• Tweet

Lai novērstu lieku birokrātismu pašvaldību izglītības iestāžu skolotāju darba uzskaitē un apmaksā, mazinātu augstos pārkāpumu riskus un padarītu sistēmu vienkāršāk uzturamu, valstī nepieciešami skaidrāki pedagogu darba samaksas noteikumi, secināja Valsts kontrole pēc revīzijas par valsts mērķdotācijas pedagogu atalgojumam vadības sistēmas efektivitāti.

Uzlabojumi nepieciešami visos līmeņos

Izglītības un zinātnes ministrija ilgākā laika posmā ir mēģinājusi izveidot uz pedagogu personīgo ieguldījumu un darba intensitāti balstītu samaksas sistēmu, tomēr paveiktais nav pietiekams, secināts revīzijā. Kaut arī ir izstrādāts pedagogu darba samaksas normatīvais regulējums, izveidots programmrīks nozares organizēšanai un precīzas statistikas iegūšanai, ir izveidota un tiek pastāvīgi pilnveidota kontroles sistēma, Valsts kontrole uzskata, ka sistēmā nepieciešami būtiski pilnveidojumi un uzlabojumi gan valsts, gan pašvaldību, gan to pārziņā esošo skolu līmenī.

“Valsts mērķdotācija pedagogu atalgojumam ir vairāk nekā 320 miljoni eiro. Šis jautājums skar arī ievērojamu nozarē nodarbināto skaitu – ap 28 tūkstošiem pedagogu. Neskaidra, nesaprotama, necaurskatāma atlīdzības sistēma rada ne tikai augstu risku, ka nodokļu maksātāju nauda netiks izlietota atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tā vienlaikus negatīvi ietekmē arī pedagoga profesijas prestižu. Valsts, kas domā par savu nākotni, to nevar atļauties,” uzskata valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Darba samaksas noteikšana – neskaidra

Pašreizējās pedagogu atalgojumam paredzētās valsts budžeta mērķdotācijas vadības sistēmas nepilnības pedagogiem rada neskaidrību par slodžu sadali, algu apmēra noteikšanas principiem un kārtību. Revīzijā konstatēts, ka gandrīz visās revīzijā pārbaudītajās skolās darba algas likmes tiek noteiktas pēc skolas vadības subjektīviem ieskatiem, jo mazāk nekā pusei revidēto skolu ir izstrādāta darba samaksas noteikšanas kārtība un aprakstīta paaugstinātas darba algas likmes noteikšana. Netiek arī definēti skolotāju pienākumi un darba novērtēšanas kritēriji.

Valsts kontrole atzīst, ka vispārējās izglītības pedagogu darbā robežas starp trim darba samaksas elementiem – samaksu par slodzi, piemaksām, prēmijām un naudas balvām – ir kļuvušas ļoti neskaidras vai dažkārt pat pazudušas. Līdz ar to nav skaidrs, kas tiek maksāts par pamata darba pienākumu veikšanu, kas – par papildu pienākumiem vai darbu īpašos apstākļos un kas tiek maksāts par īpaši labi padarītu darbu un augstvērtīgiem darba rezultātiem. Piemaksas bieži tiek noteiktas par tādu pienākumu veikšanu, kas jau ietilpst skolotāju amata aprakstā. Prēmijas skolotājiem tiek maksātas, maksimāli izmantojot pieejamo finansējumu.

Laiks pāriet uz 40 stundu darba nedēļu

Valsts kontrole ir ieteikusi Izglītības un zinātnes ministrijai izvērtēt iespēju vispārējās izglītības iestāžu pedagogiem noteikt normālo jeb 40 darba stundu slodzi nedēļā, atsakoties no līdzšinējās 30 stundu slodzes. Vienlaikus tās ietvaros skaidri jānosaka pienākumi, kas jāveic skolotājam, pildot pedagoģisko darbu. Tāpat nepieciešams nodalīt pārējo – nepedagoģiskā – darba apjomu, kas būtu papildu darbs par atbilstošu piemaksu un padarītu sistēmu saprotamu.

Revīzijā konstatēts, ka 60 % pedagogu strādā vairāk par 30 stundām nedēļā. Tas nozīmē, ka skolās tiek radīts ievērojams dokumentu daudzums – nolikumi, rīkojumi un citi, lai noteiktu pedagogam papildus slodzei darāmos darbus un atbilstoši arī samaksu par laiku, kas pārsniedz 30 darba stundas nedēļā, lai tā sasniegtu normālo nedēļas darba laiku – 40 stundas.

Skolās ir nepieciešams arī veikt detalizētu visu pedagogu darba stundu uzskaiti, turklāt tā, lai uzskaite uzrādītu gan iepriekš plānotās darba stundas, gan kopumā visas pedagoga nostrādātās stundas. Pašreizējā prakse liecina par nepilnīgu stundu uzskaiti vai gluži pretēji – par stundu uzskaiti dubultā apmērā.

Mācību gada pirmā alga – ikgadējs pārsteigums

Pedagogu darba samaksas sistēmas nepilnību dēļ pašvaldību izglītības iestāžu pedagogi tikai aptuveni mēnesi pēc mācību gada sākuma saņem skaidru informāciju par gaidāmo darba samaksu konkrētajā mācību gadā. Uz šo trūkumu, kas rada nevienlīdzīgus apstākļus pedagogiem salīdzinājumā ar citiem darba ņēmējiem un ietekmē skolu spēju izpildīt normatīvo aktu prasības pedagogu darba samaksas noteikšanā un aprēķināšanā, revidentiem norādījuši ne tikai paši skolotāji, bet arī skolu vadība un pašvaldību atbildīgie darbinieki.

Valsts kontrole uzskata, ka aprēķini par skolām piešķiramās naudas daudzumu, kas ik gadu tiek veikti, pamatojoties uz skolēnu skaitu skolās 1. septembrī, nevar būt attaisnojums pedagogu turēšanai neziņā par gaidāmo atalgojumu.

Vienlaikus Valsts kontrole revīzijā konstatējusi arī pozitīvus piemērus, kas liecina, ka ir iespējams laicīgi informēt pedagogus par paredzamo slodzi un samaksu nākamajā mācību gadā vēl pirms informācijas par mērķdotāciju apmēru saņemšanas no ministrijas. Piemēram, Krustpils pamatskolā jau jūnijā starp izglītības iestādi un pedagogu tiek slēgta vienošanās pie darba līguma, kurā norāda paredzamo slodzi nākamajā mācību gadā. Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolā pedagogiem pirms vasaras atvaļinājuma izsniedz pārskatu, kurā ir uzrādītas plānotās mācību stundas, stundas citu pienākumu veikšanai, kā arī darba algas likme un piemaksu apmērs.

Revīziju “Vai valsts mērķdotācijas pedagogu atlīdzībai vadības sistēma ir efektīva un nodrošina normatīvo aktu prasībām atbilstošu līdzekļu izlietojumu?” Valsts kontrole izlases kārtībā veica 10 pašvaldību 32 izglītības iestādēs. Revīzija veikta par pašvaldību darbību laikā no 2017. gada līdz 2018. gada jūnijam.

Foto: Shutterstock