• Tweet

Neraugoties uz milzu ieguldījumiem, veselības aprūpes sistēma pēc pandēmijas ir vēl novārdzinātāka. Mediķi slimnīcu vadībai, ministrijai un politiķiem velta daudz kritikas. Veselības ministrija šā gada sākumā izmainījusi galveno speciālistu institūta būtību, ierobežojot ārstu tiesības kritizēt ministriju, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Veselības ministrijas galvenie speciālisti ir mediķi, kas konsultē ministriju. Tie ir savās specialitātēs pazīstami un cienīti profesionāļi. Galvenais kardiologs ir Andrejs Ērglis, galvenais zobārsts – Andis Paeglītis, galvenais infektologs ilgus gadus bija Uga Dumpis. Galveno speciālistu sarakstā ir 20 ārsti un viens medmāsu pārstāvis. Par šo darbu viņi atlīdzību nesaņem.

Galveno speciālistu sanāksmju protokoli rāda, ka ar viņiem apspriesta mediķu atalgojuma reforma, meklēti risinājumi rindu samazināšanai un citi jautājumi.

Saskaņā ar ministrijas izdotu nolikumu līdz šī gada sākumam galvenajiem speciālistiem bija septiņi pienākumi. Bet tagad saraksts papildināts ar prasību, ka galvenajiem speciālistiem ir jāpārstāv Veselības ministrijas viedoklis.

“Jauns nolikums tika sagatavots tādēļ, lai precizētu gan atbildības, gan nodalītu atbildības. Tas neaizliedz galvenajiem speciālistiem paust akadēmiski pārliecinošu viedokli, kas ir balstīts zinātnē. Būtu svarīgi, lai kritiskās situācijās, kad jāuzrunā sabiedrība, nepastāv dažādi viedokļi,” sacīja Veselības ministrijas valsts sekretāre Indra Dreika.

Līdz šī gada sākumam ārsts Uga Dumpis bija Veselības ministrijas galvenais infektologs. Ministriju vai valdību viņš pandēmijas pirmajā gadā īpaši nekritizēja. Taču pagājušā gada septembrī, kad strauji auga saslimstība un galvenais infektologs aicināja steidzami ieviest ierobežojumus. Politiķi viņa un citu ekspertu brīdinājumus ignorēja. Mediķiem uzskata, ka šogad, priekšvēlēšanu gaisotnē, ministrija vēlējās apklusināt kritiku.

“Vairākas nedēļas 2021. gada rudenī bija veselības aprūpes sistēmas kolapss. Varbūt tas tā netiek saukts, bet tas bija, ko var pierādīt ar faktiem. Ne jau mēs bijām sliktākie, bet tagad ir ātri jāmācās, jo tagad iespēja kaut ko mainīt. Bijis šis stresa tests, kas identificēja sāpīgos punktus,” pauda Dumpis.

Tagad Dumpis pametis galvenā speciālista amatu, iemeslus nevēlas komentēt. Infektologu asociācija viņa vietā deleģējusi trīs cilvēkus. No speciālistu saraksta pazudis arī pazīstamais onkologs Jānis Eglītis.

Onkologs Jānis Eglītis: Ir visādi sabiedriskie pienākumi un no kādiem ir jāatsakās, nepietiek visam laika.

“Nekā personīga”: Vai pamudināja fakts, ka tagad ir šis punkts, ka galvenajiem speciālistiem ir jāpauž veselības ministrijas viedoklis.

Onkologs Jānis Eglītis: Arī, arī [tas].

Mediķi situāciju nozarē raksturo kā stagnāciju. Mediķu kritiku izpelnās gan politiķi, gan Veselības ministrijas ieceltās slimnīcu vadības.

2019. gada nogalē noslēdzās konkurss uz trīs lielo universitāšu slimnīcu padomes locekļu amatiem. Tās darbu sāka februāra sākumā, dažas nedēļas pirms pirmā Covid-19 gadījuma atklāšanas Latvijā. Ap to pašu laiku notika izmaiņas arī slimnīcu valdēs.

Jaunie vadītāji nebija veselības nozares eksperti, un neatviegloja mediķu darbu pandēmijā. Neraugoties uz milzu ieguldījumiem, lielajās slimnīcās trūkst darbinieku, bet problēmu ir daudz.

Dumpis norāda: “Situācija ir ļoti smaga. Varbūt tas priekšstats ir, ka veselības aprūpes sistēma tagad atpūšas, saņēmusi milzīgus līdzekļus. Tā nav taisnība, jo tie milzīgie līdzekļi tika notērēti tieši Covid-19 menedžēšanā. Cilvēki ir noguruši, daudzi ir izdeguši. Katastrofāli pietrūkst personāla. Es domāju, ka šī medicīnas nozares krīze nekādā veidā nav atrisinājusies un papildus slimnīcas ir tik pārpildītas kā nekad.”

Viens no risinājumiem būtu reformas slimnīcu tīklā. Tās paredz vairāk resursu lielajām slimnīcām, mazajās samazinot pakalpojumu klāstu. Iecere pirms pāris nedēļām iesniegta valdībā, bet tālāk nevirzās.

Kurš mēģinās sakārtot stagnējošo nozari, pagaidām nav zināms. “Attīstībai/Par!”, kuras pārraudzībā ministrija bija pēdējos četrus gadus, neiekļuva Saeimā. Valdības veidošanas sarunās neviens no potenciālajiem koalīcijas partneriem nav izteicis vēlmi vadīt veselības ministriju.

“Nekā personīga”: Kādēļ šobrīd neviens nevēlas uzņemties veselības ministra amatu, jūsuprāt?

Daniels Pavļuts, Veselības ministrs (“Attīstībai/Par”): Publiski mēs zinām, ka amats ir piedāvāts un oficiāli neviens vēl nav attiecies. Tajā pašā laikā tās iepriekšējās fāzes sarunas arī neliecina, ka kāds būtu izteicis vēlmi ieņemt veselības ministra amatu, konkrēti kandidāti arī tā īsti nopietni nav izskanējuši. Topošās koalīcijas dalībnieki diezgan labi apzinās to, ka vajadzības ir milzīgas arī turpmāk, ja Latvija nevēlas atpalikt no citām valstīm, mēs vispār vēlamies palikt uz vietas, nauda ir jāliek klāt, jo viss kļūst dārgāks. Vienlaikus budžeta situācija būs ļoti sarežģīta un cīņa par resursiem ārkārtīgi grūta iepretim aizsardzības, iekšējās drošības, izglītības jautājumiem.

Ministru prezidents (“Jaunā vienotība”) Krišjānis Kariņš: Neesmu uztvēris, ka viens vai otrs postenis būtu īpaši negribēts.

Mēs pēdējos četros gados esam ieguldījuši ļoti lielus finanšu līdzekļus ārpus Covid-19. Veselības ministrijas bāzes finansējums ir no kādiem 750 miljoniem uzrauts uz 1,5 miljardiem eiro. Nākamais darbs, ko Covid-19 neļāva, ir sakārtot sistēmu.

Kariņš veselības ministra portfeli piedāvā “Apvienotajam sarakstam”. Amatam apsvērta Māra Kučinska kandidatūra, reālāka gan ir iespēja, ka viņš kļūst par iekšlietu ministru.

Saeimas priekšsēdētājs (“Apvienotais saraksts”) Edvards Smiltēns: “Mums ir skaidrs, ka tādās jomās kā veselība nevar atrisināt jautājumus, ja nav solidāra atbildība ar premjerministru un finanšu ministru.”

“Nekā personīga”: No jūsu teiktā izriet, ka Veselības ministrijas vadīšanu būtu jāuzņemas premjera partijai, kas Kariņa valdībā būtu “Jaunā Vienotība”.

Saeimas priekšsēdētājs (“Apvienotais saraksts”) Edvards Smiltēns: “Es teiktu par veselības, izglītības, labklājības un iekšlietu ministrijām būtu jāuzņemas solidāra atbildība visiem trim politiskajiem spēkiem, kas viedo jauno valdības koalīciju.”

Par veselību līdz šim atbildīgā “Attīstībai/Par” uzskata, ka pandēmijas krīzes vadībā nepietiekami iesaistījies premjers. Arī Valsts kontrole secinājusi, ka krīzes vadībā iztrūcis koordinējošā posma.

Šajā nedēļas nogalē turpinās partiju sarunas par jauno valdību. “Jaunā vienotība” Apvienotā saraksta atbildi par ministru sadalījumu gaidot līdz svētdienas vakaram.