• Tweet

Par to, vai fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšana, kura noslēdzās 1. jūnijā, būs attaisnojusi valsts cerības par pelēkās ekonomikas apkarošanu, varēs spriest tikai pēc vairākiem gadiem, uzskata speciālisti.

Ekonomistu apvienības 2010 biedrs Edmunds Krastiņš uzskata, ka veidlapas izstrādājuši cilvēki, kas neorientējas vērtspapīru specifikā. Arī prasība bankā pārskaitīt skaidrās naudas uzkrājumus, ja tie pārsniedz 10 tūkstošus latu, esot viegli apejama. «Tās formas, kas bija izveidotas, kārtējo reizi apliecina, ka paši veidotāji neko no tā, ko viņi dara, nesaprot. Piemēram, bija jādeklarē arī biržā kotētas parādzīmes, par kurām jāuzrāda virkne nevajadzīgas informācijas, jo veidotāji nesaprot, ka pilnīgi pietiek ar uzrādītu vērtspapīra reģistrācijas numuru, pēc kura to var identificēt,» skaidro ekonomists un bijušais politiķis. Savukārt prasību ieskaitīt kontā skaidrās naudas uzkrājumus varēja vienkārši apiet, deklarējot zelta uzkrājumus, kuri nekur nebija jānogulda, bet ir vienkārši pārdodami. E. Krastiņš uzskata, ka aptuveni 100 tūkstoši deklarāciju, kuras saņems Valsts ieņēmumu dienests (VID), nav nemaz tik slikts rādītājs valstī, kurā iedzīvotāju ir mazliet vairāk par diviem miljoniem: «It sevišķi tad, ja atskaita pensionārus, kuriem nav pārāk daudz ko deklarēt.»

Jautāts, vai var pievienoties Finanšu ministrijas optimistiskajam vērtējumam, ka pasākums ar nulles deklarācijām ir izdevies, E. Krastiņš bija uzmanīgāks un teica, ka par to varēs spriest tikai pēc ilgāka laika – gada vai pat diviem. Šajā laikā, visticamāk, atklāsies arī citi izstrādātā likuma trūkumi. «Katrā žogā var atrast caurumu,» piebilst ekonomists.

Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas vadītājs Ainis Dābols bija prognozējis, ka deklarācijas iesniegs 120 tūkstoši rezidentu. Neraugoties uz prognozes nepiepildīšanos, arī viņš uzskata, ka iedzīvotāju aktivitāte bijusi pietiekami augsta, bet par to, vai deklarācijas būs sevi attaisnojušas, varēs spriest tikai pēc ilgāka laika.

Arī viņš deklarāciju ieviešanā saskata dažādas nepilnības, kas īpašumu deklarējušajiem var radīt nepatīkamus mirkļus sarunās ar VID. Piemēram, nebija līdz galam izskaidrots, kāda īpašuma vērtība jānorāda deklarācijā – pašreizējā tirgus vai iegādes laikā samaksātā.

Neesot arī izslēgts, ka apvienosies daži deklarācijas iesniegušie un skaidras naudas uzkrājumus bankās ieskaitījušie iedzīvotāji un pret šo prasību vērsīsies Satversmes tiesā, jo skaidras naudas uzglabāšana mājās nav nekas nelikumīgs, bet bankas uz šo piespiedu noguldījumu rēķina vēl pelnīs. Proti, dažas bankas, neliedzot uz konta pārskaitītos līdzekļus jau tuvākajā laikā atkal izņemt, prasa līdz pat vienam procentam lielu komisijas naudu. Par to sociālajā tīklā Twitter sūdzējās arī izbijušais Saeimas deputāts Valērijs Kravcovs, kuram banka par uzkrājumu noņemšanu no konta nākamajā dienā jau pieprasījusi 0,5% lielu komisijas maksu.

Uzticīgs savai pārliecībai, ka deklarāciju ieviešana ir attaisnojusies, ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs: «Deklarēšanās princips nebeidzās 1. jūnijā. Tas ir ierocis, lai VID varētu strādāt ar pelēko ekonomiku.

Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis