• Tweet

Garkalnes novadā, kurš ar 1460 eiro (2018) ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju ir bagātākais starp Latvijas pašvaldībām, iedzīvotāju nodokļu nauda tiek tērēta bez pamatojuma un pat izšķērdīgi. Šādu nesaimniecisku ainu pēc veiktās revīzijas, kuras cēloņi lielā mērā saistās ar trūkumiem novada pārvaldības jautājumos, atklāja Valsts kontrole.

Revīzijā konstatētie fakti, kā arī pašvaldības pārstāvju rīcība un attieksme pret tiem ļauj secināt, ka Garkalnes novada vadība savā darbībā nav ievērojusi labas pārvaldības principus – atklātību, vienlīdzību un tiesisko paļāvību –, kā arī vairākos gadījumos pieļāvusi likuma normu pārkāpumus, par kuriem Valsts kontrole jau vērsusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).

Pašvaldības budžets kā privāts naudas maks

Lai gan saskaņā ar likumu tikai pašvaldības dome var apstiprināt budžetu un budžeta grozījumus, Garkalnes pašvaldības vadība 2017. un 2018. gadā kopumā ir iztērējusi pat par 3,4 miljoniem eiro vairāk, nekā dome bija apstiprinājusi. Turklāt 2017. un 2018. gadam apstiprinātie budžeti iedzīvotājiem nav publiski pieejami. Nav publiskoti vismaz 16 domes lēmumi, kas cita starpā pieņemti par finansiāla atbalsta piešķiršanu, uzņemtajām ilgtermiņa saistībām un domes darbinieku algām.

Šādi darbojoties, pašvaldības vadība naudas līdzekļus tērē ne tikai aiz iedzīvotāju, bet arī aiz domes deputātu muguras. Piemēram, Garkalnes novada domes sēdes 2018. gada 30. janvāra audioierakstā, kur domes deputāti tiek iepazīstināti ar 2017. gadā faktiski iztērētajiem budžeta apmēriem, tiek atzīts: “… nu ko tad mēs varam jautāt, paši vainīgi – kā iztērējām, iztērējām.”

Nenosakot skaidrus kritērijus, Garkalnes pašvaldības iedzīvotājiem un komersantiem ir piešķirti dažādi atvieglojumi un labumi, kas revidentos rada šaubas par lēmumu pieņemšanas objektivitāti. Piemēram, 2016., 2017. un 2018. gadā nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus teju vienmēr dome piešķīrusi, neievērojot pašas izdotos saistošos noteikumus. Tādējādi pašvaldība nav guvusi ieņēmumus kopsummā 137 tūkstošu eiro apmērā. Bet 2017., 2018. un 2019. gada I ceturksnī bez skaidriem kritērijiem piešķirts finansiāls atbalsts sporta aktivitātēm kopsummā par 315 tūkstošiem eiro. Sniegtais atbalsts ir no 11 % līdz pat 133 % no iesniedzēju prasītās summas, turklāt pamatojums šādām atšķirībām nav izsekojams. Šāda pieeja neliecina par vienlīdzīgu attieksmi pret visiem atbalsta saņēmējiem.

Izrādās, ka Garkalnes pašvaldības administrācijā nodarbinātajiem tiek maksātas arī dāsnas piemaksas, kam nav pienācīga pamatojuma. Tā saskaņā ar 2017. un 2018. gadā izdotajiem rīkojumiem izmaksas atlīdzībai nepamatoti palielinātas gandrīz par 217 tūkstošiem eiro. Prēmiju un naudas balvu piešķiršanā konstatēti arī iespējami interešu konflikta gadījumi, par kuriem Valsts kontrole informēja KNAB.

Pašvaldība 2017. un 2018. gadā iztērējusi vairāk nekā 215 tūkstošus eiro degvielas kompensācijās darbiniekiem un deputātiem, neveicot degvielas izlietojuma uzskaiti, kas ļautu pārliecināties par izlietojuma saistību ar darba pienākumu veikšanu. Arī komandējumiem, nenorādot vai norādot tikai vispārīgus komandējumu mērķus, izlietoti vairāk nekā 27 tūkstoši eiro.

Dārga pašvaldības policija un dīvaina ūdenssaimniecība

Garkalnes pašvaldības policija ir ierindojama starp dārgākajām Pierīgas pašvaldību policijām. Izmaksas uz vienu policijas darbinieku ir 33 322 eiro gadā (piemēram, Ropažu novada pašvaldībā – 12 803 eiro), bet pašvaldības policijas darba rezultāti nebūt neliecina par dāsnajam finansējumam atbilstošu atdevi. Noziedzīgo nodarījumu, ceļu satiksmes negadījumu un ugunsgrēku skaits, pretēji Attīstības programmā plānotajam samazinājumam, palielinās.

Arī kapitālsabiedrību pārvaldības kārtība Garkalnē ir visnotaļ formāla. Lai gan ir paredzēta ar kapitālsabiedrībām noslēgto 26 līgumu izpildes uzraudzība, tā faktiski netiek veikta.

Revīzijā Valsts kontrolei tā arī neizdevās gūt pamatojumu, kādēļ ūdenssaimniecības pakalpojuma sniegšana ir uzticēta trim dažādām kapitālsabiedrībām: SIA “Garkalnes komunālserviss”, SIA “Garkalnes inženiertīkli” un SIA “Garkalnes ūdens”. Turklāt ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifi no faktiskajām pakalpojumu izmaksām atšķiras visnotaļ būtiski. SIA “Garkalnes ūdens” ūdensapgādes pakalpojumam 2018. gadā faktiskās izmaksas pat vairāk nekā divas reizes pārsniedza tarifu. Tādēļ kapitālsabiedrībām pakalpojumu sniegšanas rezultātā rodas zaudējumi. Pēc revidentu veiktās aplēses 2018. gadā tie pārsniedza 208 tūkstošus eiro, radot papildu slogu pašvaldības budžetam un samazinot pieejamos finanšu līdzekļus citām iedzīvotājiem svarīgām vajadzībām.

Nav arī saprotams, kādēļ SIA “Garkalnes ūdens” praktizē dažādu attieksmi pret saviem klientiem. Ādažu novadā ūdenssaimniecības pakalpojumi tiek sniegti par zemākiem tarifiem, kā rezultātā 2017. un 2018. gadā kapitālsabiedrības ieņēmumi nepamatoti samazināti vismaz par 5549 eiro. Bet no 2019. gada maija ūdenssaimniecības tarifi klientiem Garkalnes novadā ir pat par 35 % augstāki nekā klientiem Ādažu novadā.

Attīstības programma: papīrs pacieš visu

Pašvaldības izstrādātā Attīstības programma, kurai vajadzētu nodrošināt sabiedrības vajadzības un teritorijas attīstību, vairāk atbilst labo vēlmju sarakstam, nevis reālas rīcības plānošanas dokumentam. Visbiežāk Attīstības programmā iekļautie projekti netiek realizēti vispār vai to termiņi aizvien tiek pagarināti. No 2014. līdz 2018. gadam plānotajos termiņos realizēti tikai septiņi no 23 jeb 30,4 % Investīciju plānā sākotnēji iekļautajiem projektiem. Attīstības programmas izpildei faktiski netiek sekots līdzi.

“Garkalnes novada pašvaldība, šķiet, ir aizmirsusi, ka pašvaldības budžetam ir jākalpo par instrumentu Attīstības programmā noteikto mērķu sasniegšanai, jo šīs pašvaldības budžets nav sagatavots sasaistē ar Attīstības programmas Rīcības plānu un Investīciju plānā paredzētajiem kārtējā gada projektiem,” norāda valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Tā, piemēram, 2017. gadā pašvaldība nav pabeigusi nevienu no diviem sākotnēji plānotajiem projektiem. Upesciema skolas pārbūve un bērnudārza izveidošana pie pamatskolas tika pārcelta uz 2019. gadu. Bet 2018. gadā Garkalnes pašvaldība pat neuzsāka trīs plānotos projektus – estrādes ierīkošanu Mākoņkalnā, Baltezera rietumu apvedceļa izbūvi un veloceliņu savienojumus ar Rīgas veloceliņu.

Lai arī pašvaldība kopā ar iedzīvotājiem ir apzinājusi akūtās problēmas, tajā skaitā saistībā ar informācijas atklātības trūkumu, jau minētajā novada Attīstības programmā risinājumi šādai problēmai vispār nav paredzēti.

Garkalnes pašvaldībā līdz pat revīzijas ziņojuma sagatavošanai nebija izveidota Attīstības programmas uzraudzības informācijas sistēma, bet atbildīgās amatpersonas tā arī nevarēja revidentiem uzrādīt ne ikgadējos uzraudzības ziņojumus, ne trīs gadu pārskata ziņojumus par programmas ieviešanas progresu. Attīstības programmas uzraudzības rezultāti dotu iespēju iedzīvotājiem iegūt saprotamu informāciju par to, kādēļ notiek atteikšanās no vairāku projektu realizēšanas vai tie tiek atlikti, ņemot vērā budžeta iespējas, kā tas ir noticis ar Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolas būvniecību.

Revīzijas rezultātā Valsts kontrole Garkalnes novada pašvaldībai ir sniegusi 14 ieteikumus. Valsts kontrole sekos līdzi to ieviešanas gaitai un regulāri informēs iedzīvotājus par to ieviešanas gaitu.

Papildus tam Valsts kontrole par revīzijas rezultātiem informēs Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētāju, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru, finanšu ministru un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdi.