VID neprecizitātes var radīt problēmas
Par to, vai fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšana, kura noslēdzās 1. jūnijā, būs attaisnojusi valsts cerības par pelēkās ekonomikas apkarošanu, varēs spriest tikai pēc vairākiem gadiem, uzskata speciālisti.
Ekonomistu apvienības 2010 biedrs Edmunds Krastiņš uzskata, ka veidlapas izstrādājuši cilvēki, kas neorientējas vērtspapīru specifikā. Arī prasība bankā pārskaitīt skaidrās naudas uzkrājumus, ja tie pārsniedz 10 tūkstošus latu, esot viegli apejama. «Tās formas, kas bija izveidotas, kārtējo reizi apliecina, ka paši veidotāji neko no tā, ko viņi dara, nesaprot. Piemēram, bija jādeklarē arī biržā kotētas parādzīmes, par kurām jāuzrāda virkne nevajadzīgas informācijas, jo veidotāji nesaprot, ka pilnīgi pietiek ar uzrādītu vērtspapīra reģistrācijas numuru, pēc kura to var identificēt,» skaidro ekonomists un bijušais politiķis. Savukārt prasību ieskaitīt kontā skaidrās naudas uzkrājumus varēja vienkārši apiet, deklarējot zelta uzkrājumus, kuri nekur nebija jānogulda, bet ir vienkārši pārdodami. E. Krastiņš uzskata, ka aptuveni 100 tūkstoši deklarāciju, kuras saņems Valsts ieņēmumu dienests (VID), nav nemaz tik slikts rādītājs valstī, kurā iedzīvotāju ir mazliet vairāk par diviem miljoniem: «It sevišķi tad, ja atskaita pensionārus, kuriem nav pārāk daudz ko deklarēt.»
Jautāts, vai var pievienoties Finanšu ministrijas optimistiskajam vērtējumam, ka pasākums ar nulles deklarācijām ir izdevies, E. Krastiņš bija uzmanīgāks un teica, ka par to varēs spriest tikai pēc ilgāka laika – gada vai pat diviem. Šajā laikā, visticamāk, atklāsies arī citi izstrādātā likuma trūkumi. «Katrā žogā var atrast caurumu,» piebilst ekonomists.
Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas vadītājs Ainis Dābols bija prognozējis, ka deklarācijas iesniegs 120 tūkstoši rezidentu. Neraugoties uz prognozes nepiepildīšanos, arī viņš uzskata, ka iedzīvotāju aktivitāte bijusi pietiekami augsta, bet par to, vai deklarācijas būs sevi attaisnojušas, varēs spriest tikai pēc ilgāka laika.
Arī viņš deklarāciju ieviešanā saskata dažādas nepilnības, kas īpašumu deklarējušajiem var radīt nepatīkamus mirkļus sarunās ar VID. Piemēram, nebija līdz galam izskaidrots, kāda īpašuma vērtība jānorāda deklarācijā – pašreizējā tirgus vai iegādes laikā samaksātā.
Neesot arī izslēgts, ka apvienosies daži deklarācijas iesniegušie un skaidras naudas uzkrājumus bankās ieskaitījušie iedzīvotāji un pret šo prasību vērsīsies Satversmes tiesā, jo skaidras naudas uzglabāšana mājās nav nekas nelikumīgs, bet bankas uz šo piespiedu noguldījumu rēķina vēl pelnīs. Proti, dažas bankas, neliedzot uz konta pārskaitītos līdzekļus jau tuvākajā laikā atkal izņemt, prasa līdz pat vienam procentam lielu komisijas naudu. Par to sociālajā tīklā Twitter sūdzējās arī izbijušais Saeimas deputāts Valērijs Kravcovs, kuram banka par uzkrājumu noņemšanu no konta nākamajā dienā jau pieprasījusi 0,5% lielu komisijas maksu.
Uzticīgs savai pārliecībai, ka deklarāciju ieviešana ir attaisnojusies, ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs: «Deklarēšanās princips nebeidzās 1. jūnijā. Tas ir ierocis, lai VID varētu strādāt ar pelēko ekonomiku.
Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis
Vēl par tēmu:
“Zemnieku saeima” aicina atbalstīt vietējos ražotājus un svētku galdā likt Latvijas produktus
“Latvijas lauksaimniekiem šis ir grūts gads. Netipiski vēsais un mitrais pavasaris un vasaras sākums radījis izaicinājumus virknei lauksaimniecības sektoru un lielai daļai saimniecību. Tieši...
Lasīt tālākPārtikas preču cenām jābūt caurskatāmām un ērti salīdzināmām, uzsver Tautsaimniecības komisija
Patēriņa preču cenu izsekojamībai, caurskatāmībai un monitoringam, tostarp pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīkam nepieciešamo informāciju, no mazumtirgotāja ievāks un apstrādās...
Lasīt tālākPlauktos būs vairāk Latvijas preču
LatvijasTirgotāju asociācija (LTA) š.g. 16. jūnijā plkst. 14.00 uz tikšanos bija aicinājusi Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi, biedrību...
Lasīt tālākZemākais algas nodokļu plaisas īpatsvars kopš 2020. gada
Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais algas nodokļu – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) – plaisas novērtējums...
Lasīt tālākSaeima pieņem likuma grozījumus latviešu valodas lietojuma stiprināšanai kredītiestādēs
Saeima ceturtdien, 12.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, lai stiprinātu valsts valodas lietojumu kredītiestādēs. “Kredītiestādēs darba valodai...
Lasīt tālākPētījums: Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024. gadā turpinājis mazināties
Atbilstoši jaunākajiem Rīgas Ekonomikas augstskolas – Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” datiem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024....
Lasīt tālākFM: degvielas cenas uz brīdi piebremzē inflācijas kāpumu
Patēriņa cenu pieaugums Latvijā maijā ir kļuvis nedaudz lēnāks – pret iepriekšējo mēnesi cenas ir samazinājušās par 0,1%, bet pieaugums pret pērnā gada attiecīgo mēnesi sarucis līdz...
Lasīt tālākNākošgad tiks pārceltas divas darba dienas
2026. gadā tiks pārceltas divas darba dienas. Darba diena 2. janvārī, kas ir piektdiena un iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 1. janvāri, un sestdienu – 3. janvāri, tiks pārcelta...
Lasīt tālākZemnieku Saeima: Satiksmes ministrijas reforma apdraud pakalpojumu pieejamību lauksaimniekiem
Biedrība “Zemnieku Saeima” ir neizpratnē par Satiksmes ministra Ata Švinkas piektdienas rītā raidījumā “Rīta Panorāma” pausto viedokli, ka Satiksmes ministrija ir gatava Ceļu satiksmes...
Lasīt tālākPublisko izdevumu komisija: “airBaltic” piemērs rāda, ka nepieciešamas izmaiņas kapitālsabiedrību pārvaldībā
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija, pamatojoties uz Valsts kontroles (VK) veikto revīziju par valsts uzraudzību Covid-19 laikā veiktajiem ieguldījumiem Latvijas nacionālajā lidsabiedrībā...
Lasīt tālāk