Zakatistovs nav Lembergs – sabiedriskie mediji neliekas ne zinis par Saeimas deputāta smagā noziegumā apsūdzētā statusu

Lai arī ikvienam sevis cienošam žurnālistam vajadzētu zināt, kas ir nevainīguma prezumpcija, Latvijas sabiedrisko mediju žurnālisti to ievērojuši tikai attiecībā uz atsevišķām personām. Tā, piemēram, bijušais Latvijas bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs nereti dēvēts par kukuļņemšanā apsūdzēto, bet Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs par smagos noziegumos apsūdzēto, kamēr Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Juris Jurašs (JKP), piemēram, savu statusu pazaudējis. Arī krāpšanā apsūdzētais Saeimas deputāts un Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs (KPV LV) no šāda apzīmējuma izsprucis. Vai tas nozīmē, ka obligāti jābūt koalīcijas sastāvā, lai nevainīguma prezumpcija stāstos spēkā?
Neraugoties uz to, ka sabiedrība sagaida, ka Latvijas sabiedriskie mediji strādās saskaņā ar sabiedrības interesēm un demonstrēs vienlīdzīgu attieksmi pret visiem, sabiedriskajos medijos diemžēl to nevar novērot un tā vietā, lai, kā to nosaka žurnālistu ētikas kodekss, nodrošinātu patiesu, precīzu, sabalansētu, neitrālu un objektīvu informāciju, nākas saskarties ar nevienlīdzīgu attieksmi.
Tā, piemēram, sabiedriskie mediji nepārtraukti Lembergam piekabina birku “smagā noziegumā apsūdzētais”, lai gan viņa tiesvedībā nekāds spriedums nav stājies spēkā un uz viņu joprojām attiecas nevainīguma prezumpcija, kas nozīmē, ka “neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.” Pilnība pretēja attieksme novērota pret valdošās koalīcijas pārstāvjiem – neraugoties uz aktīvām tiesvedībām, šādi apgalvojumi nav veltīti nedz smagā noziegumā apsūdzētajām Jurašam, kurš tikai retā rakstā apzīmēts, kā “valsts noslēpuma izpaušanā apsūdzētais”, nedz savulaik Artusam Kaimiņam, nedz arī Zakatistovam.
Viens no pēdējiem piemēriem ir tieši Zakatistovs, pret kuru tiesa jau sākusi skatīt krimināllietu un kuram tiesa, saskaņā ar apsūdzību pēc KL 177. panta trešās daļas var piemērot brīvības atņemšanu no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
Šonedēļ, viesojoties LTV raidījumā “Šodienas jautājums”, Zakatistovs ne tikai netiek pieteikts kā “krāpšanā apsūdzētais”, bet pret viņu novērojama gana labvēlīga žurnālistes Oditas Krenbergas attieksme. Savukārt, neapšaubāmi, ka, ja, piemēram, Lembergs tiktu uzaicināts uz šādu raidījumu, kas gan izklausās neiespējami, viņš noteikti tiktu stādīts priekšā ar visām iespējamām “apsūdzētā” birkām.
Tātad sanāk, ka Latvijas sabiedriskajiem medijiem ir dubulta attieksme pret politiķiem. Vai arī tie nemanāmi kļuvuši par valdošās koalīcijas propagandas ruporu?
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākDarbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākValsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālāk