VID neprecizitātes var radīt problēmas
Par to, vai fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšana, kura noslēdzās 1. jūnijā, būs attaisnojusi valsts cerības par pelēkās ekonomikas apkarošanu, varēs spriest tikai pēc vairākiem gadiem, uzskata speciālisti.
Ekonomistu apvienības 2010 biedrs Edmunds Krastiņš uzskata, ka veidlapas izstrādājuši cilvēki, kas neorientējas vērtspapīru specifikā. Arī prasība bankā pārskaitīt skaidrās naudas uzkrājumus, ja tie pārsniedz 10 tūkstošus latu, esot viegli apejama. «Tās formas, kas bija izveidotas, kārtējo reizi apliecina, ka paši veidotāji neko no tā, ko viņi dara, nesaprot. Piemēram, bija jādeklarē arī biržā kotētas parādzīmes, par kurām jāuzrāda virkne nevajadzīgas informācijas, jo veidotāji nesaprot, ka pilnīgi pietiek ar uzrādītu vērtspapīra reģistrācijas numuru, pēc kura to var identificēt,» skaidro ekonomists un bijušais politiķis. Savukārt prasību ieskaitīt kontā skaidrās naudas uzkrājumus varēja vienkārši apiet, deklarējot zelta uzkrājumus, kuri nekur nebija jānogulda, bet ir vienkārši pārdodami. E. Krastiņš uzskata, ka aptuveni 100 tūkstoši deklarāciju, kuras saņems Valsts ieņēmumu dienests (VID), nav nemaz tik slikts rādītājs valstī, kurā iedzīvotāju ir mazliet vairāk par diviem miljoniem: «It sevišķi tad, ja atskaita pensionārus, kuriem nav pārāk daudz ko deklarēt.»
Jautāts, vai var pievienoties Finanšu ministrijas optimistiskajam vērtējumam, ka pasākums ar nulles deklarācijām ir izdevies, E. Krastiņš bija uzmanīgāks un teica, ka par to varēs spriest tikai pēc ilgāka laika – gada vai pat diviem. Šajā laikā, visticamāk, atklāsies arī citi izstrādātā likuma trūkumi. «Katrā žogā var atrast caurumu,» piebilst ekonomists.
Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas vadītājs Ainis Dābols bija prognozējis, ka deklarācijas iesniegs 120 tūkstoši rezidentu. Neraugoties uz prognozes nepiepildīšanos, arī viņš uzskata, ka iedzīvotāju aktivitāte bijusi pietiekami augsta, bet par to, vai deklarācijas būs sevi attaisnojušas, varēs spriest tikai pēc ilgāka laika.
Arī viņš deklarāciju ieviešanā saskata dažādas nepilnības, kas īpašumu deklarējušajiem var radīt nepatīkamus mirkļus sarunās ar VID. Piemēram, nebija līdz galam izskaidrots, kāda īpašuma vērtība jānorāda deklarācijā – pašreizējā tirgus vai iegādes laikā samaksātā.
Neesot arī izslēgts, ka apvienosies daži deklarācijas iesniegušie un skaidras naudas uzkrājumus bankās ieskaitījušie iedzīvotāji un pret šo prasību vērsīsies Satversmes tiesā, jo skaidras naudas uzglabāšana mājās nav nekas nelikumīgs, bet bankas uz šo piespiedu noguldījumu rēķina vēl pelnīs. Proti, dažas bankas, neliedzot uz konta pārskaitītos līdzekļus jau tuvākajā laikā atkal izņemt, prasa līdz pat vienam procentam lielu komisijas naudu. Par to sociālajā tīklā Twitter sūdzējās arī izbijušais Saeimas deputāts Valērijs Kravcovs, kuram banka par uzkrājumu noņemšanu no konta nākamajā dienā jau pieprasījusi 0,5% lielu komisijas maksu.
Uzticīgs savai pārliecībai, ka deklarāciju ieviešana ir attaisnojusies, ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs: «Deklarēšanās princips nebeidzās 1. jūnijā. Tas ir ierocis, lai VID varētu strādāt ar pelēko ekonomiku.
Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis
Vēl par tēmu:
Joka pēc ierakstīts maksājuma mērķis var bloķēt maksājuma izpildi
Caur bankām tiek veikti tūkstošiem naudas pārskaitījumu, bet vairāki simti maksājumu ik dienu tiek aizturēti uz papildu pārbaudi, veicot darījumu uzraudzību atbilstoši normatīvo aktu prasībām....
Lasīt tālākPārtikas atkritumu apjoms Latvijā joprojām liels – visvairāk to rodas mājsaimniecībās
Latvijā 2024. gadā radīti vairāk nekā 269 tūkstoši tonnu pārtikas atkritumu. Gadā vidēji viens iedzīvotājs saražo 144 kg pārtikas atkritumu. Jaunākie pētījuma dati liecina, ka vislielākais...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika stagnē, kamēr kaimiņi aug: arī 2025. gadā Latvijai prognozē zemāko IKP pieaugumu Baltijā
Pieaugoša ģeopolitiskā nenoteiktība un spriedze pasaules tirdzniecībā iezīmē arī 2025. gada ekonomisko ainavu Baltijā, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākais...
Lasīt tālākSprindžuks: Rīgas osta ir neatņemama pilsētvides un ekonomikas daļa
Rīgas osta ir pilsētas ekonomikas un infrastruktūras stūrakmens, kas stiprina Latvijas saikni ar pasauli. Sadarbība starp valsti, Pierīgas pašvaldībām, uzņēmējiem un ostas vadību ir būtiska,...
Lasīt tālākFaktiskā bezdarba līmenis jūnijā bez izmaiņām
2025. gada jūnijā faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,8%, un tas ir palicis nemainīgs, gan salīdzinot ar šā gada maiju, gan 2024. gada jūniju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes...
Lasīt tālākMaijā tūristu mītnēs par 9,4% vairāk viesu nekā pirms gada
2025. gada maijā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 250,3 tūkstoši ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 9,4% pieaugumu pret 2024. gada maiju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Viesi...
Lasīt tālākAS “Augstsprieguma tīkls” tarifa izmaksas saglabāsies nemainīgas; tarifs elektroenerģijas lietotājiem nepieaugs
Trešdien, 16. jūlijā, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis tikās ar AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) vadības pārstāvjiem, lai pārrunātu AST tarifu projektu 2026.–2028. gadam....
Lasīt tālākPlānotās izmaiņas skaidras naudas regulējumā neskars godprātīgos nodokļu maksātājus
Lai stiprinātu valsts spēju ierobežot ēnu ekonomiku, veidotu skaidras naudas aprites caurskatāmību un veicinātu labprātīgu nodokļu nomaksu, no 2025. gada 1. janvāra Latvijā stājās spēkā...
Lasīt tālākLTRK indekss: Optimisms uzņēmēju vidū pieaug, cerības par uzņēmējdarbības vides uzlabošanos nedrīkst sagraut
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izvērtējot jaunākos LTRK indeksa datus par uzņēmēju noskaņojumu šī brīža ekonomiskajos apstākļos,...
Lasīt tālākLaikapstākļi pārbauda lauksaimniekus – kā pielāgoties?
Pēdējo mēnešu laikapstākļi būtiski apdraud vasarāju ražas – kā liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra informācija, Zemgalē un Kurzemē situācija ir labāka, bet...
Lasīt tālāk