Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājās par 7,4 %

2022. gada janvārī, salīdzinot ar 2021. gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 7,4 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022. gada janvārī, salīdzinot ar 2021. gada janvāri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, mājokļa iekārtai, apģērbam un apaviem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, kā arī veselības aprūpei.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 8,8 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+20,1 %). Cenas pieauga sieram un biezpienam (+13,6 %), piena produktiem (+14,8 %), pienam (+10,7 %), jogurtam (+15,3 %). Dārgāki bija milti un citi graudaugi (+32,3 %), maize (+7,5 %), konditorejas izstrādājumi (+5,7 %), makaronu izstrādājumi (+13,4 %), rīsi (+18,7 %), brokastu pārslas (+11,4 %). Cenas palielinājās kartupeļiem (+60,1 %), augu eļļai (+27,3 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+3,5 %), mājputnu gaļai (+5,8 %), saldējumam (+11,7 %), sviestam (+14,5 %). Sadārdzinājās arī ievārījums un medus (+11,2 %), svaigi augļi (+2,3 %), kafija (+2,4 %), svaigas vai atdzesētas zivis (+10,4 %), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+6,3 %), mērces un garšvielu piedevas (+11,3 %), margarīns (+18,4 %), kā arī atspirdzinošie dzērieni (+6,9 %). Savukārt lētāka bija cūkgaļa (-2,2 %).
Apģērbu un apavu grupā cenas pieauga par 5,6 %. Apģērbu cenas pieauga vidēji par 4,6 %, bet apavu cenas – par 8,6 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 10,1 %. Gada laikā būtiskākais cenu kāpums bija siltumenerģijai, kā arī dabasgāzei. Cenas pieauga cietajam kurināmajam, atkritumu savākšanai, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumiem, materiāliem mājokļa uzturēšanai un remontam, mājokļa īrei, kanalizācijas pakalpojumiem, mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumiem, kā arī ūdensapgādei.
Mājokļa iekārtas grupā cenas pieauga vidēji par 7,2 %, galvenokārt sadārdzinoties mājokļa mēbelēm, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, mājsaimniecības ierīcēm, mājokļa uzkopšanas un mājsaimniecības pakalpojumiem, kā arī neelektriskiem virtuves piederumiem un priekšmetiem.
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 3,7 %. Vidējais cenu līmenis pieauga zobārstniecības pakalpojumiem, ārstu speciālistu pakalpojumiem un farmaceitiskajiem produktiem.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas palielinājās par 13,7 %, ko noteica degvielas cenu pieaugums par 26,3 %. Dīzeļdegviela sadārdzinājās par 24,6 %, benzīns – par 25,7 %, bet auto gāze – par 44,2 %. Cenu līmenis pieauga automašīnām, rezerves daļām un piederumiem personiskajiem transportlīdzekļiem, kā arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam.
Ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi sadārdzinājās par 3,5 %. Dārgāki bija atpūtas un sporta pakalpojumi, ziedi, televīzijas abonēšanas maksa un barība lolojumdzīvniekiem. Savukārt lētākas bija grāmatas.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas pieauga vidēji par 4,7 %, ko galvenokārt veidoja cenu pieaugums personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem. Sadārdzinājās frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumi, kā arī autotransportlīdzekļu apdrošināšana.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija ēdināšanas pakalpojumiem, tabakas izstrādājumiem, alkoholiskajiem dzērieniem, telekomunikāciju pakalpojumiem, viesnīcu pakalpojumiem. Savukārt vidējais cenu līmenis samazinājās pirmsskolas izglītībai.
Vidējais patēriņa cenu līmenis mēneša laikā saglabājās nemainīgs
2022. gada janvārī, salīdzinot ar 2021. gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis saglabājās nemainīgs. Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, mājokļa iekārtai, veselības aprūpei, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, apģērbam un apaviem.
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,9 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu grupā bija svaigiem augļiem (+9,9 %) un svaigiem dārzeņiem (+4,5 %). Cenas pieauga kartupeļiem (+11,9 %), miltiem un citiem graudaugiem (+6,5 %), kā arī cūkgaļai (+2,2 %). Galvenokārt noslēdzoties akcijām, cenas kāpa konditorejas izstrādājumiem (+2,0 %), šokolādei (+5,1 %), skābajām krējumam (+4,0 %), brokastu pārslām (+8,3 %). Dārgāki kļuva atspirdzinošie dzērieni (+5,8 %), ko ietekmēja akciju noslēgumi un akcīzes nodokļa pieaugums no 1. janvāra atspirdzinošajiem dzērieniem ar 8 gramiem vai vairāk cukura 100 mililitros. Akciju ietekmē vidējais cenu līmenis samazinājās pienam (-2,8 %), olām (-3,3 %) un biezpienam (-3,3 %).
Apģērbu un apavu grupā cenas samazinājās par 3,4 %. Atlaižu un izpārdošanu ietekmē vidējais cenu līmenis apģērbiem kritās par 3,6 % un apaviem par 3,3 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis samazinājās par 4,3 %. Balstoties uz energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumu, no 1. janvāra tika atcelta obligātā iepirkuma un jaudas komponente (OIK) un pārvaldes un sadales sistēmu pakalpojumu maksa, kā rezultātā mājsaimniecībām lētāka kļuva elektroenerģija. Daļai iedzīvotāju tika piemēroti maksas atvieglojumi dabasgāzei, tomēr ņemot vērā, ka atvieglojumi tika piešķirti tikai divām patērētāju grupām, vienai no kurām maksimālā kompensācija tika paredzēta 75 % apjomā no pieauguma, vidējais cenu līmenis kāpa par 31,9 %. Dārgāka kļuva arī siltumenerģija (+2,9 %). Atkritumu savākšanas pakalpojumiem dabas resursu nodokļa un tarifu pieauguma ietekmē cenas kāpa vidēji par 17,0 %. Dārgāks bija cietais kurināmais, kanalizācijas pakalpojumi un materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam.
Mājokļa iekārtas grupā cenas pieauga vidēji par 2,8 %. Noslēdzoties akcijām, sadārdzinājās mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļi, neelektriskie virtuves piederumi un priekšmeti, ka arī trauki.
Veselības aprūpes grupā cenas palielinājās vidēji par 1,2 %. Dārgāki bija farmaceitiskie produkti un zobārstniecības pakalpojumi.
Ar transportu saistītās preces un pakalpojumi kļuva dārgāki par 0,5 %, ko noteica degvielas cenu kāpums par 1,5 %. Dīzeļdegvielas cenas palielinājās par 1,9 %, benzīna – par 1,3 %, bet auto gāzes vidējais cenu līmenis saglabājās nemainīgs. Cenas pieauga arī automašīnām, savukārt lētāki bija pasažieru aviopārvadājumi.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas pieauga vidēji par 3,2 %, ko lielākoties ietekmēja akciju noslēgumi personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem. Dārgāka kļuva autotransportlīdzekļu apdrošināšana, apbedīšanas pakalpojumi un finanšu pakalpojumi.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija ēdināšanas pakalpojumiem, rotaļlietām, barībai lolojumdzīvniekiem, savukārt cenas samazinājās pirmsskolas izglītībai, grāmatām (kam no 2022. gada 1. janvāra tika samazināta PVN likme no 12 % uz 5 %) un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.
Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2022. gada janvārī bija par 16,8 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 15,5 %, bet pakalpojumiem – par 19,4 %.
Informāciju par patēriņa cenu pārmaiņām 2022. gada februārī paziņos 8. martā.
Vēl par tēmu:
Sociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākKabatas nauda skolēnam: cik dot, cik bieži un par ko ļaut lemt pašam
Jaunā mācību gada sākums bērniem nozīmē atgriešanos pie ierastās ikdienas un lielāku patstāvību. Ceļš uz skolu un pulciņiem, pusdienas, ārpus skolas izklaides vai nelieli pirkumi kopā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākNeraugoties uz pārtikas cenu kritumu, augustā inflāciju veicināja dārgāka degviela
Augustā cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica straujš degvielas cenu kāpums, savukārt tā ietekmi daļēji mazināja sezonālais pārtikas, kā arī apģērbu un apavu cenu kritums. Saskaņā...
Lasīt tālākTautsaimniecības komisija: krīzes brīdī neviens novads nedrīkst palikt bez pieejas degvielai
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 8. septembrī, turpināja analizēt augusta vētrā izgaismotās problēmas. Deputātu uzmanības centrā bija degvielas...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākKP: lielākie pārtikas mazumtirgotāji PVN likmes samazinājumu patērētājiem pārsvarā nodevuši pilnā apmērā
Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pilotprojektu un pārtikas produktu uzcenojumu”, kas uzsākta 28.05.2026., vērtē samazinātās...
Lasīt tālākMēneša laikā degvielas cenas pieauga par 8,8%
2026. gada augustā, salīdzinot ar 2026. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis degvielai pieauga par 8,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskākā ietekme uz degvielas...
Lasīt tālākSatiksmes ministrija: sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai tiks novirzīti papildu 9,8 milj. eiro
Piektdien, 4. septembrī, Satiksmes ministrija iesniedza pieprasījumu par papildu nepieciešamajiem 9,8 miljoniem eiro sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas nepārtrauktībai. Finansējums...
Lasīt tālāk