• Tweet

Valsts kontrole (VK) pirms četriem gadiem pabeidza revīziju augstākās izglītības jomā, taču revīzijā sniegtos ieteikumus augstākās izglītības politikas sakārtošanai Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ieviesusi tikai daļēji. Tikko noslēgtais revīzijas ziņojums par Latvijas Jūras akadēmijas (LJA) un tās Jūrskolas darbību turpina izgaismot gan augstākās, gan profesionālās izglītības problēmas.

Revīzijā konstatētais par novēlotu izglītības iestādes akreditāciju, neatbilstībām mācībspēku izglītībā un kompetences pilnveidē norāda uz nepilnībām LJA darbībā, kas nākotnē var pakļaut riskam šīs izglītības kvalitāti kopumā. Savukārt neatbilstības darba organizācijā, darba samaksas jautājumos, pedagogu tarifikācijā un izglītības programmu mācību stundu atbilstībā raisa bažas par valsts budžeta finansējuma atbilstošu izlietojumu.

Revīzijā atklāto nepilnību primārais cēlonis ir LJA atbildīgo darbinieku pienākumu nepildīšana, iekšējās kontroles sistēmas nepilnības un LJA vadības kontroles trūkums pār normatīvo aktu prasību ievērošanu LJA un arī LJA Jūrskolas darbībā. Tomēr trūkst arī izglītības procesu uzraugošo iestāžu – IZM, Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) un Valsts izglītības satura centra (VISC) – preventīvas rīcības, un to īstenotā uzraudzība ir atzīstama par nepietiekamu.

Revīzijā secināts, ka, lai gan divas no četrām izglītības programmām bija akreditētas, LJA Jūrskola gandrīz gadu strādāja bez spēkā esošas izglītības iestādes akreditācijas, gan turpinot rīkot centralizētos profesionālās kvalifikācijas eksāmenus, gan izsniedzot izglītības dokumentus 30 izglītojamajiem. Revīzijas laikā IZM atsaucās uz normatīvajā regulējumā noteikto tiesiskās paļāvības principu, norādot, ka akreditācijas neesamības fakts, kas radies iestādes pieļautas kļūdas dēļ, nedrīkst liegt izglītojamajiem saņemt izglītības dokumentu. Valsts kontroles vērtējumā, iepriekš minētais liecina, ka IZM joprojām nav izveidojusi efektīvu izglītības iestāžu darbības pārraudzības sistēmu, bet tam var būt būtiska ietekme uz izglītojamā karjeru un izglītības sistēmas reputāciju.

Turklāt IKVD, neievērojot normatīvā akta prasības, 2019. gada jūnijā nepamatoti piešķīra LJA zinātniskā institūta statusu un reģistrēja LJA Zinātnisko institūciju reģistrā. Nepamatoti piešķirtais zinātniskās institūcijas statuss šai izglītības iestādei deva tiesības piedalīties arī dažādu pētījumu un projektu konkursos un pretendēt uz valsts budžeta un/vai ES fondu finansējumu. Līdz 2020. gada septembra beigām problēmas ir novērstas, un LJA šobrīd atbilst zinātniskās institūcijas kritērijiem un statusam.

Revīzijā konstatētas neatbilstības LJA Jūrskolas pedagogu un LJA akadēmiskā personāla izglītībā un kompetences pilnveidē. Pārbaudot 21 izlasē iekļautā LJA Jūrskolas pedagoga atbilstību šīm prasībām, par deviņiem pedagogiem revidenti šādu pārliecību neguva, bet sešiem pedagogiem tika konstatēta nepietiekama profesionālās kompetences pilnveide. Par akadēmiskā personāla kompetences pilnveidi revidenti nevarēja gūt pārliecību, jo LJA neveic detalizētu tās uzskaiti.

Vienlaikus revīzijā netika gūta pārliecība, ka LJA Jūrskolas īstenotās mācību programmas atbilst licencēto programmu saturam. Piemēram, daļai mācību programmu stundu apmērs neatbilst licencēto izglītības programmu un pedagogu tarifikācijās noteiktajam – atšķirība ir līdz pat 49 % 2019./2020. mācību gada laikā. Minētais fakts nesniedz pārliecību, ka visi pedagogi veikuši darba pienākumus pilnā apmērā atbilstoši tarifikācijā noteiktajam, bet aprēķinātā un izmaksātā darba samaksa ir pamatota. Tomēr 2019. un 2020. gadā vairāki pedagogi ilgstoši strādājuši virsstundas, pārsniedzot to pieļaujamo apmēru un nesaņemot noteikto 100 % piemaksu par virsstundu darbu.

Kaut arī šajā revīzijā netika vērtēta studiju programmu un profesionālās vidējās izglītības programmu kvalitāte, tomēr revidenti norāda, ka LJA darbības neatbilstība normatīvajiem aktiem var ietekmēt LJA sniegtās izglītības kvalitāti nākotnē. Vienlaikus jāuzsver, ka LJA ir vieni no augstākajiem absolventu nodarbinātības rādītājiem, 2018. gadā sasniedzot pat 88 %.

Valsts kontrole revīzijas gaitā vērsusies arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā par to, ka LJA, iespējams, nav ievērojusi prasības par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā un nepamatoti no valsts budžeta finansējuma izmaksājusi prēmijas 3600 eiro apmērā.

Lai novērstu normatīvo aktu prasību neievērošanu izglītības iestāžu darbībā un uzlabotu LJA un LJA Jūrskolas iekšējās kontroles sistēmu, LJA un IZM ir sniegti kopā 12 ieteikumi, kurus institūcijas ir apņēmušās ieviest līdz 2023. gadam.

Foto: Valsts kanceleja