Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājās par 3,0 %
2019. gada janvārī, salīdzinot ar 2018. gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,0 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 3,0 % un pakalpojumiem – par 3,2 %.
Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada janvārī bija par 6,9 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 5,6 %, bet pakalpojumiem – par 10,2 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada janvārī, salīdzinot ar 2018. gada janvāri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, atpūtas un kultūras grupai, veselības aprūpei.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 1,4 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+11,0 %). Gada laikā cenas pieauga arī svaigiem dārzeņiem (+7,6 %), augļu un dārzeņu sulām (+9,7 %), kartupeļiem (+14,6 %), miltiem un citiem graudaugiem (+6,0 %), žāvētiem augļiem un riekstiem (+9,0 %), liellopu gaļai (+10,4 %), šokolādei (+2,8 %), sviestam (+3,5 %). Savukārt lētāki kļuva svaigi augļi (-2,9 %), kā arī, gada laikā samazinoties cenām pasaules tirgos, kafija (-3,7 %) un cukurs (-10,2 %). Cenu kritums bija žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (-1,5 %), olām (-4,9 %), mājputnu gaļai (-2,1 %), pienam (-3,1 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis palielinājās par 7,8 %. Alkoholisko dzērienu cenas pieauga par 6,6 %, sadārdzinoties alum un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Tabakas izstrādājumu cenas kāpa vidēji par 9,9 %.
Gada laikā ar mājokli saistītās preces un pakalpojumi sadārdzinājās par 7,0 %. Dārgāka kļuva elektroenerģija, dabasgāze, cietais kurināmais, ūdensapgāde, atkritumu savākšana, mājokļa īres maksa, siltumenerģija, mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi, kanalizācijas pakalpojumi.
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 2,4 %, ko galvenokārt veidoja cenu kāpums zobārstniecības pakalpojumiem. Dārgāki kļuva arī ārstu speciālistu pakalpojumi un farmaceitiskie produkti.
Atpūtas un kultūras grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,5 %. Dārgāka kļuva televīzijas abonēšanas maksa, barība lolojumdzīvniekiem, ziedi.
Restorānu un viesnīcu pakalpojumu vidējais cenu līmenis pieauga par 4,2 %. Cenu pieaugumu galvenokārt noteica ēdināšanas pakalpojumi, tai skaitā vidējais cenu līmenis palielinājās restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem par 4,6 %, ēdnīcu pakalpojumiem – par 4,4 % un ātrās ēdināšanas pakalpojumiem – par 3,8 %.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija dīzeļdegvielai, apģērbiem, telekomunikāciju pakalpojumiem, frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumiem, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, auto gāzei. Savukārt vidējais cenu līmenis samazinājās benzīnam un pasažieru aviopārvadājumiem.
Vidējais patēriņa cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 0,5 %
2019. gada janvārī, salīdzinot ar 2018. gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,5 %. Precēm cenas pieauga par 0,5 % un pakalpojumiem – par 0,3 %. Lielākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, kā arī cenu kritumam apģērbam un apaviem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis pieauga par 0,7 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem augļiem (+5,6 %), svaigiem dārzeņiem (+2,7 %), maizei (+2,6 %), šokolādei (+4,6 %), svaigām vai atdzesētām zivīm (+6,9 %), cukuram (+3,1 %), sviestam (+2,2 %). Savukārt lētāks bija piens (-2,7 %), jogurts (-1,8 %), kafija (-1,0 %) un olas (-1,2 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis palielinājās par 3,0 %. Alkoholisko dzērienu cenas pieauga par 2,2 %. Tabakas izstrādājumu cenas palielinājās vidēji par 4,2 %.
Atlaižu un izpārdošanu ietekmē apģērbiem cenas samazinājās par 8,9 %, bet apaviem par 6,4 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis pieauga par 3,4 %. Pieaugot elektroenerģijas komponentes cenai, elektroenerģija sadārdzinājās vidēji par 10,7 %. Izmaiņas skārušas arī dabasgāzes patērētājus, kuriem no 1. janvāra stājas spēkā jaunie sadales sistēmas tarifi dabasgāzei, kas paredz fiksēto un mainīgo maksājuma daļu, kā rezultātā dabasgāze mājsaimniecībām kļuva vidēji par 10,4 % dārgāka. Atkritumu savākšanas pakalpojumiem dabas resursu nodokļa pieauguma ietekmē cenas pieauga par 14,2 %, mājokļu apsaimniekošanas pakalpojumi sadārdzinājās par 2,1 %.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 2,2 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kritums degvielai par 2,8 %, tai skaitā dīzeļdegvielai – par 3,0 % un benzīnam – par 2,9 %. Lētāki kļuva pasažieru aviopārvadājumi, savukārt cenas palielinājās personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam.
Vidējā cenu līmeņa kāpumu dažādu preču un pakalpojumu grupā, noslēdzoties akcijām, ietekmēja personīgās higiēnas preces un skaistumkopšanas līdzekļi (+4,4 %).
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais sadārdzinājums bija mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, zobārstniecības pakalpojumiem, barībai lolojumdzīvniekiem, televīzijas abonēšanas maksai, ēdināšanas pakalpojumiem. Savukārt vidējais cenu līmenis samazinājās kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem.
Foto: Pexels
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk