Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājās par 7,9 %
2021. gada decembrī, salīdzinot ar 2020. gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 7,9 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2021. gada decembrī, salīdzinot ar 2020. gada decembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, apģērbam un apaviem, mājokļa iekārtai, kā arī dažādu preču un pakalpojumu grupā.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 7,2 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+18,3 %). Cenas pieauga sieram un biezpienam (+12,3 %), pienam (+18,8 %), piena produktiem (+12,8 %), jogurtam (+17,0 %), olām (+2,9 %). Dārgāka bija maize (+8,0 %), milti un citi graudaugi (+29,3 %), konditorejas izstrādājumi (+3,8 %), makaronu izstrādājumi (+12,7 %), rīsi (+12,9 %). Cenas palielinājās kartupeļiem (+38,9 %), augu eļļai (+26,5 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+2,9 %), saldējumam (+10,6 %), sviestam (+13,3 %). Sadārdzinājās arī ievārījumi un medus (+10,4 %), mājputnu gaļa (+2,2 %), olīveļļa (+10,1 %), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+4,8 %), mērces un garšvielu piedevas (+9,0 %), kā arī margarīns (+14,7 %). Savukārt lētāka bija cūkgaļa (-10,9 %) un šokolāde (-1,0 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis pieauga par 2,9 %. Gada laikā alkoholisko dzērienu cenas pieauga par 2,4 %, tai skaitā sadārdzinoties stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, alum un vīnam. Tabakas izstrādājumiem cenas palielinājās par 3,8 %. Cenu pieaugumu gada laikā ietekmēja arī akcīzes nodokļa pieaugums alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai no 2021. gada 1. marta.
Apģērbu un apavu grupā cenas pieauga par 3,8 %. Apģērbu cenas pieauga vidēji par 3,1 %, bet apavu cenas – par 5,7 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 16,0 %, ko noteica vairāku komunālo pakalpojumu sadārdzinājums. Gada laikā būtiskākais cenu kāpums bija elektroenerģijai, siltumenerģijai, kā arī dabasgāzei. Cenas pieauga cietajam kurināmajam, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumiem, materiāliem mājokļa uzturēšanai un remontam, mājokļa īrei, atkritumu savākšanai, mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumiem, kā arī ūdensapgādei.
Mājokļa iekārtas grupā cenas pieauga vidēji par 4,9 %, galvenokārt sadārdzinoties mājokļa mēbelēm, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, kā arī mājsaimniecības tekstilizstrādājumiem.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas gada laikā palielinājās par 14,8 %, ko noteica degvielas cenu pieaugums par 30,3 %. Dīzeļdegviela sadārdzinājās par 29,4 %, benzīns – par 28,9 %, bet auto gāze – par 45,9 %. Cenu līmenis pieauga automašīnām, personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, kā arī rezerves daļām un piederumiem personiskajiem transportlīdzekļiem.
Ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi sadārdzinājās par 4,0 %. Dārgāki bija ziedi, atpūtas un sporta pakalpojumi, televīzijas abonēšanas maksa, barība lolojumdzīvniekiem, rotaļlietas, kā arī žurnāli.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas pieauga vidēji par 4,0 %, galvenokārt sadārdzinoties frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumiem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, kā arī autotransportlīdzekļu apdrošināšanai.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija ēdināšanas pakalpojumiem, zobārstniecības pakalpojumiem, telekomunikāciju pakalpojumiem, ārstu speciālistu pakalpojumiem un viesnīcu pakalpojumiem. Savukārt cenas samazinājās farmaceitiskajiem produktiem.
Vidējais patēriņa cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 0,4 %
2021. gada decembrī, salīdzinot ar 2021. gada novembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,4 %. Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, apģērbiem un apaviem, dažādu preču un pakalpojumu grupā.
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,5 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu grupā bija maizei (+4,0 %), miltiem un citiem graudaugiem (+6,8 %). Cenas pieauga sieram un biezpienam (+3,7 %), piena produktiem (+3,2 %), svaigiem dārzeņiem (+2,0 %), pienam (+2,5 %). Galvenokārt noslēdzoties akcijām, cenas pieauga augļu un dārzeņu sulām (+6,5 %), mājputnu gaļai (+1,9 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+1,0 %), ievārījumam un medum (+6,2 %), sviestam (+4,1 %), svaigām vai atdzesētām zivīm (+5,6 %). Vidējais cenu līmenis samazinājās svaigiem augļiem (-1,8 %), kartupeļiem (- 5,1 %), cūkgaļai (-2,4 %) un olām (-2,3 %).
Apģērbu un apavu grupā cenas samazinājās par 1,3 %. Galvenokārt akciju ietekmē vidējais cenu līmenis apģērbiem kritās par 0,9 % un apaviem par 2,7 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 1,6 %, ko būtiski ietekmēja elektroenerģijas cenu pieaugums. Dārgāks bija cietais kurināmais un siltumenerģija.
Ar transportu saistītās preces un pakalpojumi kļuva lētāki par 1,0 %, ko noteica degvielas cenu kritums par 3,5 %. Dīzeļdegvielas cenas samazinājās par 5,0 %, benzīna – par 2,5 %, bet auto gāzes cenas pieauga par 2,1 %. Cenu līmenis pieauga pasažieru aviopārvadājumiem un lietotām automašīnām.
Ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem cenas palielinājās vidēji par 0,4 %, ko ietekmēja cenu kāpums ziediem, kancelejas precēm un zīmēšanas piederumiem, kā arī televīzijas abonēšanas maksai. Akciju ietekmē lētākas kļuva rotaļlietas un barība lolojumdzīvniekiem.
Restorānu un viesnīcu pakalpojumu grupā vidējais cenu līmenis palielinājās par 0,4 %, ko ietekmēja cenu kāpums viesnīcu pakalpojumiem un ēdināšanas pakalpojumiem.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas samazinājās vidēji par 1,4 %, ko lielākoties ietekmēja akcijas personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem. Dārgāka kļuva autotransportlīdzekļu apdrošināšana.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, savukārt cenas samazinājās farmaceitiskajiem produktiem un neelektriskiem virtuves piederumiem un priekšmetiem.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk