Viktors Valainis: Vienā brīdī metodes, ar kādām cīnās pret Aivaru Lembergu, var pavērsties pret jebkuru Latvijas iedzīvotāju

Tieslietu ministram, kurš nemitīgi cenšas ietekmēt tiesu varu un piespiest Tieslietu ministrijas (TM) ierēdņus Saeimā aizstāvēt apšaubāmus un antidemokrātiskus likumprojektus, jau sen bija jābūt atstādinātam no ministra amata, “Neatkarīgajai” pauda Saeimas deputāts un Latvijas lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis (ZZS).
Kā zināms, nesen fiasko piedzīvoja Jāņa Bordāna (JKP) vadītās Tieslietu ministrijas mēģinājums Pašvaldību likumā iekļaut nevainīguma prezumpciju izsmejošas normas, kas liegtu par pašvaldības domes priekšsēdētāju ievēlēt deputātu, kuram kriminālprocesā piemērots drošības līdzeklis. Skaidri bija redzams, ka ministrijas piedāvātie likuma grozījumi domāti nevienam citam kā tikai un vienīgi Aivaram Lembergam.
Tieši Viktora Valaiņa viedokli, kas panāca, ka no Pašvaldību likuma grozījumiem tika svītrots tieslietu ministra Jāņa Bordāna lolotais kārtējais “antilemberga likums”, atbalstīja gan pašvaldību speciālisti, gan tiesībsargs Juris Jansons.
Valainis kolēģus brīdināja, ka neklājas pieņemt likumus vienai personai un centrālajai varai neklājas jaukties pašvaldības vadītāja izvēlē: “Tiesībsarga atzinums ļoti skaidri parāda to, ka šī norma ir, maigi sakot, politiski motivēta. Dzirdot to, kā Tieslietu ministrija šo normu skaidro, man arvien vairāk nostiprinās viedoklis, ka šī ir vienam cilvēkam – Aivaram Lembergam – domāta norma un šis ir politiskās cīņas elements, kuru Tieslietu ministrija cenšas politiski motivēti iestrādāt likumā, lai tādējādi cīnītos ar saviem politiskajiem konkurentiem. Tas nebūtu pareizi, ja mēs šādā veidā kārtotu politiskās attiecības. Es šādu pieeju nevaru atbalstīt, tāpēc arī esmu iesniedzis šo priekšlikumu un aicinu kolēģus to arī atbalstīt. Redzam, ka Tieslietu ministrija nekādi nespēja atbildēt uz tiesībsarga paustajiem argumentiem, nedz arī uz Saeimas Juridiskā biroja paustajiem argumentiem. Jābūt atklātiem. Šobrīd nekas vairāk kā tikai vienīgi cīņa par viena konkrēta cilvēka varēšanu vai nevarēšanu kandidēt, turklāt vēl šis cilvēks šobrīd atrodas ieslodzījuma vietā. Vienam cilvēkam taisīt šādu normu, maigi sakot, ir nepieņemami, vēl jo vairāk, ja paraugāmies uz vēlēšanu rezultātiem Ventspils pilsētā. Tur iedzīvotāji ir skaidri pauduši savu attieksmi par šo situāciju, un viņiem nav bijuši iebildumi par to, kā šī dome ir strādājusi un kādi mērķi ir izvirzīti. Iedzīvotāji to ir atbalstījuši. Šobrīd mēs gribam jaukties no augšas tajā, kā paši iedzīvotāji vēlas pārvaldīt savu pilsētu.”
Savukārt “Neatkarīgajai” Valainis norādīja, ka “katram Latvijas iedzīvotājam ir jāsaprot – vienā brīdī metodes, ar kādām cīnās pret Aivaru Lembergu, var pavērsties pret jebkuru citu iedzīvotāju. Normāli politikā cīnās par idejām, kuras iedzīvotāji novērtē, ejot uz vēlēšanām. Šeit ir tā, ka, ja neizdodas uzvarēt godīgā demokrātisko vēlēšanu ceļā, tad izvēlas šo bērnišķīgo ceļu, visiem rādot – re, kur man rokā ir vara, un tagad es tev ieriebšu.”
Vaicāts, par ko liecina tas, ka tieši TM, kurai jārūpējas par tiesiskumu, sūta uz Saeimu antidemokrātiskos un antikonstitucionālos likumprojektus, Valainis skaidroja: “Tas liecina par to, ka ministrs ietekmē ierēdņus. Man ir nācies sadarboties ar šiem ierēdņiem, kuri nāk ar šīm idejām. Redzu, ka viņi to dara piespiedu kārtā. Ministrs un ministrijas vadība viņiem liek to darīt un atrod veidus, kā piespiest nākt ar šādām idejām, ko normālos apstākļos viņi nekad nedarītu. Mums vēsturē jau ir bijuši piemēri, kad ministrs ar apšaubāmu izpratni par lietām stumj cauri apšaubāmu politiku, kura pēc tam jālabo nākamajiem Saeimas sasaukumiem. Tas, ka minētais notiek tieši tieslietu jomā, nekādu godu demokrātiskai valstij nedara. Normālos apstākļos šādam ministram būtu jau sen jābūt no ministra amata atstādinātam. Ja Eiropas Savienībā tiek dažādi aprunāta Polija, ka tur tiek ietekmēta tiesu vara, tad Latvijā tas patiešām reāli notiek. No Bordāna vismaz reizi divos mēnešos redzam rīcību, kura absolūti neatbilst tieslietu ministra postenim.”
Pēc deputātā sacītā, arī premjers Krišjānis Kariņš izliekas šādu rīcību neredzam: “Valdības vadītājam vajadzēja ik reizi iejaukties un reaģēt brīžos, kad tieslietu ministrs ietekmē šīs neatkarīgās institūcijas. Viennozīmīgi, tieslietu ministrs ar paziņojumiem par tiesu spriedumiem politiski ietekmē tiesu varu. Arī man šāda attieksme nav pieņemama. Bet tāda ir šī koalīcija, kura jau sākusi strādāt diktatūras režīmā. Diktatori jau parasti saka, ka nav citas varas alternatīvas – viņi ir tie vienīgie un īpašie. Šī koalīcija tieši tāpat kā diktators staigā apkārt un stāsta, ka nav citas alternatīvas. To viņi dara, lai tikai noturētos pie saviem amatiem. Šajā koalīcijā pat tad, ja kāds nāk klajā ar aplamu ideju, pārējie to atbalsta, lai tikai saglabātu paši savus amatus. Šī koalīcija reti kad ieklausās saprāta balsī. Taču labā ziņa ir tāda, ka šim veidojumam ir atlicis būt mazāk nekā gadu.”
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Ministru prezidents A. Kulbergs NATO ģenerālsekretāram apliecina Latvijas gatavību sargāt NATO ārējo robežu
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 17. jūnijā, NATO galvenajā mītnē Briselē, Beļģijā, tikās ar NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti (Mark Rutte), lai pārrunātu alianses drošības...
Lasīt tālākSaeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere, ceturtdien, 11. jūnijā, lēma komisijas deputāti. “Vadot komisiju, savu darbu veltīšu cilvēktiesību...
Lasīt tālākValsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākDarbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākValsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālāk