VK: Ilgstoši trūkst politiskās gribas ierobežot un sakārtot internātu jeb slēpto bērnunamu darbību
Valsts kontroles vērtējumā, visos publiskās pārvaldes līmeņos ilgstoši trūkst politiskās gribas ierobežot un sakārtot internātu jeb slēpto bērnunamu darbību bērnu labākajās interesēs. Valsts kontrole atbalsta Tiesībsarga biroja viedokli, ka ar internātiem nedrīkst risināt transporta pakalpojumu pieejamības problēmas, vienlaikus uzsverot, ka internāti nav pieļaujami arī kā instruments ģimeņu sociālo problēmu risināšanai.
“Dzīvošana internātā ir pretrunā ar bērna tiesībām uzaugt ģimenē, kas ir svarīgi bērna pilnvērtīgai attīstībai. Internātu sistēma, kas Latvijā izveidojusies vēsturiski un tādējādi šķietami kļuvusi par normu, ir pieaugušo aizbildinājums, kas dod iespēju problēmu, kuras dēļ bērns nonāk šādā situācijā, nerisināt pēc būtības,” norāda Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa.
Valsts kontrole pirms trīs gadiem publiskoja sistēmiskas revīzijas rezultātus speciālās izglītības jomā, kas guva plašu rezonansi, tostarp saistībā ar Valsts kontroles secinājumiem par internātiem kā slēptajiem bērnunamiem. Pēc revīzijas Izglītības un zinātnes ministrijai sniegti divi ieteikumi internātu darbības ierobežošanai un sakārtošanai, kas ieviešami sadarbībā ar Labklājības ministriju.
Sākotnēji atbildīgo ministriju darbības liecināja par šā jautājuma virzību – tika sagatavots likumprojekts “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”1, kurā ietverts deleģējums Ministru kabinetam izstrādāt detalizētu internātu darbības regulējumu un kas tādējādi ir būtisks priekšnosacījums, lai šis darbs turpinātos. Diemžēl pirms gada likumprojekts apstājās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā pirmšķietami citu likumprojektā ietverto jautājumu dēļ.
“Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas 2023. gada 20. decembra sēdē detalizēti informējām par internātu darbības problemātiku un Valsts kontroles kritisko vērtējumu attiecībā uz ieteikumu ieviešanas līdzšinējo progresu. Atsevišķi deputāti izteica solījumu aktualizēt šo jautājumu, diemžēl rīcība nav sekojusi,” ar nožēlu atzīst M. Āboliņa.
Revīzijas laikā internāti pastāvēja gandrīz desmitajā daļā Latvijas izglītības iestāžu. Tajos kopā bija reģistrēti 4062 bērni, no kuriem 3415 apguva kādu no speciālās izglītības programmām. Turklāt katrs desmitais no šiem 3415 bērniem ar speciālajām vajadzībām bija bērndārznieks. Izlases kārtībā vērtējot konkrētu bērnu lietas, 75 % gadījumu revidenti konstatēja, ka dzīvošana internātā nebija pamatota ne ar attālumu, ne ar citiem objektīviem apstākļiem, kuru dēļ bērnam ik dienas nav iespējas atgriezties savā dzīvesvietā.
Revidentu vērtējumā, dzīvošana internātā var būt izņēmuma gadījums – tikai tad, ja bērnam nav citas iespējas apgūt nepieciešamo izglītību. Ja dzīvošana internātā ir vienīgais risinājums, bērnam šajās “institucionalizētajās mājās” būtu jānodrošina mūsdienu izpratnei atbilstoši cilvēcīgi sadzīves apstākļi, tiesības uz atpūtu un privātumu, kā arī sadzīves prasmju apgūšanas iespējas, kam būtu jābūt, ja bērnam pēc mācībām būtu iespēja atgriezties īstās mājās. Tāpēc internāta pakalpojumam, tāpat kā jebkuram sociālajam pakalpojumam ar izmitināšanu, ir jābūt regulētam ar normatīvajiem aktiem, nosakot ne tikai minimālās higiēnas prasības, bet arī prasības, kādi sadzīves apstākļi un pakalpojuma saturs ir jānodrošina katrai izglītojamo vecuma grupai.
Kā ziņots, Valsts kontrole 2021. gadā publiskoja revīzijas rezultātus speciālās izglītības jomā. Revīzijā skaidrots, vai bērniem ar speciālām vajadzībām ir iespēja saņemt viņu spējām un vajadzībām atbilstošu izglītību. Diemžēl revīzijas secinājumi bija skaudri, jo trūkumi konstatēti ne tikai elementārās lietās kā patērētais laiks bērna izglītībai būtisku lēmumu pieņemšanā, fiziskā piekļuve lēmumu pieņemšanas vietām, bērnam svarīgākās informācijas mērķtiecīga apkopošana un izmantošana, bet arī nopietnākos jautājumos – joprojām eksistē internāti ar nepiemērotiem sadzīves apstākļiem, kas bērnus nošķir no ģimeniskas vides un sabiedrības kopumā. Tādēļ šīs jomas sakārtošanai Valsts kontrole aicināja uz steidzamu un izlēmīgu rīcību visos publiskās pārvaldes līmeņos.
Vēl par tēmu:
2024. gada OECD pētījums: pieaug Latvijas sabiedrības uzticēšanās tiesām un tiesu sistēmai
Šā gada jūlijā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) publiskojusi pētījumu par 30 OECD dalībvalstu iedzīvotāju uzticēšanos valsts iestādēm. Pētījums liecina,...
Lasīt tālākKā pārcelties uz jaunu mājokli bez stresa un galvassāpēm?
Vasaras izskaņa ir laiks, kad vērojama liela pārcelšanās rosība – studenti steidz atgriezties lielajās pilsētās, lai atsāktu mācības, no vasarnīcām pēc garām brīvdienām ceļu mājup...
Lasīt tālākStājas spēkā notiesājošs spriedums par noziegumu, kurā cieta jaunietis ar Ukrainas karogu
Augstākās tiesas Krimināllietu departaments 25.jūlijā atteica ierosināt kasācijas tiesvedību, tāpēc stājās spēkā spriedums, ar kuru apsūdzētais notiesāts par huligānismu, kas saistīts...
Lasīt tālākRadiācijas līmenis Latvijā atbilst situācijai ikdienā
Š.g. 16. jūlijā mediju telpā izskanēja neoficiāla informācija par iespējamu Krievijas Federācijas dienvidos notikušu avāriju Rostovas atomelektrostacijā, kas rezultējās ar elektrības...
Lasīt tālākParedzēts noteikt vienotu minimālo sociālo pakalpojumu grozu visām pašvaldībām
Š.g. 16. jūlijā Ministru kabinetā apstiprināti grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā ar mērķi noteikt vienotu minimālo sociālo pakalpojumu grozu, kas visām pašvaldībām...
Lasīt tālākBūs pieejams plašāks atbalsts no vardarbības cietušajiem
Latvijā pastāv augsta sabiedrības tolerance pret vardarbību. Pēdējos gados arī būtiski pieaudzis vardarbības gadījumu skaits. Piemēram, salīdzinot 2021. gadu ar 2022. gadu, vardarbības...
Lasīt tālākLPF: Ko īsti samazina Zāļu cenu reforma – medikamentu cenas vai aptieku skaitu Latvijā?
Tādu jautājumu uzdodam mēs, Latvijas Pensionāru federācija (LPF) , lasot asās diskusijas publiskajā telpā pēc tam, kad Latvijas sabiedrību sasniedza ziņas par veselības ministra Hosama...
Lasīt tālākTiesa: Pāreja uz mācībām tikai valsts valodā valsts un pašvaldību izglītības iestādēs atbilst Satversmei
Satversmes tiesa atzina par Satversmei atbilstošām normas, saskaņā ar kurām valsts un pašvaldību izglītības iestādēs vispārējās izglītības programmas pirmsskolas izglītības un pamatizglītības...
Lasīt tālākDronu koalīcijas dalībvalstis paraksta saprašanās memorandu par kopīga fonda izveidi
Aizsardzības ministrija informē, ka trešdien, 10. jūlijā, NATO līderu samitā Vašingtonā Apvienotās Karalistes un Latvijas vadītās dronu koalīcijas dalībvalstis parakstīja saprašanās...
Lasīt tālākIzglītības un zinātnes ministrijas jaunā pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa “Programma skolā” izstrāde tuvojas noslēgumam
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais jaunais pedagogu darba samaksas finansēšanas modelis “Programma skolā” paredz, ka pedagogi saņems taisnīgu un līdzvērtīgu atalgojumu,...
Lasīt tālāk