VID: Nestrādājošiem pensionāriem nodokļa parāds nebūs jāmaksā
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) kļūdainas datu apstrādes rezultātā Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir nosūtījusi neprecīzus datus par pensiju saņēmējiem ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli. Rezultātā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, pensionāriem ir nepamatoti aprēķināta nodokļu piemaksa.
VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme norāda, ka iedzīvotājiem šo VSAA kļūdaino aprēķinu dēļ nav jācieš, un viņiem nebūs nepamatoti jāšķiras no saviem līdzekļiem. “VSAA ir jātiek skaidrībā, kā šāda kļūme varēja rasties un jāiesniedz VID precizēti dati. Kolīdz tas būs izdarīts, mēs iedzīvotājiem nodrošināsim objektīvu informāciju,” tā I. Jaunzeme.
Tiklīdz VID saņems no VSAA precizētos datus, dienests veiks šīm personām nodokļu pārrēķinu, balstoties uz patieso informāciju. Visos gadījumos, kad nodokļu parāds nestrādājošiem pensionāriem izrādīsies aprēķināts nepamatoti un cilvēks to jau būs iemaksājis valsts budžetā, VID veiks pārrēķinu, informēs personu par tā rezultātiem un atmaksās dēļ neprecīzajiem VSAA datiem nepamatoti sarēķināto summu.
Patlaban nestrādājošos pensionārus lūdzam nogaidīt ar Gada ienākumu deklarācijas iesniegšanu un neveikt tajā redzamās nodokļa starpības (parāda) samaksu. Līdzko VID saņems no VSAA precizētos datus, tiks veikts pārrēķins un par to informēsim arī publiski.
Saskaņā ar VSAA sniegto informāciju, 6098 pensiju saņēmējiem sistēmā uzrādījušies lielāki ienākumi un, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, pensionāriem ir nepamatoti aprēķināts nodoklis, kuru būtu jāpiemaksā. Saskaņā ar VSAA sniegto skaidrojumu, kļūdaini dati iesniegti par tiem pensijas saņēmējiem, kuriem 2018.gadā tika pārrēķināts pensijas vai piemaksas apmērs.
Atgādinām, ka tie nestrādājošie pensionāri, kuri saņem tikai pensiju, gada ienākumu deklarāciju sniedz brīvprātīgi, lai atgūtu pārmaksāto nodokli par ārstniecības pakalpojumiem, ziedojumiem u.c., un šāda gadījumā termiņš gada ienākumu deklarācijas iesniegšanai ir līdz pat 2022. gada 16. jūnijam.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk