VID šogad plāno atrisināt lietas, kurās iesaistīti bagātnieki ar milzīgu politisku ietekmi
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policija ir tuvu tam, lai atrisinātu lielus un nozīmīgus kriminālprocesos, kuros iesaistītas personas ar politisko ietekmi, intervijā laikrakstam “Diena” atklāja VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš.
Pēc viņa sacītā, VID Nodokļu un muitas policija desmit mēnešu darba rezultātā ir tuvu noslēguma stadijai piecos ļoti lielos kriminālprocesos. Viņš uzsver, ja, ja viss būs veiksmīgi, tad šos kriminālprocesus virzīs kriminālvajāšanas uzsākšanai – daļu jau šogad, un daļu plānojam nākamā gada pirmajā ceturksnī.
Viņš pieļāva, ka lielajās nodokļu izkrāpšanas un naudas atmazgāšanas lietās ir iesaistītas ļoti bagātas personas ar milzīgu politisku ietekmi. Viņš gan nav nosaucis konkrētus uzvārdus, sakot, ka konkrētāk pagaidām nerunās.
“Ja šie plāni īstenosies, tad mēs drīz vien to arī uzzināsim, bet pagaidām varbūt sauksim šos cilvēkus par “tumšajiem spēkiem”,” izteicies VID darbinieks.
Podiņš arī nav konkretizējis, par kādām lietām ir runa un vai viena no tām ir “būvnieku lietas” epizode, kurā figurējot uzņēmējs Māris Martinsons. “Es dotajā brīdī negribētu runāt par vārdiem un nosaukumiem, bet, neapšaubāmi, arī šī lieta mums ir plānā tuvākajā laikā. Laiku man grūti prognozēt, bet tas varētu būt, iespējams, nākamā gada sākums, kad mums būs jau vajāšanas. Nu, varbūt kaut kas aizies jau šā gada beigās,” sacījis Podiņš.
Viņš gan norādīja, ka par visām šīm lietām iepriekšējos gados bijuši mūsu paziņojumi presei. “Bet, jā, visas lietas ir lielas, iespaidīgas un ar nopietniem cilvēkiem,” piebilda Podiņš.
Podiņš stāstījis, ka paralēli aizkulisēs esot dzirdējis, ka “tiek kaldināti plāni manis un manu cilvēku noņemšanai no amata”. “Tādas runas, protams, izskanējušas, un tas mani arī nepārsteidz, jo, kā jau es teicu, šajās lielajās izmeklētajās lietās iesaistīti cilvēki, kas, iespējams, arī vēlētos citu rezultātu sasniegt. Un, ja šādi plāni īstenosies, visticamāk, šo lietu tālāka virzība būs apgrūtināta,” lairakstam izteicās Podiņš.
Foto: Pixabay
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākLieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālāk