• Tweet

Radaru uzstādītājai SIA Vitronic Baltica un partneri šodien beidzas pēdējais termiņš trūkumu novēršanai un līgumsaistību izpildei, bet no plānotajām 160 stacionārajām iekārtām uzstādītas tikai 27.

Faktiski Valsts policijai būtu uzreiz jālauž līgums, taču tā acīmredzami vilcinās, un firmai arī pēc pēdējā brīdinājuma vēl tiks dotas 20 dienas paskaidrojuma sacerēšanai un risinājumu meklēšanai.

Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis šobrīd ir atvaļinājumā un par to, ko VP darīs pēc kārtējā brīdinājuma termiņa beigām, neko nemācēja teikt. Viņš norādīja, ka par to būtu jālemj Iekšlietu ministrijai (IeM). Taču, izdzirdējis, ka IeM sabiedriskajā telpā paudusi viedokli, ka par to vajadzētu izlemt pašai VP, samulsa un piebilda: «Nu tad izlemsim rītdien.»

VP pārstāve Lita Jubele uz jautājumu par turpmāko rīcību vien īsi atbildēja, ka sīkāku informāciju sniegs tikai pēc Vitronic un VP vadību tikšanās, kas notiks šodien. VP Prevencijas pārvaldes Satiksmes uzraudzības biroja priekšniece Vineta Mistre Neatkarīgajai pirms kāda laika jau pauda viedokli, ka projekts nav virzījies uz priekšu tā, kā plānots, un tas, ka to uzticēts īstenot privātajam partnerim, nevis valstij pašai, nav bijis labākais radaru ieviešanas modelis. Diemžēl krīze likusi ieviest korekcijas sākotnējos plānos, bet,ja būtu zinājuši, ka viss notiks tā, rīkotos citādi.

IeM uz jautājumiem par iespējamo risinājumu vakar informāciju nesniedza, arī atsaucoties uz šodienas preses konferenci, ko sasauks pēc abu pušu tikšanās. Pirms tam gan iekšlietu ministra Riharda Kozlovska padomniece juridiskajos jautājumos Evika Siliņa Leta teikusi, ka, visticamāk, līgumu lauzīs, bet pirms tam tikšot rūpīgi izvērtēts, vai tas valstij neradīs kaitējumu. Pagaidām to vēl esot grūti prognozēt. Tā kā visas ierīces pieder Vitronic, pēc līguma laušanas valstij būs jāpieņem izdevīgākais lēmums: vai nu iekārtas atpirkt, vai rīkot jaunu iepirkumu konkursu. Līdz šim uzņēmums neesot sniedzis argumentētus priekšlikumus situācijas risināšanai.

SIA Vitronic preses sekretāre Antra Gaile uzsvēra, ka pašlaik ne no IeM, ne VP nav atsūtīta nekāda informācija par līguma laušanu. Viņa apliecināja, ka uzņēmums 24. maijā no VP priekšnieka I. Ķuža saņēmis otro brīdinājuma vēstuli, kas turpināja janvārī uzsākto līguma laušanas procedūru un kurā bija noteikts divu mēnešu termiņš trūkumu novēršanai un līgumsaistību izpildei. «Tās ir pasūtītāja tiesības lauzt līgumu, jo nav izdevies realizēt projektu noteiktajos termiņos. Lai VP lemj, kā rīkoties tālāk,» teica A Gaile, pieļaujot, ka viss netiks nocirsts kā ar nazi un vēl notiks abu pušu pārrunas. Visticamāk, ka pēc 24. jūlija Vitronic tiks dotas vēl 20 dienas paskaidrojuma sniegšanai un iespējamo risinājumu piedāvāšanai. Komersants esot apņēmības pilns sniegt argumentētu situācijas izvērtējumu un piedāvāt risinājumus, taču, kādi tie varētu būt, A. Gaile nezināja teikt – viņa par tiem neesot informēta. Taču, ja šie ierosinājumi VP būšot pieņemami, tad Vitronic dos vēl mēnesi, lai tos īstenotu.

Attiecībā uz kavēšanās iemesliem – tie joprojām esot tie paši, apstiprina uzņēmuma preses sekretāre. Pirmkārt, liga ar kredītiestādes Krājbanka maksātnespēju, kas apgrūtinājusi pašu projekta sākumu, jo uzņēmumam bija šā finansētāja vietā jāmeklē cits. Otrkārt, grūtības ar stacionāro radaru saskaņošanu, jo privātīpašnieki nereti nevēlas uz savas zemes šādas iekārtas. Lai atrastu jaunu vietu, nākoties patērēt pat vairākus mēnešus. Tomēr darbi ne brīdi neesot apstājušies, piecās vietās esot uzstādīti betona pamati un tiek turpināta arī elektropieslēguma ierīkošana. Tāpat notiekot pārējo būvprojektu saskaņošana.

***

Viedokļi

Vai uzskatāt, ka fotoradaru uzstādīšana labvēlīgi ietekmējusi ceļu satiksmes drošību?

Uldis, autovadītājs:

– Varētu teikt, ka, pateicoties fotoradariem, autovadītāji brauc nedaudz mierīgāk un lēnāk, līdz ar to pieņemu, ka ceļu satiksmes negadījumu skaits ir samazinājies. Man sanāk tā, ka gandrīz katru dienu braucu pa vienu un to pašu maršrutu, tāpēc man jau ir zināms, kur atrodas fotoradari, bet zīme, kura norāda, ka tuvumā atrodas fotoradars, man kā cilvēkam, kas sēž pie stūres, ir grūti saredzama.

Oļegs, students:

– Es uzskatu, ka cilvēki ir kļuvuši disciplinētāki. Var redzēt, ka braucot nevalda haoss un autovadītāju starpā ir manāma cieņa. Zīme, kura norāda fotoradara atrašanās vietu, ir saredzama tikai tad, kad esmu tai pabraucis garām. Pagaidām vēl neesmu sodīts ne reizi. Nesen bija gadījums, kad pretī brauca ātrās palīdzības mašīna, pārsniedzot atļauto ātrumu, nofotografēja, sanāk, ka mūs abus, tagad gaidu, vai sodu piešķirs man. Pašlaik jau ir informācija, kur atrodas fotoradari kartē.

Daira:

– Man liekas, ka ceļu satiksmes negadījumu skaits ir samazinājies, taču neesmu pārliecināta, ka tam par iemeslu ir fotoradari. Pati mašīnu nevadu, taču, sēžot blakus autovadītājam, biežākās sūdzības ir par to, kur atrodas radari. Tāda sajūta, ka dažreiz viņi ir izvietoti neloģiskās un nevajadzīgās vietās. Sūdzības no draugiem par piešķirtajiem sodiem, kuri ir tā kā pelnīti, neesmu dzirdējusi. Parasti apzinās, ka ātrums nav jāpārsniedz, un, ja nejauši sanāk, tad sods ir atbilstošs.

Avots: nra.lv /Aisma ORUPE, Elza SERŽANTE