• Tweet

Pirmā pilotprojekta eksāmena dabaszinātnēs – fizikā, ķīmijā un dabaszinībās – rezultāti mudina izvērtēt iespēju centralizētos eksāmenus skolēniem kārtot agrāk, nevis pēdējā mācību gadā, lai pēc tam varētu specializēties kādā konkrētā jomā, uzsver Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti. Pretējās domās ir Valsts izglītības satura centrs (VISC).

Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks norāda, ka tiklīdz kādu eksāmenu padara par obligāto, pazeminās kopējais līmenis, arī veidot šo eksāmenu nākas tā, lai tas derētu visiem, mazliet arī pazeminot prasības.

Intervijā Latvijas Radio viņš pauž viedokli, ka lielākā problēma ļoti bieži ir tā, ka arvien vairāk skolotāju orientējas uz eksāmenu rezultātiem, nevis cenšas dot skolēniem ne tikai iegaumējamas zināšanas, atkārtojumu zināšanas, bet veidot dziļāku izpratni.

Pašlaik centrs strādā pie jaunās kompetenču pieejas, ko ieviesīs pakāpeniski. Projekts ilgs piecus gadus, jaunā satura ieviešana sāksies 2018.gadā 1.-4.klasēs, un 2021./2022. mācību gadā to ieviešot jau 9. – 12. klasēs.

Nākamā gada rudenī sistēmu izmēģinās 80 izglītības iestādēs, lai sagatavotos pakāpeniskai ieviešanai no 2018.gada rudens. Skolas aprobācijai piesakās aktīvi un interese ir liela.

Centrs arī sagaida aktīvu līdzdalību, jo šis nav projekts, kurā gatavu rezultātu dos “no augšas”, šajā projektā centrs vēlas iesaistīt visu pedagoģisko kopienu, darba grupās iesaistot vairāk nekā 300 cilvēkus, strādājošos pedagogus un dažādām specializācijas jomām, kā arī augstskolu pasniedzējus, tas būs kopdarbs.

“Tas nebūs jauns saturs, ko radīja neliela šauru ekspertu grupa šaurā lokā,” uzsvēra Catlaks.

Viņš uzsvēra, ka pašreizējie rezultāti liecina, ka skolēniem kopumā ir nepieciešamās zināšanas un pamatprasmes, taču liela daļa nemāk tās likt lietā, ja uzdevumā aprakstīta nestandarta situācija. Kompetenču pieeja mainīs situāciju un skolēnus gatavos dzīvei reālā sabiedrībā, reālā vidē, un uzdevumiem un mācību saturam, tam, ko skolā dara stundās, nebūtu jābūt teorētiski vispārīgam, bet pietuvinātam reālai īstenībai.

“Es nedomāju, ka izmaiņas būs tik radikālas, protams, paliks priekšmeti, būs mums pazīstamās jomas – matemātika, dabas zinātnes, valodas,” sacīja Catlaks, vēlreiz uzsverot, ka padarot kādu eksāmenu obligātu, tas situāciju neatrisinās. “Jautājums ir par saturu, kādā veidā šīs zināšanas tiks iegūtas un apgūtas un vai skolēni saskata šo saikni ar realitāti,” uzsvēra Catlaks.

Pirmajā pilotprojektā, kas notika 2015./2016.mācību gadā piedalījās 105 izglītības iestādes. Eksāmenu fizikā kārtoja 1627 skolēni, ķīmijā – 1219, bet dabaszinībās – 354. Visa klase piedalījās vienā eksāmenā, kuru bija izvēlējusies konkrētā skola. Gatavojoties otrajam pilotprojekta eksāmenam, VISC mudina ļaut skolēniem pašiem izvēlēties, kuru eksāmenu kārtot.

Foto:777546/https://pixabay.com/en/users/777546-777546//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/