• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
11/03/2019, Kategorija: Bizness, Uzņēmējdarbība
Autors: Nekā personīga, TV3

Pērn rudenī viena no trim Valērija Maligina mantiniecēm pārņēma kontroli pār farmācijas rūpnīcas “Olainfarm” kontrolpaketi un nomainīja uzņēmuma vadību. Viņa no lemšanas izslēdza pārējās akcionāres, kas tagad jauno vadību vaino aizdomīgos darījumos, par ko Finanšu policija sākusi kriminālprocesu. Irinas Maliginas ieceltie menedžeri ieguvuši ietekmi politiskā līmenī. Jurists un “Olainfarm” padomes loceklis Mārtiņš Krieķis biedē ar Krievijas specdienestu interesi par “Olainfarm” un mantas dalīšanas procesā aicina iesaistītes Latvijas drošības dienestus, vēsta TV3 raidījums ” Nekā personīga”.

Uzņēmējam Valērijam Maliginam piederēja gandrīz 70% “Olainfarm” akciju. Testamentā viņš savus īpašumus novēlēja trīs meitām. Līdz pagājušā gada rudenim mantojumu pārvaldīja viņa vecākā meita Irina Maligina. Kad pienāca laiks akcijas sadalīt, Irina izmantoja iespēju nomainīt “Olainfarm” vadību, lai nodrošinātu kontroli bez pārējām mantiniecēm. Par padomes vadītāju viņa iecēla advokātu Pāvelu Rebenoku, bet par padomes locekli – jurists Mārtiņu Krieķi.

Kopš tā laika pārējās mantinieces – Maligina meita Nika Saveļjeva un nepilngadīgās meitas Annas Emīlijas māte Signe Baldere-Sildedze – cīnās par savu akciju daļu. Viņām bija aizdomas, ka no uzņēmuma aizplūst nauda. Februāra beigās Baldere-Sildedze vērsās VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldē, lūdzot izmeklēt iespējamus fiktīvus darījumus, kas varētu būt notikuši, kopš “Olainfarm” kontrolē Irinas Maliginas uzticības personas.

VID uzsāka kriminālprocesu par iespējamu naudas atmazgāšanu, kurā zem lupas nonāca pārskaitījumi uz ārvalstīm par mārketinga un konsultāciju pakalpojumiem.

Arī bankai šie pārskaitījumi likās aizdomīgi, un tā nosūtīja ziņojumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas kontroles dienestam. Dažas dienas pēc VID izmeklēšanas sākšanas Irinas Maliginas ieceltais “Olainfarm” padomes loceklis dienestam un citām iestādēm iesniedza satraucošu informāciju.

“Olainfarm” padomes loceklis Mārtiņš Krieķis neatklāj, kādu informāciju sniedzis, taču “Nekā personīga” zināms, ka viņš apgalvo, ka VID amatpersonas saņēmušas 100 000 eiro kukuli par kriminālprocesa sākšanu, un tas darīts valstij bīstamu personu interesēs. Šī ziņa nosūtīta arī Valsts drošības dienestam.

“Olainfarm” padomes priekšsēdētājs, Rīgas brīvostas valdes loceklis Pāvels Rebenoks skaidro, ka ir vērojama ļoti liela interese par šo uzņēmumu faktiski no Krievijas specdienestu saistīto personu puses. “Esošo vai bijušo – tas ir jau cits jautājums, kā arī persona, kas ir atrodama sankciju sarakstos. Viņiem ir interese par šo uzņēmumu. Vai tā ir parasta spekulatīva un biznesa interese, man grūti spriest, bet ir jāsaprot, ka AS “Olainfarm” ir ķīmiska rūpnīca, tas nav vienkārši farmācijas uzņēmums, jo Padomju Savienībā bija tikai trīs tādas rūpnīcas. Faktiski, ja šī rūpnīca nonāks stratēģiski nepareizās rokās, tas stāsts ar “Novičok” un Anglijas situāciju liksies tā kā bērnu spēlītes. Mēs par šo faktu esam informējuši, šī nav pirmā reize, ilgstoši informējam gan augstākās amatpersonas, gan drošības dienestus,” norādīja Rebenoks.

Dažām personām, par kurām mēs informāciju esam snieguši arī drošības iestādēm, ir izdevies korumpēt Finanšu policijas darbiniekus.

Pēc Krieķa iesnieguma saņemšanas no VID sāktā kriminālprocesa atcelta izmeklētāja, un izmeklēšanas materiālus tagad pārbauda prokuratūra. Pierādījumu par kukuļa piedāvāšanu vai pieņemšanu Krieķim nav, bet efekts ir panākts – “Olainfarm” darījumu pārbaude ir apstājusies.

“Es domāju, ka jaunapstiprinātā Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja tiks galā ar šādu situāciju, un es domāju, mēs arī pārrunāsim šo situāciju, bet nekādi uzstādījumi un lietas netiks dotas politiski,” raidījumam apliecina finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Pāvels Rebenoks kļuvis par jaunā ekonomikas ministra Ralfa Nemiro vienīgo ārštata padomnieku. Viņš tagad ticis arī pie labi atalgota darba kā Ekonomikas ministrijas pārstāvis Rīgas brīvostas valdē. Iepriekš Nemiro un Rebenoks strādājuši vienā advokātu birojā.

“Es viņu pazīstu diezgan ilgi, un var teikt, ka tāda padomdevēja funkcija un sadarbība mums ir bijusi diezgan ilgstoša. Attiecīgi, es pieļauju, ka viņš ir novērtējis tās zināšanas, kas man ir, un uzskatīja, ka viņa jaunajā darbā tās zināšanas arī noderēs,” skaidro Rebenoks.

Tikmēr Nemiro atklāj, ka Rebenoka izteiktās bažas vairāk ir saistītas ar to, ka tas ir stratēģiski svarīgs uzņēmums valstij.  “Tomēr jāskatās ir arī no drošības apstākļiem, un es domāju, ka arī drošības iestādēm šis jautājums ir pastiprināti jākontrolē,” uzskata Nemiro.

Valērija Maligina mantinieces aizgādne Signe Baldere gan skaidro, ka no Krieķa kunga un Rebenoka kunga puses jau visa gada garumā dzirdēts, ka visur ir ietekmes, visur viss ir sakārtots. “Lai es nemaz neceru, ka kaut kur kaut kas virzīsies,” piebilda Baldere.

Arī Uzņēmumu reģistrs kļuvis par Maligina mantinieču cīņu lauku. Maliginam “Olainfarm” akcijas piederēja divējādi. 27% no tām – pa tiešo, bet vēl teju 43% caur citu uzņēmumu – SIA “Olmafarm”. Šī firma ir lielākais “Olainfarm” akcionārs.

Kā mantojuma aizgādne Irina Maligina bija arī “Olmafarm” vadītāja. Viņai īpašniekos bija jāreģistrē visas mantinieces, tomēr tas nenotika. Nika Saveļjeva un Signe Baldere-Sildedze Uzņēmumu reģistrā iesniedza lūgumu viņas ierakstīt “Olmafarm” īpašniekos un mainīt vadību. Pēc ilgām apspriedēm Uzņēmumu reģistrs tā arī izdarīja.

Galvenā valsts notāra vietnieks Sandis Karelis norāda, ka “šis bija jauns gadījums, kad šāds līdzmantinieku vairākuma lēmums tika iesniegts.” “Protams, nav noslēpums arī, ka tie uzvārdi tur bija pietiekami skaļi, tādēļ mēs izvēlējāmies taktiku septiņreiz nomērīt un tikai vienreiz griezt, respektīvi, bija konsultācijas Tieslietu ministrijā, tālāk iedarbinājām tādu institūciju Konsultatīvā padome, kas Uzņēmumu Reģistrā nu jau desmito gadu darbojas,” piebilda Karelis.

Irinas Maliginas puse ar lēmumu nebija mierā – viņas ieceltais padomes vadītājs Rebenoks ieradās Uzņēmumu reģistra administrācijā un centās iekļūt pie galvenās valsts notāres, kas tobrīd bija prom.

Uzņēmumu reģistra lēmumu Irina Maligina apstrīdējusi tiesā, kā arī sūdzējās KNAB. Tomēr pagaidām Saveļjeva un Baldere-Sildedze kontrolē “Olmafarm”, un caur šo uzņēmumu – arī vairākumu “Olainfarm”. Tur šobrīd padomē turpina strādāt Irina Maligina, kā arī Krieķis un Rebenoks. Nākamajā akcionāru sapulcē 1. aprīlī iekļauts jautājums par padomes maiņu.

Paralēli Irina Maligina centās nodibināt jaunu firmu, uz kuru pārlikt “Olainfarm” akcijas. Tajā tiktu ieguldītas visas “Olmafarm” piederošās akcijas 60 miljonu eiro vērtībā. Dokumenti firmas dibināšanai un akciju ieguldīšanai jau bija iesniegti Uzņēmumu reģistrā, tomēr darījumu pārtrauca pārējo mantinieču juristi.

“Korporatīvās pārvaldības stiprināšana. Tāpat kā Valērijam Maliginam nepiederēja visas akcijas tieši, viņam bija arī pastarpināti, tāpat arī šajā gadījumā, tas būtu jauns modelis, kas veicinātu korporatīvo pārvaldību.

Krieķis un Rebenoks uzstāj, ka Irina Maligina ir vienīgā, kam rūp uzņēmuma nākotne. To apliecinot tas, ka viņa savas daļas nevēlas pārdot, bet pārējās mantinieces meklējot pircējus. “Nekā personīga” zināms, ka “Olainfarm” piedāvāts Jūlijam Krūmiņam.

“Tas bizness ir interesants, arī man varbūt, bet, kamēr viņas visas trīs nevienosies par kaut ko, tikmēr neviens normāls biznesmenis neies tur iekšā,” stāstīja Jūlijs Krūmiņš. “Toreiz viņi bija atnākuši, viens no viņiem – no vecajiem advokātiem, es teicu: jūs no sākuma paņemiet un sarunājiet, lai tās meitenes pasaka un paraksta kādu summu, bet viņas tur kaujas, un neviens normāls cilvēks neiet, jo man jau pietiek, ka mani te vazā pa visām avīzēm,” klāstīja Krūmiņš.

Viņš apstiprina, ka kopā ar domubiedriem izveidojis “finanšu grupu”, kurā konsultants ir arī savulaik starptautisku skandalozu slavu iemantojušais Grigorijs Lučanskis. Šajā grupā ir arī bijušais “Olainfarm” padomes vadītājs Ivars Kalviņš.

Pēc Irinas Maliginas kontroles nostiprināšanas “Olainfarm” piesaistīti atpazīstami advokāti. “Kvēpa kungs vada akcionāru sapulces, viņš ir ļoti profesionāls šajā jomā. Miķelsona kungs kā arī profesionālis – jautājumi, kas saistīti ar it īpaši angļu valodu, ar “business English”, viņš piesaistīts un nodarbojas ar juridiskās palīdzības sniegšanu tieši līguma jautājumos,” sacīja Krieķis.

Kvēpam akcionāru sapulču vadībā ir pieredze Ventspils tranzītkara laikā, kad reizēm to norises vietas tika slēptas no daļas akcionāru vai vienlaikus notika divas konkurējošas sapulces. Miķelsons juristu aprindās ir ļoti labi pazīstams, bet primāri ne satriecošo angļu valodas prasmju dēļ. Vismaz divos skaļos gadījumos viņš ticis minēts kā reiderisma shēmu autors.

Krieķis un Rebenoks pēc Valērija Maligina nāves pārstāvēja viņa atraitni Elīnu Maliginu. Krieķis, neraugoties uz amatu “Olainfarm” un sadarbību ar citu mantinieci Irinu, šādā statusā bija vēl pērnā gada novembrī. Maligina meitas ar Elīnu noslēgušas vienošanos, tomēr Krieķis prognozē, ka atraitne no meitām savu daļu iegūs piespiedu piedziņas ceļā. Advokātu padome advokāta Rebenoka darbībā ētikas pārkāpumus nav saskatījusi, bet Krieķis ir tikai jurists, uz ko augstas ētikas prasības neattiecas.

Foto: F64

1,039 skatījumi




Video

LBAS aicina valdību saglabāt darbiniekiem noteiktās garantijas un neārdīt arodbiedrību brīvību un tiesības

25/11/2025

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 2025. gada 25. novembrī izskatīja likumprojektu Grozījumi Darba likumā un nodeva to tālāk pirmajam lasījumam. Priekšlikumi otrajam lasījumam jāiesniedz...

Lasīt tālāk
Video

Sociālo un darba lietu komisija konceptuāli atbalsta plānotās izmaiņas Darba likumā

25/11/2025

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 25. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Darba likumā, lai pilnveidotu darba tiesisko attiecību regulējumu un nodrošinātu risinājumus,...

Lasīt tālāk
Video

Paredz pasākumus vietējo un ārvalstu investoru nodokļu sloga līdzsvaram

24/11/2025

Lai uzlabotu uzņēmumu piekļuvi finanšu resursiem, samazinātu finansējuma izmaksas un līdzsvarotu nodokļu slogu starp vietējiem un ārvalstu investoriem–fiziskajām personām, vienlaikus...

Lasīt tālāk
Video

Atsevišķiem pārtikas produktiem plāno samazināt pievienotās vērtības nodokli

21/11/2025

Atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem no nākamā gada vidus plānots noteikt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 12 procentu apmērā. To piektdien, 21.novembrī, atbalstījusi...

Lasīt tālāk
Video

Pieaugs akcīzes nodoklis alkoholam, tabakai, saldinātajiem dzērieniem

21/11/2025

Lai mazinātu videi un veselībai kaitīgu vai neveselīgu produktu patēriņu, kā arī, lai nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piektdien,...

Lasīt tālāk
Video

2025. gada 3. ceturksnī vērojams straujš darba tirgus aktivitāšu pieaugums

14/11/2025

Darba tirgus aktivitāte jau otro ceturksni pēc kārtas pakāpeniski atjaunojas. Pēc straujā uzlabojuma gada vidū pozitīva dinamika saglabājās arī trešajā ceturksnī, augot gan nodarbināto...

Lasīt tālāk
Video

Dzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā

13/11/2025

Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimā ceturtdien, 13.novembrī, konceptuāli...

Lasīt tālāk
Video

Plāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem

11/11/2025

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 11. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...

Lasīt tālāk
Video

Septembrī ārējā tirdzniecībā vērojams straujš kāpums

11/11/2025

Šā gada septembrī Latvijā strauji palielinājās gan eksporta, gan importa kopapjoms, kas liecina par stabilu valsts ekonomikas izaugsmi. Preču eksportam septembrī bija vērojams stabils pieaugums,...

Lasīt tālāk
Video

SEPLP aicina neatbalstīt deputātu priekšlikumus samazināt sabiedriskā medija budžetu

10/11/2025

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, iepazīstoties ar likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” (Nr. 1130/Lp14) otrajam...

Lasīt tālāk