VID neprecizitātes var radīt problēmas
Par to, vai fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšana, kura noslēdzās 1. jūnijā, būs attaisnojusi valsts cerības par pelēkās ekonomikas apkarošanu, varēs spriest tikai pēc vairākiem gadiem, uzskata speciālisti.
Ekonomistu apvienības 2010 biedrs Edmunds Krastiņš uzskata, ka veidlapas izstrādājuši cilvēki, kas neorientējas vērtspapīru specifikā. Arī prasība bankā pārskaitīt skaidrās naudas uzkrājumus, ja tie pārsniedz 10 tūkstošus latu, esot viegli apejama. «Tās formas, kas bija izveidotas, kārtējo reizi apliecina, ka paši veidotāji neko no tā, ko viņi dara, nesaprot. Piemēram, bija jādeklarē arī biržā kotētas parādzīmes, par kurām jāuzrāda virkne nevajadzīgas informācijas, jo veidotāji nesaprot, ka pilnīgi pietiek ar uzrādītu vērtspapīra reģistrācijas numuru, pēc kura to var identificēt,» skaidro ekonomists un bijušais politiķis. Savukārt prasību ieskaitīt kontā skaidrās naudas uzkrājumus varēja vienkārši apiet, deklarējot zelta uzkrājumus, kuri nekur nebija jānogulda, bet ir vienkārši pārdodami. E. Krastiņš uzskata, ka aptuveni 100 tūkstoši deklarāciju, kuras saņems Valsts ieņēmumu dienests (VID), nav nemaz tik slikts rādītājs valstī, kurā iedzīvotāju ir mazliet vairāk par diviem miljoniem: «It sevišķi tad, ja atskaita pensionārus, kuriem nav pārāk daudz ko deklarēt.»
Jautāts, vai var pievienoties Finanšu ministrijas optimistiskajam vērtējumam, ka pasākums ar nulles deklarācijām ir izdevies, E. Krastiņš bija uzmanīgāks un teica, ka par to varēs spriest tikai pēc ilgāka laika – gada vai pat diviem. Šajā laikā, visticamāk, atklāsies arī citi izstrādātā likuma trūkumi. «Katrā žogā var atrast caurumu,» piebilst ekonomists.
Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas vadītājs Ainis Dābols bija prognozējis, ka deklarācijas iesniegs 120 tūkstoši rezidentu. Neraugoties uz prognozes nepiepildīšanos, arī viņš uzskata, ka iedzīvotāju aktivitāte bijusi pietiekami augsta, bet par to, vai deklarācijas būs sevi attaisnojušas, varēs spriest tikai pēc ilgāka laika.
Arī viņš deklarāciju ieviešanā saskata dažādas nepilnības, kas īpašumu deklarējušajiem var radīt nepatīkamus mirkļus sarunās ar VID. Piemēram, nebija līdz galam izskaidrots, kāda īpašuma vērtība jānorāda deklarācijā – pašreizējā tirgus vai iegādes laikā samaksātā.
Neesot arī izslēgts, ka apvienosies daži deklarācijas iesniegušie un skaidras naudas uzkrājumus bankās ieskaitījušie iedzīvotāji un pret šo prasību vērsīsies Satversmes tiesā, jo skaidras naudas uzglabāšana mājās nav nekas nelikumīgs, bet bankas uz šo piespiedu noguldījumu rēķina vēl pelnīs. Proti, dažas bankas, neliedzot uz konta pārskaitītos līdzekļus jau tuvākajā laikā atkal izņemt, prasa līdz pat vienam procentam lielu komisijas naudu. Par to sociālajā tīklā Twitter sūdzējās arī izbijušais Saeimas deputāts Valērijs Kravcovs, kuram banka par uzkrājumu noņemšanu no konta nākamajā dienā jau pieprasījusi 0,5% lielu komisijas maksu.
Uzticīgs savai pārliecībai, ka deklarāciju ieviešana ir attaisnojusies, ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs: «Deklarēšanās princips nebeidzās 1. jūnijā. Tas ir ierocis, lai VID varētu strādāt ar pelēko ekonomiku.
Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis
Vēl par tēmu:
SM: ar sociālajiem partneriem esam vienisprātis, ka vēlamākais būtu saglabāt līdzšinējo braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu
Šodien, 12. novembrī, Satiksmes ministrija (SM) ar sociālajiem partneriem pārrunāja iespējamos risinājumus sabiedriskā transporta finansēšanai turpmākajos četros gados. Kā uzsvēra SM valsts...
Lasīt tālāk2026. gada 3. ceturksnī vērojams pēdējos gados augstākais nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes līmenis
Jaunākie darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2026. gada 3. ceturksnī Latvijas darba tirgū bija vērojama pozitīva nodarbinātības dinamika. Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis sasniedza 66,1%,...
Lasīt tālākPirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākFM: degvielas cenu kāpums palielina inflācijas spiedienu, bet pārtikas cenas to mazina
Patēriņa cenu līmenis šā gada oktobrī bija par 0,4% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī un par 3,1% augstāks nekā pērnā gada oktobrī. Mēneša griezumā cenu kāpumu noteica elektroenerģijas,...
Lasīt tālākOktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālākLBAS iesniedz priekšlikumus par valsts budžetu 2027. gadam un publiskā sektora izdevumu mazināšanu
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) vēstulē “Par valsts budžetu 2027. gadam un publiskā sektora izdevumu mazināšanu”* apkopojusi arodbiedrību priekšlikumus un nosūtījusi tos Ministru...
Lasīt tālākKrāpnieki sūta īsziņas VSAA vārdā, aicinot atvērt saiti
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) brīdina, ka aktivizējušies krāpnieki, kuri izsūta iedzīvotājiem viltus īsziņas par it kā iesaldētu pensiju 2. līmeņa kontu. Krāpnieki...
Lasīt tālākPar pirkumiem internetā nāksies maksāt vairāk – spēkā stājušās jaunas prasības
No 2026. gada 1. novembra spēkā stājušās jaunas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, kas paredz apstrādes maksas piemērošanu visiem sūtījumiem no trešajām valstīm. Turpmāk par katru...
Lasīt tālāk