Visaugstākais cenu kāpums maizei, sīpoliem un CocaColai

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) regulāri veic patēriņa preču cenu salīdzinājumu veikalos kopš pagājušā gadsimta 90.gadu vidus. Vidējās cenas mazumtirdzniecības uzņēmumu veikalos fiksē pēc norādītā cenu zīmēs, nerēķinot ražotāju piedāvāto akciju cenas.
Piena produktu grupā salīdzinot ar pagājušā gada martu vērojams cenu pieaugums visām precēm, izņemot biezpienu, kurš palicis lētāks par 14 centiem. Vislielākais pieaugums šai grupā ir sieram, kas sadārdzinājies vidēji par 21% – 26%. Piena un krējuma cena ir pieaugusi par 6%-10%, pieaugušas cenas arī sviestam un saldajam krējumam. Paaugstinājusies arī mūždien nemainīgā biezpiena sieriņa “Kārums” cena – agrāk svārstījās no 0,38 -0,42 centi, pašlaik pieaugusi vidēji par 8.5%.
Olu cena praktiski nav mainījusies. Pagājušā gada martā vidēji 2,54 eiro, šobrīd 2.55 eiro. Tomēr paredzams, ka drīzumā, tuvojoties Lieldienām cena noteikti mainīsies.
Gaļas produktiem , skatot tajā pašā periodā, cenas pieaugušas. Sardelēm un cīsiņiem cena manāmi – par 27% – 28%, savukārt, vistas broilera cena pieaugusi par 15% – līdz 4.69 eiro par kilogramu. Vismazākais kāpums – 12% – doktora desai.
Maize un labības izstrādājumi. Pārsteidzoši, bet visaugstākais cenu kāpums maizei. Vidējā cena baltmaizei pagājušā gada martā bija 1.01 eiro, šobrīd tās cena baltmaizei (kg) vidēji 3,38 eiro, Rupjmaizei (kg) 2,90 sadārdzinājums par 68% – 69%. Auzu pārslu vidējā cena pieaugusi par 31%, griķi tagad maksā par 15% dārgāk. Pieaugusi arī rīsu cena un tagad kilograms maksā vidēji 3.20 eiro.
Vislielākais cenu kritums salīdzinājumā ar 2022.gada martu ir sālim – iepriekšējo 1,11 eiro vietā, tas tagad maksā 0.79 eiro. Toties cukurs kāpis cenā par 37%. Neliels pieaugums ir mannai un griķiem 15%.
Augļu cenas ir visdraudzīgākās. Augļu kategorijā vidējais cenu kāpums ir aptuveni 13%. Vismazākais kāpums ir mandarīniem un kivi 5% – 6%, bet visvairāk augusi cena citroniem un bumbieriem 19%. Šajā grupā gandrīz visiem populārākajiem cenu izmaiņas ir minimālas.
Kas attiecas uz dārzeņiem, cenu kritums novērojams kartupeļiem un garajiem gurķiem. Kartupeļi pagājušogad 0,65 eiro, šobrīd 0.60 eiro, bet gurķiem cena kritusies par 0,10 eiro. Turpretim vislielākais pieaugums vērojams sīpoliem, cena pieaugusi par 59%.Kopumā dārzeņu kategorijā vidējais cenu pieaugums aptuveni 22%. Minimāls cenu kāpums eļļām – rapšu par 11%, saulespuķu – par 10 %.
Dzērieniem vidējais cenu kāpums aptuveni 20%. kur mazākais sadārdzinājums ūdenim 6%, bet lielākais kolai 54%. Interesants fakts, ka pret 2022. gada martu cena minimāli kāpusi Rīgas šampanietim 11%, turpretim pret 2022. gada decembri cena ir pieaugusi par 19%.
Konservējumu kategorijā manāms kāpums. Lielākais cenu pieaugums marinētajiem gurķiem, kuri pret iepriekšējo gadu pieauguši par 64%, bet tomātu mērcei cena pieaugusi par 0.53 eiro.
Vēl par tēmu:
LDDK: Finansējums prioritātēm jārod, pārskatot valsts izdevumu efektivitāti
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) 26. augustā vērsās pie Ministru prezidenta Andra Kulberga un finanšu ministra Māra Kučinska, aicinot pirms jaunu valsts budžeta saistību uzņemšanās...
Lasīt tālākElektroapgāde atjaunota 96% klientu, taču tūkstošiem mājsaimniecību joprojām gaida
Turpinoties intensīvam darbam pēc postošās pagājušās nedēļas nogales vētras, līdz 26. augusta rītam, plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 265 000 klientu – ap 96 % no visiem...
Lasīt tālākGāzes cenas atkal kāpj: visvairāk to izjutīsim komunālajos rēķinos
Eiropā dabasgāzes cenas atkal strauji kāpj, taču Latvijas iedzīvotāji šo sadārdzinājumu ikdienas tēriņos neizjutīs uzreiz. Atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm Latvijā gāzes cenu...
Lasīt tālākLabklājības ministrija rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu
Labklājības ministrija (LM) rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu, ko vecākiem izmaksā agrīnā bērna vecumposmā. Reformas mērķis ir veidot valsts atbalsta sistēmu vienkāršāku,...
Lasīt tālākKulbergs: valsts budžeta finansējumam NVO jābūt caurskatāmam
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 5. augustā, tikās ar nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar biedrību un nodibinājumu darbību Latvijā...
Lasīt tālākPieci svarīgi soļi finansiāli drošākam ceļojumam
Vasara daudziem ir ilgi gaidītais atvaļinājumu un ceļojumu laiks. Plānojot atpūtu, it sevišķi ārvalstīs, lielākā uzmanība parasti tiek pievērsta galamērķim, naktsmītnēm un aktivitātēm,...
Lasīt tālākKarstuma viļņi arvien būtiskāk ietekmē ekonomiku Eiropā
Šī gada vasara Eiropā sākusies ar izteiktu karstuma vilni, kas arvien skaidrāk izgaismo klimata pārmaiņu ekonomiskās sekas. Kā liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) pētījumi, ekstremāls...
Lasīt tālākLatvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālāk