Visaugstākais cenu kāpums maizei, sīpoliem un CocaColai
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) regulāri veic patēriņa preču cenu salīdzinājumu veikalos kopš pagājušā gadsimta 90.gadu vidus. Vidējās cenas mazumtirdzniecības uzņēmumu veikalos fiksē pēc norādītā cenu zīmēs, nerēķinot ražotāju piedāvāto akciju cenas.
Piena produktu grupā salīdzinot ar pagājušā gada martu vērojams cenu pieaugums visām precēm, izņemot biezpienu, kurš palicis lētāks par 14 centiem. Vislielākais pieaugums šai grupā ir sieram, kas sadārdzinājies vidēji par 21% – 26%. Piena un krējuma cena ir pieaugusi par 6%-10%, pieaugušas cenas arī sviestam un saldajam krējumam. Paaugstinājusies arī mūždien nemainīgā biezpiena sieriņa “Kārums” cena – agrāk svārstījās no 0,38 -0,42 centi, pašlaik pieaugusi vidēji par 8.5%.
Olu cena praktiski nav mainījusies. Pagājušā gada martā vidēji 2,54 eiro, šobrīd 2.55 eiro. Tomēr paredzams, ka drīzumā, tuvojoties Lieldienām cena noteikti mainīsies.
Gaļas produktiem , skatot tajā pašā periodā, cenas pieaugušas. Sardelēm un cīsiņiem cena manāmi – par 27% – 28%, savukārt, vistas broilera cena pieaugusi par 15% – līdz 4.69 eiro par kilogramu. Vismazākais kāpums – 12% – doktora desai.
Maize un labības izstrādājumi. Pārsteidzoši, bet visaugstākais cenu kāpums maizei. Vidējā cena baltmaizei pagājušā gada martā bija 1.01 eiro, šobrīd tās cena baltmaizei (kg) vidēji 3,38 eiro, Rupjmaizei (kg) 2,90 sadārdzinājums par 68% – 69%. Auzu pārslu vidējā cena pieaugusi par 31%, griķi tagad maksā par 15% dārgāk. Pieaugusi arī rīsu cena un tagad kilograms maksā vidēji 3.20 eiro.
Vislielākais cenu kritums salīdzinājumā ar 2022.gada martu ir sālim – iepriekšējo 1,11 eiro vietā, tas tagad maksā 0.79 eiro. Toties cukurs kāpis cenā par 37%. Neliels pieaugums ir mannai un griķiem 15%.
Augļu cenas ir visdraudzīgākās. Augļu kategorijā vidējais cenu kāpums ir aptuveni 13%. Vismazākais kāpums ir mandarīniem un kivi 5% – 6%, bet visvairāk augusi cena citroniem un bumbieriem 19%. Šajā grupā gandrīz visiem populārākajiem cenu izmaiņas ir minimālas.
Kas attiecas uz dārzeņiem, cenu kritums novērojams kartupeļiem un garajiem gurķiem. Kartupeļi pagājušogad 0,65 eiro, šobrīd 0.60 eiro, bet gurķiem cena kritusies par 0,10 eiro. Turpretim vislielākais pieaugums vērojams sīpoliem, cena pieaugusi par 59%.Kopumā dārzeņu kategorijā vidējais cenu pieaugums aptuveni 22%. Minimāls cenu kāpums eļļām – rapšu par 11%, saulespuķu – par 10 %.
Dzērieniem vidējais cenu kāpums aptuveni 20%. kur mazākais sadārdzinājums ūdenim 6%, bet lielākais kolai 54%. Interesants fakts, ka pret 2022. gada martu cena minimāli kāpusi Rīgas šampanietim 11%, turpretim pret 2022. gada decembri cena ir pieaugusi par 19%.
Konservējumu kategorijā manāms kāpums. Lielākais cenu pieaugums marinētajiem gurķiem, kuri pret iepriekšējo gadu pieauguši par 64%, bet tomātu mērcei cena pieaugusi par 0.53 eiro.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk