu ekonomika pakāpeniski, bet stabili turpina sarukt. Tas ir labs signāls, kas liecina par Latvijas ekonomikas, darba tirgus un nodokļu kultūras briedumu. Mazāk “ēnas” nozīmē godīgāku konkurenci uzņēmējiem un lielākas iespējas valsts attīstībai. Redzam, ka ieguvēji ir visi – gan darba ņēmēji, gan sabiedrība kopumā,” saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Nodokļu plaisa ir nedeklarētās un deklarētās, bet nesamaksātās nodokļu summas attiecība pret potenciālo nodokļu masu, kas tiktu aprēķināta un iekasēta ar nosacījumu, ka visi nodokļu maksātāji pilnā apmērā izpilda savas nodokļu saistības.
Novērtējot VSAOI un IIN plaisas īpatsvaru, vispirms tiek novērtēts arī nedeklarētās darba samaksas (“aplokšņu algas”) īpatsvars. Ja 2020. gadā nedeklarētās darba samaksas īpatsvars komercsektorā bija 17,8%, bet 2021. gadā – pat 18%, tad 2024. gadā tas ir sarucis līdz 13,8%.
Tas nozīmē, ka pēdējo gadu laikā nav novērots “aplokšņu” algas īpatsvara pieaugums. Šis rezultāts ir vērtējams pozitīvi, it īpaši ņemot vērā pēdējo gadu nelabvēlīgo ekonomisko situāciju, jo iepriekš bija novērota spēcīga nedeklarēto darba ienākumu īpatsvara sasaiste ar ekonomikas attīstības tempiem.
Līdzīgas tendences ir novērojamas arī algas nodokļu – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) – plaisas īpatsvaros.
2024. gadā ievērojami ir samazinājies IIN plaisas īpatsvars, sarūkot līdz 15,8%. Līdz ar to tas ir samazinājies par 5,5 procentpunktiem, salīdzinot ar 2020. gadu (2020. un 2021. gadā IIN plaisa veidoja 21,3%, 2022.gadā – 20,6%, 2023. gadā – 15,8%). Būtiski jeb par 4 procentpunktiem samazinājusies arī VSAOI plaisa. Ja 2020. gadā tā bija 17,8%, 2021. gadā – 18%, 2022. gadā – 17,5%, tad 2023. gadā – 14,6% un vēl mazāka 2024. gadā – 13,8%.
Vislielākie nedeklarētie darba ienākumi ir raksturīgi šādās nozarēs (atbilstoši NACE 2. redakcijai) kā mazumtirdzniecība (NACE 47), sauszemes un cauruļvadu transports (NACE 49), vairumtirdzniecība (NACE 46).
Plaisas īpatsvara samazināšanos sekmē dažādi makroekonomiskie faktori, tāpat arī pozitīvi to ietekmē uzņēmēju iniciatīva un aktīvā, uz pašsakārtošanos un iesaistīšanos cīņā ar ēnu ekonomiku vērstā rīcība. Vienlaikus plaisas īpatsvara samazinājums ir saistīts gan ar ievērojamo minimālas algas kāpumu (2023. gadā – no 500 eiro uz 620 eiro un 2024. gadā – uz 700 eiro), gan ar vidējas algas līmeņa pieaugumu valstī.
Vēl par tēmu:
FM: mazumtirdzniecībā 2025. gada otrais pusgads nodrošinājis gada kopējo izaugsmi 1,4% apmērā
Mazumtirdzniecības apjomi 2025. gadā kopumā pieauga par 1,4% pret 2024. gadu, kas ir straujākais pieaugums kopš 2022. gada, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Apjomi sāka...
Lasīt tālākKā samazināt rēķinus ziemā: vienkārši padomi ūdens un elektrības taupīšanai
Sākoties jaunam gadam un ziemas aukstumam liekot mums vairāk uzturēties telpās, liela daļa mājsaimniecību meklē veidus, kā samazināt savas komunālo pakalpojumu izmaksas. IKEA ikgadējā...
Lasīt tālākSaeimas komisija galīgajam lasījumam virza risinājumu īres māju būvniecībai uz valsts un pašvaldību zemes
Lai veicinātu jaunu, energoefektīvu un iedzīvotājiem pieejamu īres mājokļu būvniecību, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrdien, 27. janvārī, lēma virzīt galīgajam lasījumam...
Lasīt tālākAptauja: ģimenes valsts pabalsts pazūd lielveikalos
Veidot uzkrājumus bērna nākotnei no ģimenes valsts pabalsta joprojām nav vairuma ģimeņu prioritāte, atklāj bankas Citadele aptauja. Pabalsts visbiežāk pazūd pārtikas iegādē, rēķinos un...
Lasīt tālākFM: Pēdējo gadu valdības darbs ir mērķtiecīgi vērsts uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju labklājības stiprināšanu
Līdz šim valdības īstenotā nodokļu un sociālā politika pēdējos gados ir bijusi mērķtiecīgi vērsta uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu...
Lasīt tālākFM: lielāko devumu patēriņa cenu izmaiņās 2025. gadā noteica pārtikas cenu kāpums
2025. gada decembrī patēriņa cenas palielinājās par 3,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri, palielinoties gan preču, gan pakalpojumu cenām – attiecīgi par 2,7% un 5,7%. Patēriņa...
Lasīt tālākLatvijā enerģētikas nozarē 2025. gadā piedzīvoti vēsturiski brīži
Pērn gads elektroenerģijas nozarē bijis vēsturisks – 2025. gada 9. februārī Baltijas valstis sekmīgi pieslēdzās Eiropas elektroenerģijas tīklam, stiprinot reģiona energodrošību un neatkarību....
Lasīt tālākApstiprina skaidrākus un vienkāršākus nosacījumus skolēnu uzņemšanas un pārcelšanas kārtībā
Vecākiem un skolēniem būs skaidrāka, taisnīgāka un saprotamāka kārtība mācību procesā, precizējot noteikumus, kas nosaka, kā bērni tiek uzņemti skolā, pārcelti nākamajā klasē vai...
Lasīt tālāk2026. gadā samazinās piemaksu apmēru valsts un pašvaldību institūcijās
Lai nodrošinātu valsts budžeta prioritātes, tostarp drošības jomas finansējumu, Ministru kabinets šodien vienojās samazināt piemaksu apmēru valsts un pašvaldību institūcijās – 2026....
Lasīt tālākPieejams plašāks atbalsts aizbildņu un adoptētāju ģimenēm
No 2026. gada aizbildņu un adoptētāju ģimenēm, kā arī viņu aprūpē esošajiem bērniem pieejams plašāks individuālajās vajadzībās balstīts atbalsts. Ārpusģimenes aprūpes atbalsta...
Lasīt tālāk