• Tweet

Finanšu ministrijā (FM) pašlaik tiek vērtēta iespēja atteikties no akcīzes nodokļa piemērošanas kafijai, intervijā Latvijas Radio atklāja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Kā uzsver ministre, šobrīd oficiāli pārdotais kafijas apjoms Latvijā ir daudz mazāks nekā reāli pārdotais kafijas apjoms, kas nozīmē, ka šajā segmentā ir milzīgs ēnu ekonomikas īpatsvars.

Pašlaik jebkura veida kafijai akcīzes nodoklis ir 142,2 eiro par 100 kilogramiem jeb nepilni 1,5 eiro par kilogramu, liecina likums par akcīzes nodokli.

Augstais akcīzes nodoklis kafijai, starpnieku un mazumtirgotāju vēlme nopelnīt ir galvenie iemesli kafijas dārdzībai Latvijā, secinājusi Konkurences padome (KP).

Pēc KP informācijas, lielāko daļu kafijas Latvijā importē, tomēr ir arī uzņēmumi, kopskaitā 12, kas kafiju ražo. Kopumā aptuveni 3-4% no kafijas, ko iegādājas Latvijas patērētāji, ir ražota šeit. Lielākais kafijas ražotājs Latvijā ir SIA “Melnā kafija”, kam seko SIA “Emerald Baltic” un SIA “ALTUS”.

Kafijai kā izejvielai pasaules tirgū cenas nosaka, izmantojot spekulācijas un arbitrāžu, tāpēc cenas ir ļoti atkarīgs no cerībām par nākotnes piedāvājumu un pieprasījumu. Arabica kafijai nākotnes cenu nosaka Ņujorkas biržā, bet Robusta kafijai Londonas biržā. Savukārt kafijai no Kenijas cenu nosaka, izmantojot izsoles principu.

Lai gan dažādiem zīmoliem situācija atšķiras, vidēji kafijas cena Latvijā ir augstāka nekā Lietuvā, bet zemāka nekā Igaunijā. Salīdzinot deviņu dažādu zīmolu cenas Baltijas valstīs, redzams, ka pieciem zīmoliem augstākā cena bija Latvijā, bet četriem Igaunijā. Savukārt septiņiem no deviņiem zīmoliem lētākā cena meklējama Lietuvā.

Latvijas kafijas cenu ietekmē salīdzinoši augstais akcīzes nodoklis, kas ir 1,42 eiro par kilogramu kafijas. Vienlaikus Igaunijā šāda nodokļa nav, tomēr cenas mēdz būt augstākas.

Foto:Pexels/https://pixabay.com/en/users/Pexels-2286921//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/