Tikai nedaudz vairāk par pusi ātrās palīdzības izsaukumu ir saistīti ar dzīvībai kritiskām situācijām, pārējos gadījumos mediķu brigādes brauc pie pacientiem, kuriem ātro vietā, kas ir izmaksu ziņā visdārgākā medicīniskā palīdzība, varētu palīdzēt ģimenes ārsts.

Šo situāciju par nepareizu sauc Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta vadītājs Armands Ploriņš un sola mainīt jaunā veselības ministre Ingrīda Circene (Vienotība).

NMP dienests, analizējot datus par izsaukumiem šāgada deviņos mēnešos, secinājis, ka 50% gadījumu ātrā palīdzība izbrauc pie pacientiem, kuriem ir dzīvībai bīstams stāvoklis. Pārējos gadījumos visbiežāk ir hronisku slimību saasinājumi, piemēram, cilvēkam, kurš slimo ar hipertensiju (paaugstināts asinsspiediens), ir lēkme. Pirmajā vietā pēc izsaukuma motīva šogad nav ne dzīvībai bīstamas traumas, ne insults vai infarkts, bet gan augšējo elpceļu saslimšanas. A. Ploriņš stāsta: no tiem izsaukumiem, kuros ātrā palīdzība ir aizbraukusi pie pacienta (daudzos gadījumos pietiek ar mediķa konsultāciju), salīdzinoši nelielu daļu pacientu pēc tam hospitalizē – 45%. Trešdaļu pacientu pēc sniegtās palīdzības atstāj mājās.

«Jādomā, vai tiešām šiem pacientiem bija nepieciešama ātrā palīdzība,» vaicā A. Ploriņš. To apliecina arī dati, uz kādiem izsaukumiem ātrie visbiežāk brauc. Dienesta vadītājs norāda, ka ir jāattīsta arī izsaukumu izvērtēšanas sistēma, jo dispečeriem nereti nav viegli pieņemt lēmumu, vai sūtīt brigādi. «Cilvēki zvana ar sūdzībām – kļuvis slikti, sāp vēders, augsta temperatūra, un, ja tāda ir bērnam – palīdzība noteikti tiek sūtīta, trauma – šīs situācijas var būt ļoti dažādas.»

Papētot izsaukumus, arī veselības ministre secinājusi, ka liela daļa ātrās palīdzības izsaukumu nav saistīti ar dzīvībai kritiskām situācijām, bet tie ir tādi, kur nepieciešama ambulatorā aprūpe. «Šiem pacientiem jāsaņem palīdzība normālā kārtā, nevis ar ātro palīdzību, tāpēc domāju pie tā strādāt, lai samazinātu sekundāro izsaukumu skaitu vismaz par piektdaļu,» solīja ministre.

NMP brigādes vidēji diennaktī dodas uz 1200–1300 izsaukumiem, 7,3 izsaukumi uz vienu brigādi. Vislielākā noslodze ir Rīgas reģionālajam centram – 52% visu izsaukumu valstī.

Jau gada sākumā NMP dienesta vadītājs aktualizēja jautājumu par to, vai reģionos ātrās palīdzības brigādes izpilda normatīvu – noteiktā laikā ierasties pie pacienta. Joprojām vienīgais reģions, kurā nevar šo normu izpildīt, ir Vidzeme. «Tas ir saistīts ar ceļu kvalitāti, infrastruktūru. Mēs esam domājuši arī par brigāžu skaita palielināšanu, tomēr tad to noslodze būs ļoti zema,» secina A. Ploriņš. Vēl viens fakts, kas dara uzmanīgu, ir ātrās palīdzības brigāžu noslodze un nobraukums, kas šogad ir palielinājies par 7%. Tas gan neraisa izbrīnu, jo uz izsaukumiem ir jābrauc tālāk un tiek iztērēts vairāk degvielas. Tieši tāpēc NMP dienests cer, ka izdosies samazināt sekundāro izsaukumu skaitu un brigāžu darbu atslogot.

NMP dienests šogad aptaujājis pacientus, kuri bija izsaukuši ātro palīdzību, bet kuriem nebija jādodas uz slimnīcu. Kopumā aptaujāti 2000 pacientu. Lielākā daļa pauduši apmierinātību ar dienesta darbu. Uz jautājumu, kāpēc izsaukuši ātro palīdzību, arī, iespējams, dzīvībai nebīstamās situācijās, pacienti atzinuši, ka ātrā palīdzība ir bezmaksas pakalpojums, to var ātri izsaukt, tā ātri atbrauc un ir pieejama visu diennakti. Pacienti arī norādījuši, ka ģimenes ārsts tajā laikā nav bijis sastopams, nav sazvanāms, nestrādā vai pat tā, ka nav vēlmes zvanīt ģimenes ārstam. «Parādās problēma, jo pieejamāki mēs kā dienests kļūstam, jo ātrāk atbraucam pie pacientiem, jo cilvēki vairāk izsauc arī tādās situācijās, kad dzīvībai un veselībai briesmas nedraud,» secināja A. Ploriņš.

Avots: nra.lv