• Tweet

Jaunā mācību satura reforma dos pozitīvu ieguvumu visiem skolas vecuma bērniem, ne vien pilnveidojot zināšanas un prasmes, bet arī izlīdzinot mācību slodzi un mazinot mājasdarbu apjomu,pēc sēdes uzsvēra Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele. Kā akcentēja I.Viņķele, īpaši būtiska ir plānotā sešgadnieku izglītības pilnveide, lai nodrošinātu bērniem nepieciešamās zināšanas un prasmes vecuma specifikai piemērotā mācību vidē.

Mācību satura reformā īpašu uzmanību veltīs pārmaiņām pirmskolā un sākumskolā, lai nodrošinātu vienmērīgāku un plūstošāku pāreju no viena izglītības līmeņa nākamajā. Kā deputātiem klāstīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, mērķis ir veicināt raitāku sešgadnieku izglītošanos bērniem piemērotā vidē, neiztrūkstot arī rotaļām, pastaigām, diendusai un citām vecumposmam atbilstošām vajadzībām.

Ministrs kliedēja bažas, ka sešgadniekus plānots “iemest” skolā nesagatavotus pārejai no pirmsskolas uz sākumskolu. Tā vietā šobrīd tiek meklēts piemērotākais modelis, lai pilnveidotu sešgadnieku izglītību. Izglītošanās varētu notikt vai nu bērnudārzos vai arī skolās, kurās telpas tiktu īpaši pielāgotas sešgadniekiem.

Būtiskas pārmaiņas mācību saturā plānotas arī pamatizglītībā un vidējā izglītībā. Reforma, pie kuras strādā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), balstīta uz kompetenču pieeju mācību saturā, kas ietver zināšanas, prasmes un attieksmes. Projekta mērķis ir radīt skolēniem labvēlīgus apstākļus dziļas izpratnes veicināšanai un prasmju attīstīšanai dažādos kontekstos, kā arī personības pilnveidei.

Kā skaidro Valsts izglītības satura centra pārstāvji, kompetenču pieejā balstītu mācību mērķis nav zināt pēc iespējas vairāk, bet gan izprast būtību un spēt zināšanas lietot kompleksās, mainīgās dzīves situācijās.

Vairāk laika paredzēts veltīt padziļinātai tematu apguvei, pamatizglītībā nodrošinot arī lielāku skolu autonomiju satura piedāvājumā un organizācijā. Turklāt plānots, ka obligāto pamatkursu noslēgums būs 11.klasē, lai vidusskolas pēdējā gadā – 12.klasē – vairāk uzmanības varētu veltīt augstākā līmeņa izvēles kursiem, kuri nepieciešami, lai iestātos izvēlētajā augstskolā.

Satura izstrādē iesaistīti eksperti – pedagogi praktiķi, speciālisti, pētnieki un augstskolu mācībspēki. Īpaša uzmanība veltīta arī pedagogu profesionālajai pilnveidei.

Izglītības komisijas deputāti aicināja IZM aktīvi skaidrot plānotās reformas, lai kliedētu nepamatotās bažas un iespējamos pārpratumus. Kā uzsvēra I.Viņķele, sēdē deputāti pārliecinājās, ka visas iesaistītās puses atzīst nepieciešamību uzlabot mācību saturu un atbalsta iecerētos pilnveidojumus, taču nepilnīgas komunikācijas dēļ radušās atsevišķas nesaprašanās vai pārpratumi.

Lai sekmīgi īstenotu mācību satura reformu un nodrošinātu bērniem pēc iespējas kvalitatīvāku izglītību, ārkārtīgi svarīgs ir dialogs starp IZM un citām iesaistītajām pusēm, sacīja I.Viņķele, uzsverot, ka Saeimas Izglītības komisija turpinās rūpīgi sekot iecerētajām reformām.

Foto: Saeimas kanceleja