VID vadītāja: Mazajiem uzņēmējiem ir jāsajūt, ka lētāk ir samaksāt nodokļus nekā mēģināt izvairīties
Ēnu ekonomikas apkarošanas plānā viens no uzdevumiem ir ciešāk uzraudzīt skaidras naudas plūsmu bankomātos. Kā šorīt intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Baiba Šmite-Roķe, VID interesē tikai neloģiski gadījumi.
“Daļa no ēnu ekonomikas ir arī mazie uzņēmēji, kuri nemāk un nesaprot, kas viņiem ir jādara. Pirmais uzdevums – es neteiktu, ka vieglākais, bet reālākais, kur VID varētu piedalīties, mazinot ēnu ekonomikas daļu, – ir tieši izstrādāt vieglās lietas, lai mazie uzņēmēji sajustu, ka lētāk un vieglāk ir samaksāt nodokļus nekā mēģināt izvairīties,” sacīja VID vadītāja.
Šajā plānā ir liels uzsvars uz sadarbību starp dažādām valsts institūcijām. “Mēs nereti aizmirstam apmainīties ar informāciju un analīzi. Ja to mērķtiecīgi izmanto ēnu apkarošanai, būs rezultāti,” pauda Šmite-Roķe.
“Viens no piemēriem, ir par skaidras naudas iemaksu bankomātos, par ko sabiedrība satraucas. Mūs neinteresē ikviens Latvijas iedzīvotājs, mūs interesē šīs skaļās, neloģiskās nobīdes, ja iedzīvotājam nav vispār nekādu ienākumu, bet viņš veic iemaksu bankomātā. Tad mums tiešām varētu rasties loģisks jautājums, kas tā par naudu, ko tu iemaksā bankomātā,” sacīja VID vadītāja.
Runājot par iesniegtajām gada deklarācijām, VID vadītāja norādīja: “Galvenais, lai klients nejustu nekādas problēmas, un šis bija pirmais gads, kad tiešām elektroniskās deklarēšanas sistēma godam nostrādāja. Tas deklarāciju apjoms, kāds šobrīd ir iesniegtas uz plkst. 7.00 rītā – vairāk nekā 420 tūkstoši gada ienākumu deklarāciju. Man prieks, ka jau vakar vairāk nekā 17 tūkstošiem iedzīvotāju ir atmaksāta nodokļu deklarācijā aprēķinātā pārmaksa, un tie ir 9, 7 miljoni eiro, kas ir nonākuši atpakaļ pie iedzīvotājiem.”
Savukārt runājot vēl par VID nākotnes plāniem, Šmite-Roķe pauda, ka “tas, kā mēs varam vēl veiksmīgāk tikt saprasti sabiedrības acīs, ir ērtāka piekļuve, pieejamība pakalpojumiem. Digitālā pasaule, kas mums šobrīd ir visapkārt, arī VID, mums steidzamāk ir jāvirzās uz to. Tādēļ šī gada uzdevums, kas noteikti tiks izpildīts, ir mobilās aplikācijas izveide.”
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākLieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālāk