VK: SIF naudu izmantojuši tie projekti, kuriem tā nemaz nepienākas

Sabiedrības integrācijas fonds (SIF), kura mērķis ir finansiāli atbalstīt un veicināt sabiedrības integrāciju, atbalstot arī publiskā un nevalstiskā sektora attīstības programmu un projektu īstenošanu, ne visos gadījumos ir nodrošinājis vienotu iesniegto projektu izvērtēšanu un pieņemto lēmumu izsekojamību, kā arī neatbilstoši piemērojis projektu finansēšanas metodi – vienas vienības izmaksu likmi, secinājusi Valsts kontrole (VK).
SIF administrē gan valsts budžeta, gan ārvalstu finanšu līdzekļus. VK revīzijā vērtēja laikā no 2012. līdz 2015.gadam 15 atbalsta programmu ietvaros 151 projekta īstenošanai atvēlēto valsts budžeta līdzekļu 1,87 miljonu eiro apmērā piešķiršanas un izlietojuma kontroles procesu. Pārbaudīto projektu vidū bija, piemēram, latviešu valodas apguve pieaugušajiem, apmaiņas programmas latviešu un mazākumtautību jauniešiem, vasaras nometnes Latvijas un diasporas bērniem un citi.
Izvērtējot deviņu atbalsta programmu ietvaros rīkoto projektu iesniegumu vērtēšanas procesu, secināts, ka SIF ne visos gadījumos ir nodrošinājis vērtēšanas procesa dokumentēšanu un pieņemto lēmumu izsekojamību, kā arī vienotu pieeju projekta iesniegumu izvērtēšanā, tā radot šaubas par SIF pieņemto lēmumu pamatotību. Piemēram, projektu vērtētāji bieži vien nav norādījuši vērtējuma samazinājuma iemeslus, piešķirtais vērtējums nav atbildis sniegtajiem komentāriem. Iemesls pieļautajām kļūdām ir trūkumi SIF iekšējās kontroles sistēmā. Revidenti uzskata, ka šie trūkumi ir ietekmējuši trīs programmu projektu iesniegumu vērtēšanas rezultātus. Ja SIF būtu rīkojies atbilstoši iekšējiem normatīvajiem aktiem, tiktu atbalstīti citi attiecīgajā programmā iesniegtie projekti.
Lai mazinātu administratīvo slogu, SIF projektu konkursos izmanto iespēju piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Finanšu regulā noteikto vienas vienības izmaksu likmi un regulas piedāvātās priekšrocības nepārbaudīt finansējuma saņēmēju faktiskās izmaksas, bet tikai veikt projekta rezultātu, kas sasniegti iepriekš noteikta finansējuma robežās, pārbaudi. Revīzijā secināts, ka SIF vienas vienības izmaksu likmi piemērojis neatbilstoši. SIF neizpilda regulā noteikto, proti, nav izstrādājis aprēķina metodiku un nav nodrošinājis, ka vienas vienības izmaksu aprēķins ir iepriekš noteikts, taisnīgs, objektīvs un pierādāms. Tā vietā SIF akceptē katra projekta īstenotāja faktiskās izmaksas. Laikā no 2012. līdz 2015.gadam revīzijas izlasē iekļautajās atbalsta programmās, pamatojoties uz neatbilstoši noteikto vienas vienības izmaksu likmi, SIF noslēdzis līgumus par 44 projektu īstenošanu, piešķirot valsts budžeta finansējumu 697 105 eiro apmērā.
SIF, slēdzot līgumus ar projektu īstenotājiem, vienas vienības izmaksas noteicis atbilstoši katra projektu īstenotāju noteiktajām izmaksām ļoti atšķirīgā diapazonā. Piemēram, programmas “Latviešu valodas apguve, 2014 – 2016” ietvaros par valodas apmācību Latgales reģionā noslēgti līgumi ar projektu īstenotājiem par vienas vienības izmaksām robežās no 108 eiro līdz 191 eiro. “Neatbilstoši piemērojot vienas vienības izmaksu metodi, SIF rada valsts budžeta līdzekļu neekonomiska un nepamatota izlietojuma risku, jo nav gūstama pārliecība, ka attiecīgās programmas mērķis ir sasniegts ar mazāko valsts budžeta līdzekļu izlietojumu,” akcentē valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Lai gan SIF nav pienākuma pārbaudīt projekta īstenošanas faktiskos izdevumus, ja projekti tiek finansēti, izmantojot vienas vienības izmaksu likmi, revidenti izlases veidā šādas pārbaudes veica, konstatējot dažādas neatbilstības. Piemēram, projektu īstenotāji slēguši līgumus ar radiniekiem, projektu izdevumi nav identificējami, jo ar projektu īstenošanu saistītajos dokumentos nav norādīti noslēgto līgumu numuri, kā arī projekti īstenoti neatbilstoši programmas konkursa nolikumam. Konstatēti arī gadījumi, ka projektu īstenošanas izdevumos ir iekļauta samaksa par pakalpojumiem un precēm, kas iegādātas īsi pirms projekta beigām vai pēc projekta aktivitāšu noslēguma, izdevumi, kas attiecas uz projekta iesnieguma sagatavošanu, nav saistīti ar projekta īstenošanu vai veikti par periodu, kad projekta aktivitātes nav notikušas. Vienlaikus VK vēlas norādīt: ja projektu īstenošanas līgumos ir noteikts, ka projektu īstenotājiem ir detalizēti jāatskaitās par katru projektu attiecināmo izmaksu pozīciju, pamatojot izmaksas ar attaisnojuma dokumentiem, – SIF piešķirtā finansējuma izlietojuma uzraudzību un kontroli nodrošina, un tādā gadījumā revīzijā konstatētās neatbilstības uz konkrēto gadījumu netiek attiecinātas.
VK fondam ir sniegusi četrus ieteikumus, aicinot nodrošināt projektu iesniegumu vienlīdzīgu un izsekojamu vērtēšanas procesu, atbilstošu vienas vienības izmaksu likmes piemērošanu, veikt pasākumus finansējuma izlietojuma kontroles un projektu finansēšanas līgumu saistību izpildes uzraudzības uzlabošanai, kā arī izvērtēt iespēju atgūt no projektu īstenotājiem valsts budžeta līdzekļus, kuri izlietoti neatbilstoši līgumu nosacījumiem un normatīvo aktu prasībām.
Foto:Unsplash//https://pixabay.com/en/users/Unsplash-242387//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
3. ceturksnī Latvijā bija 19,2 tūkstoši brīvu darbavietu
2025. gada 3. ceturksnī Latvijā bija 19,2 tūkstoši brīvo darbavietu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Privātajā sektorā bija 10,8 tūkstoši brīvo darbavietu, bet sabiedriskajā...
Lasīt tālākTikai 4% daudzdzīvokļu māju renovēti: Valsts kontrole atklāj šķēršļus un piedāvā risinājumus
Latvijā ir vairāk nekā 39 500 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku un atjaunošana nepieciešama vismaz 26 600 mājām, taču līdz šim renovēti vien ap 4 % no tām. Dzīvokļu iemītnieki ik gadu...
Lasīt tālākPakalpojumu un pārtikas cenu lejupslīde mazina inflācijas spiedienu
Novembrī patēriņa cenu samazinājums atbilda ierastajām sezonālajām tendencēm, ko parasti nosaka lētāki pakalpojumi. Tomēr šogad cenu kritumu īpaši pastiprināja pārtikas preču cenas,...
Lasīt tālākSaeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa: Šis ir labākais iespējamais budžets esošajos apstākļos
Vakar, 4. decembrī, 2. galīgajā lasījumā Saeimā tika apstiprināts 2026. gada valsts budžets. Kā norāda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, laikā, kad valsts kopējā prioritāte ir...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem samazināts PVN
[caption id="attachment_35061" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] Atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem no nākamā gada vidus noteikta pievienotās...
Lasīt tālākSaeima noteic lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem
Lai sniegtu lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem, no nākamā gada palielināsies vairāku valsts sociālo pabalstu apjoms. To noteic trešdien, 3. decembrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie...
Lasīt tālākPieaugs akcīzes nodoklis alkoholam, tabakai, saldinātajiem dzērieniem
Lai mazinātu videi un veselībai kaitīgu vai neveselīgu produktu patēriņu, kā arī nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, Saeima ceturtdien, 4. decembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja...
Lasīt tālākJau astoto mēnesi apstrādes rūpniecības produkcijas apjomi turpināja augt
Saglabājoties stabilam ārējam pieprasījumam, apstrādes rūpniecības izlaide oktobrī pieauga gandrīz visās apakšnozarēs. Izaugsme turpinājās jau astoto mēnesi pēc kārtas. 2025. gada...
Lasīt tālākBaltijas pētījums: cilvēki vēlas strādāt organizācijā ar labu reputāciju un talantīgiem kolēģiem
Nozīmīgākie motivējošie faktori Baltijā, kas nosaka darba devēja izvēli, ir uzņēmuma laba reputācija, talantīgi cilvēki kolektīvā, kā arī iedvesmojoša uzņēmuma attīstības vīzija...
Lasīt tālākBiedrība: Ceturtdaļai spēlētāju nav svarīgi, vai azartspēļu vietne ir legāla
2025. gadā strauji palielinājies to regulāro spēlētāju īpatsvars, kuriem ir pilnīgi nesvarīgi, ka azartspēļu operators, kura interneta vietnē tas spēlē, ir licencēts Latvijā: 24,8%...
Lasīt tālāk