• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
11/02/2019, Kategorija: Ekonomika

2019. gada janvārī, salīdzinot ar 2018. gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,0 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 3,0 % un pakalpojumiem – par 3,2 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada janvārī bija par 6,9 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 5,6 %, bet pakalpojumiem – par 10,2 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada janvārī, salīdzinot ar 2018. gada janvāri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, atpūtas un kultūras grupai, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 1,4 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+11,0 %). Gada laikā cenas pieauga arī svaigiem dārzeņiem (+7,6 %), augļu un dārzeņu sulām (+9,7 %), kartupeļiem (+14,6 %), miltiem un citiem graudaugiem (+6,0 %), žāvētiem augļiem un riekstiem (+9,0 %), liellopu gaļai (+10,4 %), šokolādei (+2,8 %), sviestam (+3,5 %). Savukārt lētāki kļuva svaigi augļi (-2,9 %), kā arī, gada laikā samazinoties cenām pasaules tirgos, kafija (-3,7 %) un cukurs (-10,2 %). Cenu kritums bija žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (-1,5 %), olām (-4,9 %), mājputnu gaļai (-2,1 %), pienam (-3,1 %).

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis palielinājās par 7,8 %. Alkoholisko dzērienu cenas pieauga par 6,6 %, sadārdzinoties alum un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Tabakas izstrādājumu cenas kāpa vidēji par 9,9 %.

Gada laikā ar mājokli saistītās preces un pakalpojumi sadārdzinājās par 7,0 %. Dārgāka kļuva elektroenerģija, dabasgāze, cietais kurināmais, ūdensapgāde, atkritumu savākšana, mājokļa īres maksa, siltumenerģija, mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi, kanalizācijas pakalpojumi.

Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 2,4 %, ko galvenokārt veidoja cenu kāpums zobārstniecības pakalpojumiem. Dārgāki kļuva arī ārstu speciālistu pakalpojumi un farmaceitiskie produkti.

Atpūtas un kultūras grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,5 %. Dārgāka kļuva televīzijas abonēšanas maksa, barība lolojumdzīvniekiem, ziedi.

Restorānu un viesnīcu pakalpojumu vidējais cenu līmenis pieauga par 4,2 %. Cenu pieaugumu galvenokārt noteica ēdināšanas pakalpojumi, tai skaitā vidējais cenu līmenis palielinājās restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem par 4,6 %, ēdnīcu pakalpojumiem – par 4,4 % un ātrās ēdināšanas pakalpojumiem – par 3,8 %.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija dīzeļdegvielai, apģērbiem, telekomunikāciju pakalpojumiem, frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumiem, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, auto gāzei. Savukārt vidējais cenu līmenis samazinājās benzīnam un pasažieru aviopārvadājumiem.

Vidējais patēriņa cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 0,5 %

2019. gada janvārī, salīdzinot ar 2018. gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,5 %. Precēm cenas pieauga par 0,5 % un pakalpojumiem – par 0,3 %. Lielākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, kā arī cenu kritumam apģērbam un apaviem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis pieauga par 0,7 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem augļiem (+5,6 %), svaigiem dārzeņiem (+2,7 %), maizei (+2,6 %), šokolādei (+4,6 %), svaigām vai atdzesētām zivīm (+6,9 %), cukuram (+3,1 %), sviestam (+2,2 %). Savukārt lētāks bija piens (-2,7 %), jogurts (-1,8 %), kafija (-1,0 %) un olas (-1,2 %).

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis palielinājās par 3,0 %. Alkoholisko dzērienu cenas pieauga par 2,2 %. Tabakas izstrādājumu cenas palielinājās vidēji par 4,2 %.

Atlaižu un izpārdošanu ietekmē apģērbiem cenas samazinājās par 8,9 %, bet apaviem par 6,4 %.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis pieauga par 3,4 %. Pieaugot elektroenerģijas komponentes cenai, elektroenerģija sadārdzinājās vidēji par 10,7 %. Izmaiņas skārušas arī dabasgāzes patērētājus, kuriem no 1. janvāra stājas spēkā jaunie sadales sistēmas tarifi dabasgāzei, kas paredz fiksēto un mainīgo maksājuma daļu, kā rezultātā dabasgāze mājsaimniecībām kļuva vidēji par 10,4 % dārgāka. Atkritumu savākšanas pakalpojumiem dabas resursu nodokļa pieauguma ietekmē cenas pieauga par 14,2 %, mājokļu apsaimniekošanas pakalpojumi sadārdzinājās par 2,1 %.

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 2,2 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kritums degvielai par 2,8 %, tai skaitā dīzeļdegvielai – par 3,0 % un benzīnam – par 2,9 %. Lētāki kļuva pasažieru aviopārvadājumi, savukārt cenas palielinājās personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam.

Vidējā cenu līmeņa kāpumu dažādu preču un pakalpojumu grupā, noslēdzoties akcijām, ietekmēja personīgās higiēnas preces un skaistumkopšanas līdzekļi (+4,4 %).

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais sadārdzinājums bija mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, zobārstniecības pakalpojumiem, barībai lolojumdzīvniekiem, televīzijas abonēšanas maksai, ēdināšanas pakalpojumiem. Savukārt vidējais cenu līmenis samazinājās kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem.

Foto: Pexels

919 skatījumi




Video

Zemākais algas nodokļu plaisas īpatsvars kopš 2020. gada

16/06/2025

Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais algas nodokļu – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) – plaisas novērtējums...

Lasīt tālāk
Video

Saeima pieņem likuma grozījumus latviešu valodas lietojuma stiprināšanai kredītiestādēs

13/06/2025

Saeima ceturtdien, 12.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, lai stiprinātu valsts valodas lietojumu kredītiestādēs. “Kredītiestādēs darba valodai...

Lasīt tālāk
Video

Pētījums: Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024. gadā turpinājis mazināties

12/06/2025

Atbilstoši jaunākajiem Rīgas Ekonomikas augstskolas – Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” datiem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024....

Lasīt tālāk
Video

FM: degvielas cenas uz brīdi piebremzē inflācijas kāpumu

10/06/2025

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā maijā ir kļuvis nedaudz lēnāks – pret iepriekšējo mēnesi cenas ir samazinājušās par 0,1%, bet pieaugums pret pērnā gada attiecīgo mēnesi sarucis līdz...

Lasīt tālāk
Video

Valsts pārvaldes komisija galīgajam lasījumam atbalsta principu “parāds seko dzīvoklim”

03/06/2025

Par dzīvokļa parādiem atbildīgs būs tā jaunais īpašnieks, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā otrdien, 3. jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Dzīvokļa...

Lasīt tālāk
Video

Vidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1757 eiro

30/05/2025

2025. gada 1. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1757 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati (vidējās algas aprēķins veikts pēc darba dienu un sezonāli...

Lasīt tālāk
Video

Budžeta komisija: arī mikrouzņēmumiem paredzēta atvieglota PVN piemērošana

29/05/2025

Arī mikrouzņēmumi varēs izmantot atviegloto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu, paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā trešdien, 28. maijā, galīgajam lasījumam...

Lasīt tālāk
Video

Latvijas Banka: Latvijas pārtikas cenu inflācija jārisina ar konkurences veicināšanas instrumentiem

29/05/2025

Šodien Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks tikās ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini un Konkurences padomes priekšsēdētāja p. i. Ievu Šmiti, lai iepazīstinātu ar Latvijas Bankas...

Lasīt tālāk
Video

Pētnieki: Dzīvojamo telpu īres likums veicinājis īres tirgus attīstību Latvijā

29/05/2025

Dzīvojamo telpu īres likums ir veicinājis īres tirgus attīstību Latvijā. Tas atzīts, veicot likuma ex-post ietekmes izvērtējumu. 29. maijā Valsts kanceleja sadarbībā ar Ekonomikas ministriju...

Lasīt tālāk
Video

Baltijas valstu ekonomikas ministri: aizsardzības jomas attīstīšana ir mūsu visu interesēs

27/05/2025

Šodienas sanāksmē Rīgā Baltijas valstu ekonomikas ministri vienojās, ka spēcīga investīciju vide ir izdevīga visām trim valstīm. Galvenās jomas ir stratēģiskās investīcijas, sadarbība...

Lasīt tālāk