Visaugstākais cenu kāpums maizei, sīpoliem un CocaColai

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) regulāri veic patēriņa preču cenu salīdzinājumu veikalos kopš pagājušā gadsimta 90.gadu vidus. Vidējās cenas mazumtirdzniecības uzņēmumu veikalos fiksē pēc norādītā cenu zīmēs, nerēķinot ražotāju piedāvāto akciju cenas.
Piena produktu grupā salīdzinot ar pagājušā gada martu vērojams cenu pieaugums visām precēm, izņemot biezpienu, kurš palicis lētāks par 14 centiem. Vislielākais pieaugums šai grupā ir sieram, kas sadārdzinājies vidēji par 21% – 26%. Piena un krējuma cena ir pieaugusi par 6%-10%, pieaugušas cenas arī sviestam un saldajam krējumam. Paaugstinājusies arī mūždien nemainīgā biezpiena sieriņa “Kārums” cena – agrāk svārstījās no 0,38 -0,42 centi, pašlaik pieaugusi vidēji par 8.5%.
Olu cena praktiski nav mainījusies. Pagājušā gada martā vidēji 2,54 eiro, šobrīd 2.55 eiro. Tomēr paredzams, ka drīzumā, tuvojoties Lieldienām cena noteikti mainīsies.
Gaļas produktiem , skatot tajā pašā periodā, cenas pieaugušas. Sardelēm un cīsiņiem cena manāmi – par 27% – 28%, savukārt, vistas broilera cena pieaugusi par 15% – līdz 4.69 eiro par kilogramu. Vismazākais kāpums – 12% – doktora desai.
Maize un labības izstrādājumi. Pārsteidzoši, bet visaugstākais cenu kāpums maizei. Vidējā cena baltmaizei pagājušā gada martā bija 1.01 eiro, šobrīd tās cena baltmaizei (kg) vidēji 3,38 eiro, Rupjmaizei (kg) 2,90 sadārdzinājums par 68% – 69%. Auzu pārslu vidējā cena pieaugusi par 31%, griķi tagad maksā par 15% dārgāk. Pieaugusi arī rīsu cena un tagad kilograms maksā vidēji 3.20 eiro.
Vislielākais cenu kritums salīdzinājumā ar 2022.gada martu ir sālim – iepriekšējo 1,11 eiro vietā, tas tagad maksā 0.79 eiro. Toties cukurs kāpis cenā par 37%. Neliels pieaugums ir mannai un griķiem 15%.
Augļu cenas ir visdraudzīgākās. Augļu kategorijā vidējais cenu kāpums ir aptuveni 13%. Vismazākais kāpums ir mandarīniem un kivi 5% – 6%, bet visvairāk augusi cena citroniem un bumbieriem 19%. Šajā grupā gandrīz visiem populārākajiem cenu izmaiņas ir minimālas.
Kas attiecas uz dārzeņiem, cenu kritums novērojams kartupeļiem un garajiem gurķiem. Kartupeļi pagājušogad 0,65 eiro, šobrīd 0.60 eiro, bet gurķiem cena kritusies par 0,10 eiro. Turpretim vislielākais pieaugums vērojams sīpoliem, cena pieaugusi par 59%.Kopumā dārzeņu kategorijā vidējais cenu pieaugums aptuveni 22%. Minimāls cenu kāpums eļļām – rapšu par 11%, saulespuķu – par 10 %.
Dzērieniem vidējais cenu kāpums aptuveni 20%. kur mazākais sadārdzinājums ūdenim 6%, bet lielākais kolai 54%. Interesants fakts, ka pret 2022. gada martu cena minimāli kāpusi Rīgas šampanietim 11%, turpretim pret 2022. gada decembri cena ir pieaugusi par 19%.
Konservējumu kategorijā manāms kāpums. Lielākais cenu pieaugums marinētajiem gurķiem, kuri pret iepriekšējo gadu pieauguši par 64%, bet tomātu mērcei cena pieaugusi par 0.53 eiro.
Vēl par tēmu:
Latvijas ekonomikas izaugsme 2025. gadā: kas to virza un kas var bremzēt?
Latvijas ekonomikai šis gads bijis viens no labākajiem pēdējā laikā – pēc vairāku gadu stagnācijas tā atkal sākusi augt. Izaugsmi veicinājuši vairāki faktori, kas stiprinājuši gan...
Lasīt tālākDzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimā ceturtdien, 13.novembrī, konceptuāli...
Lasīt tālākKatrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs pārtikas cenu pieauguma dēļ spiests atteikties no daļas produktu
Pārtikas cenu kāpums ietekmējis teju 80 % Latvijas mājsaimniecību, liecina bankas Citadeles aptaujas dati. Turklāt katrs ceturtais atzīst, ka nācies atteikties no daļas ierasto produktu, jo...
Lasīt tālākGandrīz puse Latvijas iedzīvotāju nezina savu elektroenerģijas tarifu
Līdz ar plašām izvēles iespējām energopakalpojumu tirgū aug arī klientu energopratības nozīme. Ko zinām par dažādiem tarifiem un pakalpojumu plāniem un vai vispār iedziļināmies savos...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta 2026. gada valsts budžeta projektu
Nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi 17,9 miljardu eiro apmērā. Tas paredzēts ceturtdien, 6.novembrī, Saeimas sēdē konceptuāli atbalstītajā...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Saeima ceturtdien, 6. novembrī, konceptuāli kā steidzamu atbalstīja likumprojektu, kas nākamgad paredz iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. “Šis ir tikai viens...
Lasīt tālākBudžeta komisija konceptuāli atbalsta 2026. gada valsts budžeta projektu
Nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi 17,9 miljardu eiro apmērā. Tas paredzēts piektdien, 31. oktobrī, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu)...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piektdien, 31. oktobrī, vienojās iesniegt izskatīšanai Saeimā likumprojektu, kas paredz iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām...
Lasīt tālākParedz palielināt atbalstu ģimenēm ar bērniem
Lai sniegtu lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem, no nākamā gada paredzēts palielināt vairākus valsts sociālos pabalstus. To trešdien, 29. oktobrī, atbalstīja Saeimas Budžeta un finanšu...
Lasīt tālākPieaugs akcīzes nodoklis alkoholam, tabakai un saldinātajiem dzērieniem
Lai mazinātu videi un veselībai kaitīgu vai neveselīgu produktu patēriņu, kā arī lai nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien,...
Lasīt tālāk