• Tweet

Marģers Zeitmanis ir jurists, kas strādājis zāļu tirgošanas uzņēmuma “Recipe Plus” labā līdz 2012. gadam. 2009. gadā – krīzes gadā – viņš uzradās parādos slīkstošajā Aizkraukles slimnīcā kā krīzes menedžeris un piedāvāja veselības aprūpes iestādi glābt. Slimnīca piekrita. Zeitmanis toreiz minēja kāda zāļu tirgotāja “Recipe Plus” īpašnieka vārdu kā savu ekonomisko aizmuguri. Tomēr “Recipe Plus” savu interesi par slimnīcas pirkšanu noliedz, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

“Sadarbība ar M. Zeitmani tika pārtraukta saistībā ar viņa pārkāpumiem darbā un neētisku rīcību savu pienākumu izpildē. Tādēļ kopš 2012. gada ar viņu netiek uzturēti nekādi kontakti vai sadarbība. Diemžēl uzņēmumā ir zināms, ka viņš joprojām cenšas sevi pasniegt kā ar AS ”Recipe Plus” saistītu personu, lai piešķirtu sev nopietnāku tēlu, un cenšoties radīt par sevi iespaidu, ka viņam ir pieejami lieli finanšu resursi un ietekme. Nevaram ietekmēt to, ko M. Zeitmanis stāsta trešajām personām, taču kategoriski norobežojamies no viņa darbībām un izteikumiem,” teic SIA “Recipe Plus” pārstāve Līga Ribkinska.

Minētās personas nav pārstāvējušas AS “Recipe Plus” vai tā īpašnieku intereses sarunās ar Aizkraukles slimnīcu par investīcijām slimnīcā. AS “Recipe Plus” nav veikusi sarunas ar Aizkraukles slimnīcu vai pašvaldību par investīcijām slimnīcā ne tieši, ne pastarpināti.

Reizē ar Zeitmani Aizkraukles slimnīcas glābšanā iesaistījās viņa paziņa ventspilniece Alīda Vāne. Viņa arī kļuva par Aizkraukles slimnīcas vadītāju. Slimnīca no parādiem pamazām izkļuva, un tās radītāji uzlabojās. Tomēr ilgi abiem Aizkraukles slimnīcā saimniekot nesanāca. Drīz vien slimnīca atrada citus vadītājus.

Tad Vāne un Zeitmanis ieradās Balvos, kur slimnīcas parāds bija sasniedzis pusotru miljonu latu un vajadzēja steidzamu risinājumu. Pašvaldības vadītājs Vānē un Zeitmanī saskatīja glābiņu.

Balvu novada domes priekšsēdētājs Andis Kazinovskis: “Mēs runājām ar šiem cilvēkiem, viens ir Alīda Vāne, otrs Marģeris Zeitmanis personīgi, nevis ar firmu, vai nevarētu šāda veida menedžmentu veikt arī mūsu Balvu – Gulbenes slimnīcā. Pagāja šis gads. Parādu šī lejupslīde tika apturēta. Un tad domes vadība, akcionāri lūdzām šo procesu turpināt.”

Tad Zeitmanis izteicis gatavību veiksmīgo menedžmenta procesu turpināt, finanšu rādītājus uzlabot, jaunus klientus piesaistīt, bet tikai ar vienu nosacījumu – ja viņam atdod slimnīcu.

“Bija pateikts pašvaldībām – vai nu mēs, vai nu ir lēmums par to, ka jūs piesaistāt tieši mūs kā stratēģiskos investorus, un tikai mēs drīkstam piedalīties pamatkapitāla palielināšanā un attiecīgi līdzdalībā uzņēmumā, vai nu mēs ejam projām,” skaidro Zeitmanis.

Slimnīca piederēja piecu pašvaldību uzņēmumam. Šis uzņēmums kopumā aizdeva 1,45 miljonus latu Zeitmaņa un Vānes firmai. Rezultātā par slimnīcas pašas līdzekļiem abi veselības iestādes kontrolpaketi arī nopirka. Taču, tā kā slimnīcai uzreiz tādas summas nebija, tad maksāšana un jauno īpašnieku noformēšana notika vairākos piegājienos.

Slimnīca Aizdeva 300 000, šo summu ieguldīja atpakaļ pamatkapitālā, tā vēl vairākas reizes. Viens no slimnīcas kapitāla daļu turētājiem Gulbenes novada vicemērs Andis Caunītis vērsās policijā, lūdzot pārbaudīt, vai pašvaldībām piederoša slimnīca drīkstēja aizdot naudu svešam privātuzņēmumam – Vānes un Zeitmaņa SIA “Medicīnas sabiedrību vadība”.

2016. gada 21. maija lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu policijas Vidzemes reģiona pārvalde raksta, ka atbilstoši izmeklēšanas materiāliem SIA “Medicīnas sabiedrību vadībai” vajadzēja zaudēt tiesības uz savām kapitāldaļām Balvu un Gulbenes slimnīcā un šīm slimnīcām nonākt atpakaļ pašvaldību īpašumā, jo privātais investors laikā nebija samaksājis naudu par savām kapitāldaļām.

Komerclikums par kapitāla daļu iegādi pieprasa norēķināties pusgada laikā pēc darījuma, taču šis termiņš vairākkārt tika pagarināts.

Uz jautājumu, cik liela daļa apmaksāta no šīs summas par kapitāla daļu iegādi, Zeitmanis atbild, ka, juridiski un atbilstoši likumam viņa ir apmaksāta visa. “Savādāk es nebūtu īpašnieks. Ir apmaksāta visa. Tas, ko pirms tam bija uzsākuši cīņu mūsu konkurenti vai politiskie nelabvēļi, viņi mēģināja panākt to, ka visiem iespējamajiem veidiem tas netiek pieļauts šī te apmaksa. Bet apmaksa notika. Uzņēmumu reģistrā tas viss ir noreģistrēts, lai būtu pilnvērtīgas un neierobežotas balsstiesības. Savukārt, jautājums, ko jūs gribat uzdot un mēģināt uzdot, vai mēs šajā gadījumā esam līdzekļus piesaistījuši, refinansējuši vai palikuši sabiedrībai vai bankai parādā? Tas droši vien ir tas īstais jautājums, ko jūs gribat uzdot, atbilde uz to jautājumu ir – jā, protams,” norāda Zeitmanis.

Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības valdes locekle Alīda Vāne gan norāda, ka summa nav atmaksāta 100%. Sākumā pašvaldības par daļām prasīja samaksāt līdz 2018.gada, vēlāk termiņu pagarināja. Tagad par galīgo termiņu noteikts 2023. gads. No policijas lēmuma redzams, ka no kriminālprocesa jaunie slimnīcas investori izsprukuši caur adatas aci. Tos glābis Tieslietu ministrijas atzinums, ka kavējumam apmaksāt kapitāla daļas var būt attaisnojoši iemesli. Turklāt neviena no pašvaldībām nav atzinusi sevi par cietušo. Nav cietušā, nav nozieguma.

“Tā būtu jāskatās visur, nevis meklēt kašķi, kas kur ir bijis. Jūs nedzīvojat laukos, padzīvojat, cik vienkārši vai nav vienkārši te ir veselības aprūpe vai tas pakalpojums ir tālāk Rēzekne vai Valmiera, daudziem cilvēkiem līdz Balviem nav iespēju tikt, nemaz nerunājot jau par Valmieru, ja viņa, teiksim, šī veselības aprūpe aizietu tālāk prom. Un skauž. Bet tad jau jebkurš augstskolas students ar ekonomisko izglītību, kurš ir studējis ekonomiku, var atnākt pie jums – es gribu privatizēt pašvaldības uzņēmumu, iegūt 57% daļas, ja es viņu māku pārvaldīt, atdodiet viņu man. Ja viņš būs mīnus pusotra miljona, bet tās daļas būs stipri mazākas, tās daļas, cik es atceros, bija nepilns miljons, jau sen viņa bija teorētiski bankrotējusi slimnīca, vajadzēja kādam tikai ierosināt bankrotu, šodien tās slimnīcas nebūtu,” uzsver Kazinovskis.

Pēc privatizācijas slimnīcai sākās labie laiki. 2013. gadā tās valdes locekle Vāne iestājās Zaļajā partijā, ziedoja tai 4000 eiro. Tai pat gadā Balvu un Gulbenes slimnīca saņēma Eiropas naudu 3 miljonus kapitālajam remontam.

Zeitmanis lepojas ar padarīto, arī ar savām pārliecināšanas spējām. Jau zīmē nākotnes ainas, kā Balvu slimnīca pelnīs, piesaistot medicīnas tūristus no Pleskavas un citiem Krievijas reģioniem.

Taču Nekā personīga noskaidroja, ka ir arī citas ārstniecības iestādes, kuras Zeitmanis centies iegūt, neieguldot savu naudu. Šobrīd uz Vāciju pārcēlusies bijusī Valmieras veselības centra līdzīpašniece un vadītāja Alda Atslēga. Daļas centrā viņa zaudēja pēc tam, kad bija Zeitmanim uzrakstījusi ģenerālpilnvaru. Īpašumtiesības nonākušas kādas Zeitmaņa radinieces rīcībā.

“Pilnvara bija beigusies, viņš viņas pārrakstīja savai sievasmātei, tad man viņas divreiz caur to Uzņēmumu reģistru tika atgrieztas atpakaļ ar policiju un vienalga viņš viņas savāca,” norāda bijusī Valmieras veselības centra Alda Atslēga.

“Un jā, tagad mēs arī Valmierā tādu pašu klīniku atvērām vaļā. Mēs Valmierā bijām jau no 2009.gada, nē no 2010.gada un bijām nomātās telpās un pašreiz arī paplašinājāmies un faktiski tātad arī reģionā apkalpojam līdzīgi kā Gulbenē un Balvos,” norāda Zeitmanis.

Zeitmaņa biznesa partnere Alīda Vāne ir veselības ministres padomniece. Viņa ikdienā lemj par valsts slimnīcu finansēšanas uzraudzību, tātad par konkurējošo kapitālsabiedrību finansēm. Interešu konfliktu Vāne tur neredz.

“Ja es ministrei nebūtu solījusi, es jau pagājušā gada rudenī, kad tas viss sāka velties pāri, es jau būtu… aizgājusi. (NP: ko jūs solījāt?) Ka es darīšu nevis tā kā man ir labi, bet tā kā vajag ministrei, jo es esmu viņas padomniece. (NP: Kā viņai vajag?) Viņai vajag, lai es strādāju. No personīgā viedokļa man nafig to visu nevajag. Es ļoti labi jūtos, to nedarot. To. Darbs šeit?,” uzsver Vāne.

“Es mēģinu noformulēt to savu attieksmi. Manā skatījumā tas, kādā formā tika privatizētas tās slimnīcas daļas… Apvienības. Slimnīcu apvienība. Tas bija balstīts uz to vajadzību, kas tajā brīdī bija reģionā. Nu, droši vien, ka tas nav pats labākais veids, kā to darīt, nu tāda tā pagātne tur ir bijusi. Šobrīd Vānes kundzes kompetence ir tieši ekonomiskā analīze un analīze pārskatīšana un viņa dod man tos ciparus, ar kuriem tālāk ir strādāts.
Februārī kāda privātpersona uzrakstīja iesniegumu prokuratūrai, policijai, KNAB un valsts kontrolei ar lūgumu atkārtoti izmeklēt Balvu un Gulbenes slimnīcu privatizāciju. Tā kā vienreiz jau lemts kriminālprocesu izbeigt un jaunu faktu nav, tad policija lietu tālāk nevirzīja. KNAB vēl vērtē, ko ar šo iesniegumu darīt,” uzsver veselības ministre Anda Čakša.

“Atbilde uz jūsu jautājumu – mēs nerēķinājāmies ne ar ko. Tāpēc, ka man vienmēr ir plāns B un plāns C pie situācijas, ka mēs nevienam neesam vajadzīgi,” uzsver Marģers Zeitmanis.

Foto: Saeimas kanceleja