Vitenbergs rosinās atcelt Covid-19 ierobežojumus un apturēt sertifikātu darbību

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs šodien, 7. februārī, Tautsaimniecības padomes ārkārtas sēdē ar uzņēmējiem un lielāko uzņēmējus pārstāvošo organizāciju pārstāvjiem pārrunāja Ekonomikas ministrijas sagatavoto stratēģiju izejai no ārkārtas situācijas, kā arī uzklausīja uzņēmēju priekšlikumus par Covid-19 vīrusa izplatības mazināšanai ieviesto uzņēmējdarbības ierobežojumu atcelšanu. Tāpat ministrs uzklausīja uzņēmēju priekšlikumus par vakcinācijas sertifikātu izmantošanu darba pienākumu veikšanai un pakalpojumu saņemšanai. Ekonomikas ministrijas sagatavoto stratēģiju un uzņēmēju paustos viedokļus ministrs pēcpusdien prezentēs arī koalīcijas partneriem sadarbības sanāksmē.
Līdz šim Latvijā Covid-19 izplatības mazināšana tika pārvaldīta ar ierobežojumu metodi. Taču virknē Eiropas valstu, jo īpaši mūsu kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā, tiek atcelta lielākā daļa ierobežojumu, kā rezultātā mūsu uzņēmumi būtiski zaudē savu konkurētspēju. Uzņēmēji atzīst – darbu negatīvi ietekmē ne tikai šīs būtiskās atšķirības ar kaimiņvalstīm, bet arī pastāvīgā neprognozējamība, neziņa un nenoteiktība. No uzņēmējiem saņēmu mandātu virzīt Ekonomikas ministrijas sagatavo stratēģiju izejai no ārkārtas situācijas, atceļot ierobežojumus un apturot vakcinācijas sertifikātu darbību, kas uzliek papildu slogu uzņēmējiem gan pakalpojumu sniegšanai, gan darbinieku pieejamībai,” uzsver J.Vitenbergs.
Sanāksmes laikā uzņēmēji uzsvēra, ka gan valsts, gan uzņēmumi ir ieinteresēti pandēmijas ātrākā pārvarēšanā un pēc iespējas drošākas vides radīšanā gan ražojošajos uzņēmumos, gan pakalpojumu sniegšanā, gan ikvienā darba vietā. Šajos divos gados uzņēmumiem ir pamatīga pieredze drošu apstākļu radīšanā, tāpēc pienācis laiks atteikties no obligātajām prasībām, nepieciešamības gadījumos izstrādājot drošas vides rekomendācijas dažādu nozaru darbībai.
Ekonomikas ministrijas sagatavotais priekšlikums paredz vēlākais no š.g. 1.marta atcelt darba laika ierobežojumus, platību ierobežojumus – noteiktos kvadrātmetrus uz vienu apmeklētāju vai personu skaitu ēdināšanas vietās pie galdiņa, distances noteikšanu starp darba vietām pakalpojumu sniegšanas vietās, pulcēšanās ierobežojumus, kā arī speciālo regulējumu, nodalot bērnu plūsmas publiskos pasākumos, veicot apmeklētāju reģistrāciju. Rosinām darba devējiem dot plašākas rīcības pilnvaras – individuāli izvērtēt riskus un ieviest konkrētus pasākumus to mazināšanai.
Piedāvājam arī noteikt horizontālus vispārējos epidemioloģiskos drošības principus visu nozaru darbībai, ļaujot darboties visiem uzņēmējiem, tajā skatā šobrīd aizliegto pakalpojumu sniedzējiem un dažādu pasākumu (korporatīvie, publiskie, komandas saliedēšanas) organizatoriem, atteikties no nozaru pārregulācijas un vienlaikus iekļaujoties Baltijas burbulī. Publiskās vietās iekštelpās un ārtelpās pagaidām saglabājama būtu prasība lietot medicīniskās maskas vai FFP2 respiratorus. Savukārt no 1. maija, ja vien nav vērojams būtisks Covid-19 saslimstības pieaugums un slimnīcu pārslodze, atceļams būtu arī ierobežojums lielu publisku pasākumu rīkošanai un sejas masku valkāšanai publiskās vietās.
Vienlaikus rosinām atteikties no Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamības gan klātienes darba nodrošināšanā, gan saimniecisko pakalpojumu sniegšanā un saņemšanā. Sertifikāta prasība pagaidām būtu saglabājama organizētas vai privātas pulcēšanās gadījumos virs 1000 personām, kā arī publiskos pasākumos virs 1000 apmeklētājiem. Savukārt attiecībā uz darbu klātienē tā varētu būt darba devēja izvēle.
Uzņēmēji Tautsaimniecības padomē atzinīgi novērtēja valsts iepriekš ieviestos nosacījumus drošākai ikdienai, īpaši uzsverot noteikumu gan darbam klātienē, gan pakalpojumu saņemšanai nepieciešamo vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, kas nodrošināja gan drošākus apstākļus darbiniekiem un pakalpojumu saņēmējiem, gan veicināja darbinieku vakcināciju, kuru var novērtēt tikai tagad. Pieaugot Covid-19 saslimstībai, šobrīd redzams, ka vakcinētie darbinieki slimo mazāk un vieglāk, un darbā atgriežas ātrāk, neatstājot kritisku ietekmi uz uzņēmējdarbības veikšanu. Vienlaikus uzņēmēju organizācijas uzsvēra, ka šobrīd sertifikātu prasība sevi izsmēlusi – ne tikai ņemot vērā regulējuma atšķirības ar kaimiņvalstīm, kas mazina Latvijas uzņēmēju konkurētspēju, bet arī faktu, ka nozarēs arvien vairāk parādās nelegālā nodarbinātība, kas rada nevienlīdzīgu konkurenci valsts iekšienē.
Covid-19 pandēmija, kas pasaules mērogā radīja vēsturiski ilgāko, plašāko un dziļāko krīzi tūrisma industrijā, arī Latvijā tūrismu ir padarījusi par vienu no visvairāk skartajām nozarēm. Ņemot vērā, ka viesmīlības un ēdināšanas nozare, ieskaitot aviācijas sektoru, visu Covid-19 pandēmijas laiku bijusi visvairāk ierobežotā tautsaimniecības nozare, nozares darbības sekmēšanai Ekonomikas ministrija piedāvā no š.g. 1. marta atteikties no tūrisma nozares darbības un ieceļošanas pārregulācijas, iekļaujoties Baltijas burbulī un sinhronizējoties dažādu prasību piemērošanā. Šobrīd daudzas valstis pastiprinātu uzmanību pievērš tam, kā atjaunot tūristu plūsmas, kā sekmēt šīs nozares “atdzīvošanos”. Tūrisma veicināšanas nolūkos īstermiņā ministrija rosina atcelt ieceļošanas ierobežojumus visām personām, kas savā mītnes valstī ir vakcinētas pret Covid-19.
Vienlaikus rosinām ieguldīt papildu pūles, lai sekmētu veselības pratību sabiedrībā, izstrādājot vienotas rekomendācijas, kā katrs varam pasargāt sevi, savus darbiniekus. Rekomendācijās varētu ietvert drošas distances lietojumu, attālinātā darba saglabāšanu, vēdināšanas, higiēnas un dezinfekcijas, kā arī skrīninga prasības.
Tautsaimniecības padome ir Ekonomikas ministrijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas izveidota konsultatīva institūcija, kas savā darbā, lai sekmētu profesionālu, ar uzņēmējdarbības politiku saistīto jautājumu risināšanu, piesaista nozaru asociācijas un neatkarīgos ekspertus. Tās darbības mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides politikas veidošanu un īstenošanu Latvijā, kā arī veicināt ilgtspējīgas taut
Vēl par tēmu:
Kabatas nauda skolēnam: cik dot, cik bieži un par ko ļaut lemt pašam
Jaunā mācību gada sākums bērniem nozīmē atgriešanos pie ierastās ikdienas un lielāku patstāvību. Ceļš uz skolu un pulciņiem, pusdienas, ārpus skolas izklaides vai nelieli pirkumi kopā...
Lasīt tālākNeraugoties uz pārtikas cenu kritumu, augustā inflāciju veicināja dārgāka degviela
Augustā cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica straujš degvielas cenu kāpums, savukārt tā ietekmi daļēji mazināja sezonālais pārtikas, kā arī apģērbu un apavu cenu kritums. Saskaņā...
Lasīt tālākTautsaimniecības komisija: krīzes brīdī neviens novads nedrīkst palikt bez pieejas degvielai
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 8. septembrī, turpināja analizēt augusta vētrā izgaismotās problēmas. Deputātu uzmanības centrā bija degvielas...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākPēc sausāka nedēļās sākuma plašākā teritorijā atgriezīsies lietus
Lai gan jaunā nedēļa iesāksies ar nedaudz sausāku laiku, un lietus būs gaidāms vien vietām, kā arī vējš pūtīs lēnāk, tomēr jau no otrdienas pēcpusdienas, pastiprinoties jaunu ciklonu...
Lasīt tālākVID atgādina: par bērnu interešu izglītību var atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli
Līdz ar jauno mācību gadu atsākas arī dažādi bērnu un jauniešu pulciņi un interešu nodarbības. Tie ir izdevumi, par kuriem, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, vecāki vai citi ģimenes...
Lasīt tālākAndris Kulbergs: dabasgāzes Latvijas lietotāju vajadzībām jaunajā rudens un ziemas sezonā pietiks
Ministru prezidents Andris Kulbergs šodien, apmeklējot Inčukalna pazemes gāzes krātuvi (PGK), iepazinās ar tās gatavību jaunajai rudens un ziemas sezonai, pārliecinoties, ka krātuvē jau šobrīd...
Lasīt tālākRīga soli pa solim atgūstas pēc vētras; seku likvidēšanā iesaistīti plaši pašvaldības resursi
Rīgas pašvaldības dienesti un uzņēmumi pastiprinātā režīmā turpina vētras “Priska” seku likvidēšanu, un daudzviet bīstamākās situācijas jau ir novērstas. Katru dienu tiek zāģēti...
Lasīt tālākRinkēvičs skolēniem Zinību dienā: Ja šķiet, ka nekas nesanāk, lūdziet palīdzību
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 1. septembrī sirsnīgi sveicis skolēnus, pedagogus un vecākus Zinību dienā, novēlot veiksmi un panākumus jaunajā mācību gadā. Prezidents atzina, ka Zinību...
Lasīt tālākKEM: iedzīvotājiem nebūs jāmaksā fiksētā pieslēguma maksa vētras izraisīto ilgstošu elektroapgādes pārtraukumu gadījumos
Šā gada 22.–23. augusta vētra radīja līdz šim nepieredzētus elektrotīkla bojājumus visā Latvijā. Neraugoties uz apjomīgo darbu un lielo elektroapgādes atjaunošanā iesaistīto brigāžu...
Lasīt tālāk