• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
05/06/2012, Kategorija: Bizness, Ekonomika

Par to, vai fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšana, kura noslēdzās 1. jūnijā, būs attaisnojusi valsts cerības par pelēkās ekonomikas apkarošanu, varēs spriest tikai pēc vairākiem gadiem, uzskata speciālisti.

Ekonomistu apvienības 2010 biedrs Edmunds Krastiņš uzskata, ka veidlapas izstrādājuši cilvēki, kas neorientējas vērtspapīru specifikā. Arī prasība bankā pārskaitīt skaidrās naudas uzkrājumus, ja tie pārsniedz 10 tūkstošus latu, esot viegli apejama. «Tās formas, kas bija izveidotas, kārtējo reizi apliecina, ka paši veidotāji neko no tā, ko viņi dara, nesaprot. Piemēram, bija jādeklarē arī biržā kotētas parādzīmes, par kurām jāuzrāda virkne nevajadzīgas informācijas, jo veidotāji nesaprot, ka pilnīgi pietiek ar uzrādītu vērtspapīra reģistrācijas numuru, pēc kura to var identificēt,» skaidro ekonomists un bijušais politiķis. Savukārt prasību ieskaitīt kontā skaidrās naudas uzkrājumus varēja vienkārši apiet, deklarējot zelta uzkrājumus, kuri nekur nebija jānogulda, bet ir vienkārši pārdodami. E. Krastiņš uzskata, ka aptuveni 100 tūkstoši deklarāciju, kuras saņems Valsts ieņēmumu dienests (VID), nav nemaz tik slikts rādītājs valstī, kurā iedzīvotāju ir mazliet vairāk par diviem miljoniem: «It sevišķi tad, ja atskaita pensionārus, kuriem nav pārāk daudz ko deklarēt.»

Jautāts, vai var pievienoties Finanšu ministrijas optimistiskajam vērtējumam, ka pasākums ar nulles deklarācijām ir izdevies, E. Krastiņš bija uzmanīgāks un teica, ka par to varēs spriest tikai pēc ilgāka laika – gada vai pat diviem. Šajā laikā, visticamāk, atklāsies arī citi izstrādātā likuma trūkumi. «Katrā žogā var atrast caurumu,» piebilst ekonomists.

Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas vadītājs Ainis Dābols bija prognozējis, ka deklarācijas iesniegs 120 tūkstoši rezidentu. Neraugoties uz prognozes nepiepildīšanos, arī viņš uzskata, ka iedzīvotāju aktivitāte bijusi pietiekami augsta, bet par to, vai deklarācijas būs sevi attaisnojušas, varēs spriest tikai pēc ilgāka laika.

Arī viņš deklarāciju ieviešanā saskata dažādas nepilnības, kas īpašumu deklarējušajiem var radīt nepatīkamus mirkļus sarunās ar VID. Piemēram, nebija līdz galam izskaidrots, kāda īpašuma vērtība jānorāda deklarācijā – pašreizējā tirgus vai iegādes laikā samaksātā.

Neesot arī izslēgts, ka apvienosies daži deklarācijas iesniegušie un skaidras naudas uzkrājumus bankās ieskaitījušie iedzīvotāji un pret šo prasību vērsīsies Satversmes tiesā, jo skaidras naudas uzglabāšana mājās nav nekas nelikumīgs, bet bankas uz šo piespiedu noguldījumu rēķina vēl pelnīs. Proti, dažas bankas, neliedzot uz konta pārskaitītos līdzekļus jau tuvākajā laikā atkal izņemt, prasa līdz pat vienam procentam lielu komisijas naudu. Par to sociālajā tīklā Twitter sūdzējās arī izbijušais Saeimas deputāts Valērijs Kravcovs, kuram banka par uzkrājumu noņemšanu no konta nākamajā dienā jau pieprasījusi 0,5% lielu komisijas maksu.

Uzticīgs savai pārliecībai, ka deklarāciju ieviešana ir attaisnojusies, ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs: «Deklarēšanās princips nebeidzās 1. jūnijā. Tas ir ierocis, lai VID varētu strādāt ar pelēko ekonomiku.

Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis

336 skatījumi




Video

Latvijā plāno nākamos apjomīgos PPP projektus: ceļu būve un mājokļu programma

14/06/2024

Ministru kabinets šonedēļ pieņēma divus svarīgus lēmumus attiecībā uz publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu īstenošanu Latvijā. Pirmkārt, ir dota zaļā gaisma Satiksmes...

Lasīt tālāk
Video

LDDK prezidents: Nodokļu sistēmas izmaiņu grupa apturējusi darbu pie nodokļu reformas

14/06/2024

Nodokļu sistēmas izmaiņu grupa apturējusi darbu pie nodokļu reformas, šorīt LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite. "Apmēram...

Lasīt tālāk
Video

Sagatavoti dabas resursu nodokļa, PVN un citu nodokļu režīmu izvērtējumi

13/06/2024

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts dabas resursu nodokļa un klimata nodokļu esošās...

Lasīt tālāk
Video

Aptauja: Vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju mājokļa kredītam varētu atvēlēt līdz 200 vai 300 eiro mēnesī

13/06/2024

Ja šobrīd būtu jāplāno mājokļa iegāde, izmantojot hipotekāro kredītu, vairāk nekā trešdaļa Latvijas iedzīvotāju ikmēneša maksājumam varētu atvēlēt līdz 200 vai 300 eiro mēnesī,...

Lasīt tālāk
Video

Latvijā vērojama ēnu ekonomikas mazināšanās

12/06/2024

Jaunākie publicētie SSE Rīga Ilgtspējīga biznesa centra pētījuma dati par ēnu ekonomiku Latvijā rāda, ka ir vērojama ēnu ekonomikas mazināšanās. Tas liecina, ka VID reforma un uzsāktie...

Lasīt tālāk
Video

VM: Jaunais zāļu uzcenojumu modelis būtiski samazinās iedzīvotāju izdevumus par recepšu zālēm

11/06/2024

Veselības ministrija otrdien, 11. jūnijā, sabiedrību iepazīstināja ar jauno cenu veidošanas modeli recepšu zālēm, kas izstrādāts ar mērķi uzlabot zāļu pieejamību pacientiem un samazināt...

Lasīt tālāk
Video

Latvijas Banka: 2024. gadā Latvijā prognozējama zema inflācija un gausa IKP izaugsme

10/06/2024

Latvijas Banka publiskojusi jaunākās (sagatavotas 2024. gada jūnijā) makroekonomiskās prognozes. 2024. gadā Latvijā prognozējama zema inflācija (1.5 %) un gausa iekšzemes kopprodukta...

Lasīt tālāk
Video

EK Latvijas iedzīvotājiem prognozē vislielāko samazinājumu pensijas attiecībai pret algu

10/06/2024

Eiropas Komisijas (EK) jaunākais "Novecošanās ziņojums 2024" (Ageing Report 2024) prognozē, ka laika posmā līdz 2070. gadam gandrīz visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs samazināsies...

Lasīt tālāk
Video

Maijā inflācija, kā ierasts, ļoti mērena

10/06/2024

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2024. gada maijā, salīdzinot ar aprīli, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,3 %. Precēm tas pieauga par 0,1 %, bet pakalpojumiem – par 0,7 %. Caurmērā...

Lasīt tālāk
Video

FM: procentu likmju pazemināšana ir ekonomikas izaugsmi stimulējošs lēmums

07/06/2024

Eiropas Centrālās bankas (ECB) jau labu laiku gaidītais lēmums pazemināt procentu likmes par 0,25% apstiprina, ka pēdējo gadu lielākā ekonomikas problēma – augstā inflācija – praktiski...

Lasīt tālāk