Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājās par 15,1 %

2023. gada aprīlī, salīdzinot ar 2022. gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 15,1 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa pieaugumu 2023. gada aprīlī, salīdzinot ar 2022. gada aprīli, bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (5,8 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (5,3 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (0,8 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (0,7 procentpunkti).
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 20,2 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+38,8 %), konditorejas izstrādājumiem (+23,3 %), miltiem un citiem graudaugiem (+15,9 %). Dārgāka bija žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+21,8 %), mājputnu gaļa (+20,0 %), gaļas izstrādājumi (+18,2 %). Cenas pieauga sieram un biezpienam (+15,9 %), olām (+28,0 %), piena produktiem (+12,0 %). Gada laikā cenas kāpa svaigiem dārzeņiem (+24,6 %), kafijai (+24,6 %), svaigiem augļiem (+14,4 %), cukuram (+63,9 %), saldējumam (+26,5 %) un šokolādei (+21,2 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis pieauga par 8,1 %. Alkoholisko dzērienu cenas kāpa par 8,3 %, sadārdzinoties alum, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un vīnam. Tabakas izstrādājumiem gada laikā cenas palielinājās vidēji par 7,8 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 35,8 %. Gada laikā būtiskākais cenu pieaugums bija siltumenerģijai (+60,2 %), elektroenerģijai (+56,2 %), dabasgāzei (+79,5 %) un cietajam kurināmajam (+26,0 %). Sadārdzinājās ūdensapgāde, kanalizācijas pakalpojumi, mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam, kā arī atkritumu savākšana.
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis kāpa par 10,0 %. Gada laikā dārgāki kļuva farmaceitiskie produkti, zobārstniecības pakalpojumi, ārstu speciālistu pakalpojumi.
Ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem cenas kāpa par 12,8 %, sadārdzinoties barībai lolojumdzīvniekiem, atpūtas un sporta pakalpojumiem, ziediem, televīzijas abonēšanas maksai, laikrakstiem un žurnāliem, personālajiem datoriem, kancelejas precēm un zīmēšanas piederumiem.
Restorānu un viesnīcu pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 15,8 %. Dārgāki bija ēdināšanas pakalpojumi, tai skaitā cenu kāpums bija restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem – par 13,6 %, ēdnīcu pakalpojumiem – par 18,8 % un ātrās ēdināšanas pakalpojumiem – par 18,1 %. Gada laikā sadārdzinājās arī viesnīcu pakalpojumi.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas palielinājās par 14,3 %, ko būtiski ietekmēja cenu kāpums personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem. Dārgāki bija frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumi, uzturēšanās izmaksas veco ļaužu pansionātos, autotransportlīdzekļu apdrošināšana.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija telekomunikāciju pakalpojumiem, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, apģērbiem, personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem. Savukārt degvielas cenas samazinājās par 10,8 %.
2023. gada aprīlī, salīdzinot ar 2023. gada martu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,3 %. Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija apģērbam un apaviem (+0,4 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,1 procentpunkts), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts).
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,4 %. Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga kafijai (+3,1 %), konditorejas izstrādājumiem (+1,9 %), maizei (+0,9 %), pienam (+1,4 %), sālim un garšvielām (+6,4 %). Dārgāka bija arī cūkgaļa (+1,3 %), olīveļļa (+6,3 %), makaronu izstrādājumi (+3,6 %), gaļas izstrādājumi (+1,5 %). Savukārt lētāki bija svaigi dārzeņi (-1,2 %) un svaigi augļi (-0,7 %). Akciju ietekmē cenas samazinājās arī sieram un biezpienam (-1,2 %), olām (-2,3 %), augu eļļai (-3,4 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis palielinājās par 1,0 %. Tabakas izstrādājumi sadārdzinājās vidēji par 1,9 %. Mēneša laikā dārgāki palika stiprie alkoholiskie dzērieni (+1,1 %), galvenokārt noslēdzoties akcijām viskijam un brendijam.
Apģērbu un apavu vidējais cenu līmenis aprīlī pieauga par 7,0 %. Turpinoties pavasara – vasaras sezonas preču nonākšanai tirdzniecībā, apavu cenas pieauga par 20,9 %, bet apģērbi sadārdzinājās par 3,2 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis samazinājās par 1,2 %. Būtiskākais cenu kritums grupā mēneša laikā bija elektroenerģijai. Lētāks bija cietais kurināmais un siltumenerģija. Savukārt dārgāka bija mājokļa īres maksa un mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi.
Ar transportu saistītās preces un pakalpojumi kļuva lētāki par 0,4 %, ko lielākoties ietekmēja degvielas cenu kritums par 1,1 %. Dīzeļdegvielas cenas samazinājās par 4,2 %, auto gāzes – par 0,1 %, savukārt benzīna cenas pieauga par 2,8 %. Dārgāki bija pasažieru aviopārvadājumi un pasažieru pārvadājumi pa autoceļiem.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas samazinājās par 1,4 %. Galvenokārt akciju ietekmē lētākas bija personīgās higiēnas preces un skaistumkopšanas līdzekļi.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija barībai lolojumdzīvniekiem, televīzijas abonēšanas maksai, ēdināšanas pakalpojumiem, zobārstniecības pakalpojumiem un viesnīcu pakalpojumiem. Savukārt cenas samazinājās kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem.
Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2023. gada aprīlī bija par 44,3 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 46,6 %, bet pakalpojumiem – par 36,1 %.
Vēl par tēmu:
Pārdošanas konference 2026: desmit eksperti dalīsies pieredzē, kā pārdot vairāk un pārliecinošāk
Neatkarīgi no tā, vai strādā pārdošanā, klientu apkalpošanā vai vadi savu uzņēmumu, spēja pārliecinoši sarunāties ar cilvēkiem un veidot uzticēšanos ir prasme, kas ietekmē rezultātus...
Lasīt tālākSaeima apstiprina kārtību, kā energoapgādes uzņēmumi nodrošinās darbu un darbinieku drošību paaugstināta riska apstākļos
Pēdējo gadu ģeopolitiskās situācijas attīstība Eiropas reģionā ir radījusi jaunus izaicinājumus valsts drošības un civilās aizsardzības jomā. Arvien biežāk tiek novēroti gadījumi,...
Lasīt tālāk53,4% uzņēmumu trūkstošo darbaspēku vēlētos piesaistīt no valsts pārvaldes
Bezdarba līmenim Latvijā augustā sarūkot līdz 4,6% un brīvo darbavietu skaitam pārsniedzot 11 tūkstošus, uzņēmēji skaudri saskaras ar darba roku trūkumu. Darba devēju prasībām atbilstoši...
Lasīt tālākEM aicina nekavēties ar lēmumiem degvielas cenu mazināšanai
Ekonomikas ministrija (EM) jau kopš šā gada pavasara ir regulāri aktualizējusi nepieciešamību savlaicīgi rīkoties, lai mazinātu augsto degvielas cenu ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecību....
Lasīt tālākSāk aprēķināt dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu Krievijas graudu tranzīta mazināšanai
AS “LatRailNet” ir sākusi aprēķināt jauno dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu, kas attiektos uz labības kravām, kuru nosūtīšanas stacija norādīta Krievijas Federācijā, informē...
Lasīt tālākVienota problēma visu izmēru uzņēmumos – speciālistu trūkums
Darbaspēka izmaksas Latvijā turpina pieaugt, un līdz ar tām mainās arī uzņēmumu prioritātes. Arvien vairāk uzņēmumu plāno investēt automatizācijā un digitalizācijā, vienlaikus kvalificēta...
Lasīt tālākSaeima atbalsta grozījumus Krievijas labības tranzīta infrastruktūras maksas palielināšanai
Saeima ceturtdien, 17.septembrī, divos lasījumos atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Dzelzceļa likumā, kuru mērķis ir paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu labības...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk