• Tweet

Arodbiedrības iegansts streikam ir demagoģisks, Neatkarīgajai pauda veselības ministre Ilze Viņķele, komentējot Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) neapmierinātību ar medicīnas darbinieku jauno atalgojuma modeli.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība ir uzsākusi biedru aptauju par atbalstu pirmsstreika sarunām. Biedri ir sašutuši par veselības ministra diskriminējošo attieksmi pret mazāk atalgotajiem veselības aprūpes nozares darbiniekiem. Diemžēl ministrijas pakļautībā ir arī iestādes, kurās atalgojums nav būtiski palielināts kopš 2009. gada krīzes. Laikā, kad pieaug energoresursu cenas, un līdz ar to arī gaidāms pārējo preču cenu kāpums, ministrs augstprātīgi atsakās apspriest jautājumu par atalgojuma pieaugumu jaunākajam medicīniskajam personālam (māsu palīgiem) un atbalsta jeb tehniskajam personālam, aizbildinoties ar tā saucamo Viņķeles domnīcas modeli, kas esot taisnīgs, elastīgs, motivējošs un caurspīdīgs.

“Pēc tā, kā mēģināts pateikt lietas būtību, secinu, ka kolēģi no arodbiedrībām atsaucas uz jaunajā mediķu atalgojuma modelī ietverto proporciju starp algām nozarē. 2016. gadā nozarē bija vienošanās, ka tā proporcija ir šāda: ārstu alga 100%, māsām – 60% un jaunākajam personālam 40% no ārstu algas. Šī attiecība nebija pamatota, bet noteikta voluntāri. Strādājot pie jaunā modeļa, iesaistot arī personālvadības speciālistus un slimnīcu pārstāvjus, nonācām pie secinājuma, ka šis sadalījums nav balstīts precīzā amatu grupas atbildības, pienākumu, nepieciešamās izglītības novērtējumā. Tādēļ atalgojumu proporcija jaunajā modelī tika koriģēta, un tas arodbiedrībām nepatīk. Tas, ka arodbiedrības izmanto atalgojuma līmeņu proporcijas maiņu kā ieganstu streikam, ir demagoģija. Proporcijas maiņa vien automātiski nenozīmē, ka jaunākajam medicīniskajam personālam algas nepieaugs,” uzskata Viņķele.

Viņa norādīja, ka Valsts kanceleja ir izveidojusi inovāciju laboratoriju un sniedz palīdzīgu roku inovāciju veidošanā, piemērojot arī efektīvākas metodes par tradicionālajām darba grupām, kur cilvēki sanāk, arodbiedrības līderis nokliedz divas stundas, kamēr pārējie klusē, un darba grupa divus mēnešus strādā bez rezultāta: “Mums šķita riska vērts, sadarboties ar Valsts kanceleju, kur kolēģi, novērtējot mūsu vajadzības, ieteica strādāt domnīcu formātā. Būtībā domnīca ir darba grupa, tikai tās darbs tiek organizēts efektīvākā veidā. Par pārstāvniecību – arodbiedrība tika aicināta piedalīties šajā domnīcā, bet kolēģi izvēlējās to nedarīt. Pārējais ir kā jebkurā darba grupā. Ministrijai ir nozares partneru organizācijas, ar kurām tā strādā diendienā: lielo slimnīcu asociācija, māsu asociācija, Ārstu biedrība, Jauno ārstu asociācija un tā tālāk. Tā neapmierinātība ir tādēļ, ka Kera kungs [LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris] var dominēt tādās darba grupās, kurās vinnē ar bļaušanu un nekaunību, nevis strādā kopā. Šeit bija modelis, kur bija jāspēj izvērtēt pretējos viedokļus un sakausēt tos vienā kopīgā risinājumā, un mums tas arī izdevās.”

“Vēlme pēc lielāka atalgojuma ir tikai dabiska, un tā būs vienmēr. Arī tad, ja cilvēks kopumā būs apmierināts. Tā ir saprotama vēlme. Ja lūkojamies pēdējo piecu gadu griezumā, mediķu atalgojums audzis būtiski. Laikam vairāk nekā citās nozarēs. Protams, šis jautājums ļoti daudzus gadus netika kustināts, tādēļ līdz tam, kad varēsim runāt tikai par vēlmi pēc lielākas algas, nevis objektīvu vajadzību, ir vēl garš ceļš ejams. Taču šis modelis piedāvā šādu ceļu,” sacīja Viņķele.

Foto: Valsts kanceleja