• Tweet

Vērtējot, kā Covid-19 pārvarēšanai piešķirto naudu tērējusi Iekšlietu ministrija, Valsts kontrole (VK) norādījusi uz lēmumu necaurspīdīgumu.

Valsts konroles revīzijā, pārbaudot Iekšlietu ministrijai no budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” individuālo aizsardzības līdzekļu, dezinfekcijas līdzekļu un to iepakojuma iegādei papildus piešķirtā finansējuma izlietojumu, revidenti nevarēja novērtēt, vai piegādātāju izvēles process ir noticis atbilstoši iepriekš noteiktiem, visām iesaistītajām pusēm saprotamiem kritērijiem. Tikai starpziņojuma saskaņošanas laikā Iekšlietu ministrija informēja Valsts kontroli par izvirzītajiem kritērijiem (iespējamais piegādātājs nekavējoties atsaucās uz piedāvājumu, piedāvāja samērīgu cenu, piedāvāja īsus piegādes termiņus, neprasīja priekšapmaksu) un nostāju attiecībā uz iepirkumu gaitas dokumentēšanu (steidzamai nodarbināto aizsardzības nodrošināšanai bija būtiskāka nozīme nekā katras darbības īpašai dokumentēšanai). Tomēr, izvērtējot pārbaudīto iestāžu – Nodrošinājuma valsts aģentūras un Valsts policijas iesniegtos dokumentus un amatpersonu sniegto informāciju, revidenti nevarēja gūt pārliecību, ka potenciālo sadarbības partneru izvēlē un iesniegto piedāvājumu izvērtēšanā būtu izmantoti jebkādi kritēriji, jo piedāvājumu vērtēšanas process tikai daļēji tika dokumentēts. Līdz ar to visi individuālo aizsardzības līdzekļu iegādes procesā pieņemtie lēmumi nav izsekojami un iepirkuma procesu kopumā nevar uzskatīt par caurskatāmu.

Vienlaikus revidenti pārliecinājās, ka iepirkumi veikti 2020.gada marta beigās un aprīļa sākumā, kad tirgū bija vērojams ierobežots individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu piedāvājums un steidzamības apstākļos, līgumus par Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm nepieciešamo individuālo aizsardzības līdzekļu iegādi noslēdzot ļoti īsos termiņos (triju līdz deviņu dienu laikā).

Tāpat Covid-19 izplatības ierobežošanā tieši iesaistīto amatpersonu apgādi ar nepieciešamajiem dezinfekcijas līdzekļiem ir veicinājusi Iekšlietu ministrijas iniciatīva dezinfekcijas līdzeklī pārstrādāt 22 tonnas konfiscētā spirtu saturošā šķidruma, kas atradās glabāšanā Nodrošinājuma valsts aģentūrā.

Nodrošinājuma valsts aģentūra, Valsts policija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts robežsardze, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde bija starp iestādēm, kam Ministru kabinets ārkārtējās situācijas laikā deva atļauju nepiemērot Publisko iepirkumu likuma prasības iegādēm, kas nepieciešamas Covid-19 uzliesmojuma izplatības ierobežošanai, un nepieciešamos finanšu līdzekļus pieprasīt no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Iekšlietu ministrijas resora iestādēs individuālo aizsardzības līdzekļu, dezinfekcijas līdzekļu un to iepakojuma iegādes veiktas ārkārtējās situācijas sākumposmā līdz ar Covid-19 krīzi saistīto individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu valsts materiālo rezervju pārvaldīšanu un centralizēto iepirkumu veikšanu pārņēma8 Aizsardzības ministrija (Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs). Šim mērķim Iekšlietu ministrijas resora iestādēs izlietoti 258 036 euro no kopumā paredzētajiem 474 025 euro.

Eiropas Komisija pieļāva atkāpes no ierastās prakses iepirkumu organizēšanā. Piemēram, saskaņā ar Eiropas Komisijas 2020.gada 1.aprīļa paziņojumu ārkārtējā situācijā un ārkārtējas steidzamības apstākļos nepieciešamajām iegādēm dalībvalstīm atļauts īstenot elastīgu pieeju, saīsinot procedūru termiņus, izmantojot slēgtās procedūras, nenosakot procedurālus ierobežojumus un pat izmantojot tādus līdz šim neierastus paņēmienus kā telefonisku, e-pasta vai personīgu saziņu u.c.

Publisko iepirkumu likuma nepiemērošana nozīmē, ka nav jāpiemēro šajā likumā noteiktās procedūras, termiņi u.c. noteikumi un iepirkumu norise var tikt balstīta uz ātru un neatliekamu rīcību, pakārtojot darbības ārkārtējās situācijas apstākļiem. Vienlaikus Publisko iepirkumu likuma nepiemērošana neatbrīvo un neatceļ publiskā sektora tiesību un pienākumu apjomu rīcībai ar budžeta līdzekļiem un mantu. Amatpersonām joprojām jāievēro visi spēkā esošie normatīvie akti, tai skaitā Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā, likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā un citos normatīvajos aktos noteiktais. Pasūtītājam, nepiemērojot Publisko iepirkumu likumu, bija jāizveido tāda sistēma, kurā tiktu novērsti riski saistībā ar iespējamo interešu konflikta situāciju, neefektīvu rīcību ar valsts budžeta līdzekļiem, kā arī citu nevēlamu un publiskajam sektoram neatbilstošu rīcību. Tas nozīmē to, ka arī “atviegloto iegāžu” procesos jābūt dokumentētam un izsekojamam izvērtējumam un izpratnei, ka iepirkumā ir jāatlasa labākais jeb konkrētajā gadījumā būtiskām valsts un sabiedrības interesēm atbilstošākais piedāvājums.

Revīzijā netika konstatēts, ka Iekšlietu ministrija un tās padotības iestādes Covid-19 uzliesmojuma izplatības ierobežošanai nepieciešamo preču un pakalpojumu iegādēm būtu noteikušas īpašu kārtību, piedāvājumu vērtēšanas kritērijus un ka piedāvājumu vērtēšanas process pārbaudītajās iestādēs – Nodrošinājuma valsts aģentūrā un Valsts policijā – tikai daļēji tika dokumentēts. Lai gan Nodrošinājuma valsts aģentūras iekšējā normatīvajā aktā11 par iepirkumu veikšanu iestādē ir paredzēta arī kārtība, kā veicami iepirkumi gadījumos, kad nepieciešams novērst ārkārtas apstākļu rezultātā radušos situāciju un nav jāpiemēro Publisko iepirkumu likuma normas, revidenti neieguva pierādījumus, ka šī kārtība ir ievērota. Tā kā iestādēm netika noteikta sagaidāmā rīcība attiecībā uz “atviegloto” iepirkumu gaitas un lēmumu par piedāvājuma izvēli dokumentēšanu, revidenti nevarēja iegūt pietiekamu pārliecību par to, ka potenciālo piegādātāju izvēlē un iesniegto piedāvājumu vērtēšanā ir izmantoti jebkādi kritēriji, tas ir, vai piedāvājumi ir vērtēti tikai pēc piedāvātās cenas, vai tikuši ņemti vērā arī vēl citi kritēriji (piemēram, piegādes apjoms, piegādes veids un termiņi, nodokļu parādu neesamība u.c.). Tāpat nav gūstama pārliecība par to, ka ir veikti pasākumi, lai tiktu novērsti riski saistībā ar iespējamo interešu konflikta situāciju.

Šī starpziņojuma projekta saskaņošanas laikā Iekšlietu ministrija sniedza skaidrojumu, ka Iekšlietu ministrija iepirkumu veikšanai ārkārtējā situācijā iestādēm bija izvirzījusi šādus galvenos kritērijus: iespējamais piegādātājs nekavējoties atsaucās uz piedāvājumu, piedāvāja samērīgu cenu, piedāvāja īsus piegādes termiņus, neprasīja priekšapmaksu. Tāpat Iekšlietu ministrija norādīja, ka darbs bija jāturpina arī ārkārtējā situācijā, [..] tāpēc steidzamai nodarbināto aizsardzības nodrošināšanai bija būtiskāka nozīme nekā katras darbības īpašai dokumentēšanai. Tomēr no revīzijā izvērtētajiem dokumentiem revidenti nevar iegūt pietiekamu pārliecību, ka

Iekšlietu ministrijas izvirzītie kritēriji ir tikuši piemēroti potenciālo piegādātāju izvēlē un iesniegto piedāvājumu vērtēšanā. Vienlaikus ir konstatēts, ka Nodrošinājuma valsts aģentūra līgumus par Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm nepieciešamo individuālo aizsardzības līdzekļu iegādi spēja noslēgt ļoti īsos termiņos (triju līdz deviņu dienu laikā) un arī lielākā daļa preču tika saņemtas noteiktajos termiņos – 10 līdz 25 kalendāro dienu laikā. Iekšlietu ministrs bija noteicis, ka jebkuras iegādes, kas tiek veiktas, nepiemērojot Publisko iepirkumu likumu, var tikt veiktas tikai pēc tam, kad ir saņemta iekšlietu ministra rakstiska atļauja. Revidenti neguva pārliecību par minētā kontroles mehānisma mērķi, jo no pieejamiem dokumentiem nebija skaidrs, kāda informācija ar ministru ir jāsaskaņo. Piemēram, Nodrošinājuma valsts aģentūra, lūdzot saskaņojumu ministra birojam, nosūtīja potenciālā piegādātāja (SIA “Brief”) piedāvājumu un norādīja, ka piegādātāju ir ieteikusi Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācija.

Informācija par to, vai ir bijuši citi piedāvājumi un kāpēc izvēlēts konkrētais piedāvājums, piegādes termiņi, vai cita informācija saskaņojuma iegūšanai netika prasīta un netika sniegta. Savukārt Valsts policija saskaņoja paredzamos preču iegādes apjomus un iespējamās izmaksas, bet atļauju slēgt līgumu ar konkrētu pretendentu neprasīja.

Caurskatot informāciju par piedāvājumu iesniegšanu, revidenti konstatēja, ka, iespējams, ar SIA “Brief” (vien. reģ. Nr. 40103935776), ar kuru Nodrošinājuma valsts aģentūra noslēdza līgumus, konsultācijas par individuālo aizsardzības līdzekļu piegādi bija uzsāktas jau pirms uzaicinājuma nosūtīšanas, jo, nosūtot uzaicinājumu šim uzņēmējam, Nodrošinājuma valsts aģentūras darbiniece bija kļūdījusies un norādījusi neprecīzu e-pasta adresi, kā rezultātā uzņēmums konkrēto uzaicinājumu nemaz nevarēja saņemt. Piegādātājs savu piedāvājumu nosūtīja nevis uz uzaicinājumā norādīto e-pastu, bet gan Nodrošinājuma valsts aģentūras direktoram, savukārt Nodrošinājuma valsts aģentūras direktors jau nākamajā dienā pēc uzaicinājuma izsūtīšanas, saņemot SIA “Brief” piedāvājumu un negaidot atbildes no visiem uzaicinātajiem komersantiem, iekšlietu ministram lūdza atļauju slēgt līgumu ar konkrēto piegādātāju. Lai arī jau pēc līguma noslēgšanas ar SIA “Brief” citi saņemtie piedāvājumi cenas ziņā pārsniedza SIA “Brief” piedāvājumu un, visticamāk, nemainītu lēmumu par piegādātāja izvēli, revidentu ieskatā, piegādātāju izvēles process tomēr nav bijis caurskatāms.

Papildus iepriekš minētajam revidenti konstatēja, ka Covid-19 uzliesmojuma izplatības ierobežošanai līdz 2020.gada 30.jūnijam Iekšlietu ministrijas iestādēm bija radušies izdevumi vēl vismaz 233 422 euro apmērā par citām precēm un pakalpojumiem, kas saistīti ar papildu drošības pasākumu īstenošanu (aizsargbarjeru, aizsargstiklu un piekļuves kontroles sistēmu uzstādīšanu) un intensīvāku telpu uzkopšanu. Minētie izdevumi segti esošā budžeta ietvaros, jo Finanšu ministrija neatbalstīja šo izdevumu segšanai piešķirt papildu finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Vienlaikus ir jāatzīmē, ka valsts budžeta izdevumu apjomu, kas Iekšlietu ministrijas (un arī citu resoru) vajadzībām bija nepieciešams dezinfekcijas līdzekļu iegādei, samazināja Iekšlietu ministrijas ierosinājums roku un virsmu dezinfekcijas līdzeklī pārstrādāt 22 tonnas konfiscētā spirtu saturošā šķidruma, kas atradās glabāšanā Nodrošinājuma valsts aģentūrā. Pēc Iekšlietu ministrijas aprēķiniem, tas deva valsts budžeta līdzekļu ietaupījumu vairāk nekā 300 tūkstošu euro apmērā. Turklāt, kā norāda Iekšlietu ministrija, ar dezinfekcijas līdzekļiem tika apgādātas ne tika Iekšlietu ministrijas resora iestādes, bet arī Nacionālie bruņotie spēki, Zemkopības ministrija, Ekonomikas ministrija.