• Tweet

Policijas pieredze liecina, ka ik gadu, sākoties bērnu brīvlaikiem un atvaļinājumu sezonai, kad cilvēki uz ilgāku laiku pamet savus mājokļus, iespēju netraucēti ielauzties un apzagt dzīvokļus izmanto zagļi.

Par to, kā izvairīties no šādas pieredzes un ko pirms brīvdienām atgādināt brīvlaika iespēju apžilbinātajiem bērniem, atgādina Valsts policijas Prevencijas pārvaldes vecākā inspektore Vineta Pavlovska.

Policijas pieredzē balstītie speciālistes ieteikumi liecina, ka spēcīgākais ierocis pret kramplaužiem un svešas mantas tīkotājiem ir pedantiska kārtība ikdienas sīkumos.

«Šī tendence joprojām saglabājas, tāpēc svētkos un atvaļinājumos, pametot māju, īpaši jāpadomā par savas mājas drošību. Pirmkārt, dodoties prom no mājām, ir svarīgi aizvērt logus, aizslēgt durvis. Cilvēki bieži aizmirst to izdarīt. Zagļi staigā pa kāpņu telpu un parausta visas durvis – kur ir vaļā, tur iet iekšā un izdara savu netīro darbu,» par sava īpašuma drošības pamatiem stāsta V. Pavlovska.

Labi kaimiņi

Par efektīvu papildu drošības iekārtu var kļūt arī kaimiņš, ar kuru uzturētas labas attiecības. Proti, policija iesaka vienoties ar dzīvokļa vai mājas kaimiņu par īpašuma pieskatīšanu un vajadzības gadījumā par nevēlamiem notikumiem ziņot policijai.

«Mēs arī iesakām sarunāt ar kaimiņu, lai tas no pastkastītes izņem korespondenci, jo tieši šādi dzīvokļu zagļi saprot – ja ir pilna pastkastīte, tad cilvēki ir ilgstošā prombūtnē,» iesaka policiste. Viņa iesaka nezaudēt uzmanību arī ikdienā, jo zagļi savu upuri var ilgstoši izsekot un, gaidot, kad tas uz ilgāku laiku pametīs mājokli, nozagt tā atslēgas jau iepriekš, piemēram, veikala apmeklējuma laikā.

Prevencijas nolūkos policija iesaka mājokļus aprīkot arī ar signalizāciju, ja saimniekam to darīt atļauj rocība. Taču drošības sargi izvairās sniegt rekomendācijas par labākajām apsardzes kompānijām vai brīdināt par sliktajām.

«Tā ir cilvēka privātā lieta, kādu apsardzes kompāniju izvēlēties. Mēs ne rekomendējam, ne iesakām, ar kuru firmu slēgt līgumu. Cilvēkiem pašiem vajag ievākt informāciju un noskaidrot, ko kompānijas piedāvā, kāds ir reaģēšanas laiks, un noteikti ievākt arī informāciju no citiem cilvēkiem, kas līgumu jau noslēguši. Ne vienmēr tas lētākais pakalpojums nodrošinās vajadzīgo aizsardzību vai otrādi,» teica V. Pavlovska.

Ja mājoklī atrodas daudz vērtīgu lietu, tad saimniekam vajadzētu sadūšoties un, ļaujoties lielākiem tēriņiem, iegādāties seifu.

Kvalitatīva slēdzene

Tomēr ne seifs, ne signalizācija nespēs nodrošināt pietiekamu aizsardzību īpašumam, ja tā durvis būs aizslēgtas ar slēdzeni, kuru var atmūķēt ar zobu bakstāmo. Tāpēc būtiski ir izvēlēties pēc iespējas augstākas kvalitātes un sarežģītākas uzbūves slēdzenes, un neesot pat obligāti ielikt sava mājokļa ieejas durvju ailē masīvas metāla durvis.

«Ne vienmēr tām jābūt dzelzs durvīm. Tās var būt arī koka durvis, bet tādas, kurām ir ļoti laba slēdzene, jo, kā mēs zinām, ir zagļi, kas specializējas tieši uz dzelzs durvīm, un ir gadījumi, kad aplaupa tieši tos dzīvokļus, kuriem ir dzelzs durvis. Ir firmas, kas piedāvā ļoti labas slēdzenes, un var būt parastas koka durvis, bet zaglis tās nevarēs atmūķēt. Tas gan maksā lielāku naudiņu,» stāsta prevencijas speciāliste.

Visneaizsargātākie esot vasaras mājokļi jeb mazdārziņu mājiņas, kurās pilsētnieki uz vasaru nereti ieved gan audio, gan televīzijas iekārtas, bet, sākoties darba nedēļai, atstāj šīs mantas mazdārziņā līdz nākamajām brīvdienām, pametot tās zagļu ziņā. Tāpēc V. Pavlovska saka: «Mazdārziņos viennozīmīgi nevajadzētu turēt vērtīgas lietas – jo mazāk, jo labāk. Ja aizbraucot prom tās visas nevar atkal aizvest, diezin vai tās vajag ņemt līdzi vispār. Tādas lietas kā zāles pļāvējus tad var atstāt pie kāda kaimiņa, kas mājiņā paliek ilgstoši, jo zagļi nepiesardzību izmantos.»

Bērnu drošība

Sākoties atvaļinājumu un skolēnu brīvlaika sezonai, nedrīkst aizmirst par bērniem, kuru ierasto uzvedību ietekmē dienas režīma maiņa un siltais laiks. Lai atgādinātu par potenciālajām briesmām uz ielām un ūdeņiem, Valsts policija kopš aprīļa mācību iestādēs organizē pasākumus, kuros skolēniem un bērnudārzu audzēkņiem atgādina par ceļu satiksmes noteikumiem, drošības pasākumiem uz ūdens un ielās.

Piemēram, vecākiem ir jāliek aiz auss, ka bērniem, atrodoties laivā, jābūt uzvilktai glābšanas vestei, bet ar velosipēdu pusaudzis uz ielām var doties tikai tad, ja ieguvis velobraucēja apliecību un ir sasniedzis divpadsmit gadu vecumu. Ja atvase neatbilst kaut vienam no šiem diviem kritērijiem, tad doties ārpus mājas pagalma nedrīkst.

Bērniem, it sevišķi bērnudārzu audzēkņiem, arī jāatgādina, ka pasaulē mīt ne tikai labas tantes un laipni onkuļi.

«Īpaši mazajiem bērniem stāstām, ka pasaulē ir ļoti daudz dažādu cilvēku un ne visi ir labi, ka var būt cilvēki ar sliktiem nodomiem. Tieši tāpēc nedrīkst uzticēties svešiem cilvēkiem, nedrīkstam iet viņiem līdzi, nedrīkst kāpt svešinieku automašīnās, lai arī ko piedāvātu un solītu,» atgādina V. Pavlovska.

Rekomendācija nekāpt svešos auto attiecoties arī uz vecāko klašu skolēniem, kas nereti, lai pārvietotos pa valsti, izmanto stopošanu. «Stopot ir ļoti bīstami, un Valsts policija neiesaka izmantot ceļmalā apstādinātas automašīnas, lai nokļūtu līdz iecerētajam galamērķim, tas ir visbīstamākais pārvietošanās veids,» uzsver speciāliste.

Policija arī aicina pārliecināt savus bērnus, ka, sastopoties ar huligāniem, kas iecerējuši noņemt bērnam naudu vai, piemēram, mobilo telefonu, nevajag tiem pretoties. Ja nav iespējams aizbēgt vai ar kliegšanu pievērst apkārtējo uzmanību, tad labāk prasīto atdot.

«Kad stāstām, ko darīt šādās situācijās, bērni nereti saka, ka vajag cīnīties un sist uzbrucējam, bet mēs mācām, ka svarīgi novērtēt situāciju. Ja mēs varam aizbēgt, mēs bēgam, ja ne, tad kliedzam. Pats dārgākais, kas mums pieder, ir dzīvība, un var būt situācijas, kad uzbrucējam labāk atdot prasīto naudu vai mobilo tālruni vai arī parādīt, ka tā visa mums nav. Dažkārt ir svarīgi parādīt, ka somā vai kabatās prasītā nav, lai, mūs sitot, necenstos panākt, ka atdodam to, kā mums nav,» saka V. Pavlovska.

Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis