• Tweet

Zemkopības ministrija zivju produkcijas ražošanas veicināšanā ieguldīs trīs miljonus eiro, tajā pašā laikā Veselības ministrija aizliegusi šo produkciju iepirkt izglītības un medicīnas iestādēm, kā arī sociālās aprūpes centriem, vēsta LTV raidījums “De facto”.

No nākamā gada 1.janvāra uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem” kļūs vēl stingrāki. Starp papildinājumiem ir arī aizliegums izglītības, ārstniecības un sociālās aprūpes iestāžu pagatavotajās maltītēs iekļaut “apstrādātus zvejniecības produktus”.

Raidījuma “De facto” aptaujāto ekspertu viedoklis atšķiras par to, vai, piemēram, zivs fileja ir “apstrādāts zvejniecības produkts”. Līdz ar to tas varētu nozīmēt, ka šajās iestādēs zivis vairs nebūs pieejamas. Taču to trūkumu visvairāk varētu izjust bērnunamos un pansionātos dzīvojošie, kuriem nav iespēju ēst ārpus iestādēm.

“Tas mērķis bija ēdināt bērnus ar zivīm, ar svaigām zivīm, bet neēdināt ar pārstrādātām zivīm – ar krabju nūjiņām, ar zivju konserviem, ar zivju pirkstiņiem, ar industriāli pārstrādātām zivīm. Ja strīds ir par to, ka zivju fileja jau ir pārstrādāta zivs, tad mūsu izpratnē tā nav pārstrādāta zivs. Jāsaka, ka šo formulējumu mums iedeva Zemkopības ministrija,” stāsta veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS).

Līdzās šo noteikumu grozījumu apstiprināšanai valdībā atklājās vēl kāda pretruna. Zemkopības ministrija paziņoja par trīs miljonu eiro finansējuma piešķiršanu uzņēmējiem, lai veicinātu zvejniecības produktu pārstrādi tepat Latvijā. Tas ir veids, kā atbalstīt ražotājus saistībā ar Krievijas aizliegumu sagatavotu un konservētu zivju produktu importam no Latvijas. Tagad apstrādāto zvejniecību produktu noiets apstājies ne tikai Krievijā, bet ar valdības lēmumu tos piegādāt nedrīkstēs arī izglītības un aprūpes iestāžu ēdnīcām, tādā veidā ierobežojot noieta tirgu, kurā paši naudu ieguldīs.

“Tas neietekmē, jo šī skolu apgādes daļa nav tik liela. Šis atbalsts, šī nauda, kas tiek piešķirta, ir vairāk domāta eksporta tirgus konkurencei, lai šī zivju nozare būtu konkurētspējīgāka eksporta tirgos, kas sastāda 90 procentus no visu apstrādāto zvejniecības produktu klāsta. Līdz ar to nebūs pārāk liela ietekme uz to, ka nevarēs piegādāt šos apstrādātos produktus izglītības iestādēm,” norāda Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta direktora vietniece Dace Ugare.

Raidījums gan norāda, ka tomēr joprojām nav skaidrs, vai jebkādas zivis maz nonāks skolēnu pusdienu šķīvjos. Vēl pavasarī Zemkopības ministrija piedāvāja neveselīgās pārtikas izskaušanai plašāku paskaidrojumu. “De facto” rīcībā esošie dokumenti apstiprina, ka tā iepriekš norādīja uz iespējamām pretrunām, aizliedzot piegādāt “apstrādātus zvejniecības produktus”.

“Apstrādāti zvejniecības produkti” atbilstoši pārtikas tiesību aktu normām var radīt piemērošanas interpretācijas, piemēram, primārās ražošanas ietvaros ķidāšana, spuru nogriešana, sasaldēšana un iesaiņošana ir apstrādes darbības, tāpat fileja ir produkts, ko iegūst zvejniecības produktu apstrādes rezultātā. Arī svaigu zvejniecības produktu atdzesēšana ir uzskatāma kā produktu apstrāde,” rakstīts Zemkopības ministrijas vēstulē Veselības ministrijai.

Lai arī Zemkopības ministrijā noliedz, ka pretruna joprojām pastāv un zivs filejas piegādāt drīkstēs, “De facto” aptaujātie nozarē strādājošie joprojām tam nepiekrīt. Tas savukārt rada risku, ka ēdinātāji izvairīsies no zivju produkcijas piedāvāšanas izsludinātajos iepirkumu konkursos.

“Daudz pēdējās nedēļās runāju ar saviem klientiem un kolēģiem, ir divi viedokļi – vai nu tā ir vienkārši neapdomība, šo punktu ieliekot iekšā, vai arī tā ir kāda zivsaimniecības uzņēmuma, kas ved svaigas zivis, lobēšana tiešā veidā, jo ēdināšanas nozarē svaigas zivs noieta nav kā tāda,” uzsver ēdināšanas organizēšanas datorprogrammas izveidotājs Guntis Niedra.

Līdz pretrunīgā aizlieguma spēkā stāšanās mirklim ir vēl daži mēneši, kuros atbildīgajai ministrijai ir iespēja terminu mainīt. Tāpat labot to, lai novērstu situāciju, kurā viena ministrija zvejas produktu pievienotās vērtības palielināšanai atvēl miljonus, bet otra zivrūpniekus no tirgus izslēdz.