Viņķele: Augstākā izglītība Latvijā jānostiprina kā veiksmīga eksporta nozare
„Augstākā izglītība ir nozare ar augstu pievienoto vērtību, un Latvijā studiju nolūkos ierodas arvien vairāk jauniešu. Tādēļ ir svarīgi stiprināt augstāko izglītību kā veiksmīgu eksporta nozari, kas piedevām palīdz veidot gudru integrācijas politiku, mudinot konkurētspējīgākos jauniešus arī pēc studijām palikt Latvijā,” trešdien, 15.februārī, uzsvēra Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele.
I.Viņķele uzsvēra, ka mērķtiecīgs darbs pie ārvalstu studentu piesaistes palīdzētu sekmēt arī augstākās izglītības kvalitāti Latvijā, mudinot pilnveidot studiju programmas un sekmēt to konkurētspēju starptautiskā līmenī.
Izglītības komisijas sēdē deputāti trešdien diskutēja par augstāko izglītību kā strauji augošu Latvijas tautsaimniecības pakalpojumu nozari un iepazinās ar domnīcas “Certus” šim jautājumam veltītā pētījuma rezultātiem.
Kā deputātus informēja “Certus” pētnieciskais direktors profesors Daunis Auers, 2015./2016.gadā Latvijā grāda vai kvalifikācijas iegūšanai studēja teju 5,5 tūkstoši ārvalstu studentu, un to skaits pēdējos gados strauji audzis. Šogad to skaits jau pārsniedz 6300, un kopsummā nav ņemti vērā Erasmus+ programmas dalībnieki. Visvairāk starptautisko studentu ir Rīgas Stradiņa universitātē, Rīgas Tehniskajā universitātē un Latvijas Universitātē.
Pētījumā secināts, ka pagājušajā studiju gadā augstākās izglītības eksporta nozare Latvijas tautsaimniecībā radījusi pievienoto vērtību 148 miljonu eiro vērtībā, kas veido 0,61 procentu no valsts iekšzemes kopprodukta.
Aplēses liecina, ka viens ārvalstu students studiju gada laikā iztērē 12 264 eiro. Summā iekļauta studiju maksa, izdevumi par mājokli, kā arī citas izmaksas. Turklāt ārvalstu studentu radītie tieši nodokļu ieņēmumi 2015./2016.studiju gada laikā bija 20 miljoni eiro.
Pētījumā apskatīta reflektantu motivācija studēt Latvijā, uzmanība pievērsta arī studiju un dzīves apstākļiem Latvijā, kā arī citiem jautājumiem.
Kā informēja “Certus” pārstāvji, aptuveni 10 procenti ārvalstnieku pēc absolvēšanas apsver iespēju palikt Latvijā, taču realitātē vairums pēc studijām dodas darba meklējumos uz kādu citu valsti vai atgriežas dzimtenē.
Nereti izvēli pamest Latviju ietekmē arī dažādi birokrātiski šķēršļi, grūtības iegūt uzturēšanās atļauju. Kā uzsvēra I.Viņķele, svarīgi veicināt šo studentu ciešāku integrāciju, mudinot konkurētspējīgākos jauniešus pēc absolvēšanas palikt uz dzīvi Latvijā. Tā kā šie cilvēki ir iepazinuši Latviju, tās kultūru un apguvuši latviešu valodu, viņu piesaiste Latvijai kalpotu kā sākums gudrai integrācijas politikai, kā arī veicinātu mūsu valsts tautsaimniecības attīstību.
Tāpat “Certus” pārstāvji mudināja Saeimu virzīt nepieciešamos likuma grozījumus, lai sekmētu augstākās izglītības eksporta attīstību, īpašu uzmanību pievēršot jautājumam par ārvalstīs iegūto izglītības dokumentu akadēmisko atzīšanu.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves
Skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, paredz ceturtdien, 9.maijā, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Izglītības likumā. Ja skolēns atteiksies...
Lasīt tālākLatvijā palielināsies NATO sabiedroto spēku karavīru skaits
Latvijā palielināsies NATO sabiedroto spēku karavīru skaits, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" norādīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie"). Pēc ministra...
Lasīt tālāk9. maijā Valsts policija un Valsts drošības dienests pastiprināti uzraudzīs drošību visā Latvijā
Valsts policija un Valsts drošības dienests arī šogad strādā pastiprinātā režīmā, visā valstī uzraugot drošības situāciju saistībā ar 9. maiju. Dienesti gatavojas jebkuram scenārijam...
Lasīt tālākLatvijā pilnībā ražotās “Patria” bruņmašīnas nevar piereģistrēt, jo tas likumā vispār nav paredzēts
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā nepārtraukti runājam, ka Eiropai jākļūst patstāvīgākai, lai ražotu un apgādātu savas armijas. Kā saka militārie analītiķi – ASV priekšrocība...
Lasīt tālākTeju 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu
Gandrīz 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu, piektdien intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" norādīja NBS komandieris Leonīds Kalniņš. Viņš...
Lasīt tālāk4. maijā Rīgā sabiedriskais transports būs bez maksas
Maija brīvdienās, no 4. līdz 6. maijam, būs izmaiņas klientu apkalpošanas centru un autostāvvietu darba laikā, kā arī sabiedriskais transports kursēs pēc brīvdienu grafika. Tāpat 4. maijā...
Lasīt tālākValsts valodas zināšanas būs jāapliecina plašākam Krievijas pilsoņu lokam
Arī tiem Krievijas pilsoņiem, kuri saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saskaņā ar tā saukto ārvalstnieku likumu, būs jākārto valsts valodas prasmes pārbaude. To ceturtdien,...
Lasīt tālākBāriņtiesu ētikas pārkāpumus izskatīs pašvaldības izveidota ētikas komisija
Lai ieviestu vienotu bāriņtiesu ētikas pārkāpumu izskatīšanas kārtību, Saeima ceturtdien, 2.maijā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumu Bāriņtiesu likumā. Bāriņtiesas savā...
Lasīt tālākNodrošinās telefonisku palīdzību iedzīvotājiem atkarības jautājumos
Šī gada 6. maijā darbu uzsāks konsultatīvais tālrunis iedzīvotājiem 67037333, kuriem nepieciešams atbalsts atkarības problēmu risināšanā. Atkarību izraisošo vielu lietošana ir plaši...
Lasīt tālākSkolēni varēs pabeigt 9. klasi, neapgūstot krievu valodu
No 2026. gada kā otrā svešvaloda būs jāapgūst kāda no Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomiskās Zonas (EEZ) oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību...
Lasīt tālāk